|
|
Laiks Latvijā: |


Turpinās pārrunas un pārmetumi par nule veikto referendumu par divvalodību Latvijā. Iejaucies pat kaimiņvalsts prezidents Putins ar apgalvojumu, ka viens no faktoriem, kas nosaka cieņu pret valsti, ir tas, kā tā spēj aizsargāt savu pilsoņu un tautiešu tiesības ārzemēs.
Ir vērts mazliet padomāt par šo, it kā nevainīgo, apgalvojumu. Atcerēsimies, ka tieši tas bija iegansts Padomju Savienības sabiedrotam – hitleriskai Vācijā – uzsākt karu ar Poliju 1939. gada septembrī. Lai aizsargātu savu pilsoņu un tautiešu tiesības Polijā. Šie tautieši atradās Polijā, jo Polija izcīnīja sev neatkarību pēc Pirmā pasaules kara beigām, un vairs nebija sadalīta starp Vāciju un Krieviju. Lasi visu >>
Piektdien, 24. februārī, dienā, kuru saule bija dāsni piepildījusi; dienā, kad debesis bija dzidri zilas bez neviena mākonīša, Melburnā no Trīsvienības vācu luterāņu baznīcas tika pēdējā gaitā izvadīta Melburnas 1. latviešu ev. lut draudzes mācītāja Māra Saulīte. Lasi visu >>

„Ja es runātu ar cilvēku un eņģeļu mēlēm un man nebūtu mīlestības, tad es būtu skanošs varš vai šķindošs zvārgulis.
Un ja man būtu pravieša dāvanas, un ja es zinātu visus noslēpumus un atziņas dziļumus, un ja man būtu pilnīga ticība, ka varētu kalnus pārcelt, bet nebūtu mīlestības, tad es neesmu nekas. Lasi visu >>

Ļoti cienītais Saulīša kungs – mīļo Aivar,
meita un dēls ar ģimenēm,
sēru saime, Lasi visu >>

„Tas Kungs bija devis, tas Kungs ir ņēmis, tā Kunga Vārds lai ir slavēts.“ Ījaba 1:21b
Atvadoties no Māras šodien, man likās, kā šie Vārdi it īpaši svētīgi. Māra bieži vien teica, ka viņai tuvu pie sirds Ījaba grāmata.
Vispirms Tas Kungs bija devis. Tas Kungs devis mums ļoti daudz vienā cilvēkā. Domājot par Māru, man nāca prātā Pāvila vārdi Romiešu vēstulē, kur viņš raksta: „Kad nu mums, pēc mums piešķirtās žēlastības, ir dažādas dāvanas, tad lai tās, ja tās ir pravieša spējas, izpaužas saskaņā ar ticības mēru, Kalpošanas spējas – kalpošanā, spējas mācīt – mācīšanā; kas ir sludinātājs, lai sludina, kas dod no sava, lai to dara vientiesīgi, kam ir priekšnieka amats, lai to pilda rūpīgi, kas strādā žēlsirdības darbu, lai to dara ar prieku.“ Lasi visu >>
„Katrs cilvēks ir dzimis debesīm, bet tikai tāds tajās nonāk, kas uzņem sevī Debesis, dzīvojot uz Zemes.“ (Svēdenborgs)
20. februāra rītā saules stari nelabprāt pašķīra biezos sniega vālus virs Latvijas tumšzaļo egļu galotnēm, lai izstāstītu skumju vēsti par mācītājas Māras Saulītes – gaiša, labestīga un sirdsskaidra cilvēka došanos tālajā Aizsaules ceļā. Kaut arī zinām, ka tuvi cilvēki neaiziet, viņi tikai pārstāj būt līdzās, ir tādi zaudējumu, pie kuriem nekad nebūs iespējams pierast. Lasi visu >>

Pirms dažiem gadiem marta sākumā Jaunā laika valdes sēdē kāds jauns puisis jautāja partijas vadībai: „Vai mēs atbalstām 16. martu?“
Neizturēju. „Jaunais cilvēk, 1944. gada 16. martā pie Veļikajas upes satikās abas latviešu 15. un 19. divīzijas, un cīņās pret Sarkano Armiju 2 dienu laikā gāja bojā 2000 tādi jauni puiši kā jūs... Mēs to atbalstām? Un Otro pasaules karu? Mēs atbalstām?“ Absurds. Vēsturi nevar atbalstīt vai neatbalstīt, to var tikai zināt vai nezināt. Lasi visu >>

Pagājušajā gada 26. septembrī, Eiropas valodu dienas 2011 ietvaros, Latviešu valodas aģentūra izsludināja konkursu Starp tevi un mani ir valoda.
Eiropas valodu dienā Eiropas Padomes dalībvalstis pievērš uzmanību Eiropas valodām, valodu daudzveidībai un to apguvei. Skolēnu radošo darbu konkursa Starp tevi un mani ir valoda mērķis bija popularizēt latviešu valodas lietojumu, sekmēt valodas kā personiskas un valstiskas vērtības apzināšanos – tā ziņo Latviešu valodas aģentūra. Konkursā aicināja piedalīties ne tikai vispārizglītojošo un profesionālo izglītības iestāžu skolēnus, bet arī skolēnus, kas apmeklē latviešu skolas ārpus Latvijas. Lasi visu >>

Mani sauc Kaija Lārmane, un man ir deviņi gadi. Es esmu latviete, piedzimusi Austrālijā. Es mājās runāju tikai un vienīgi latviski. Es katru darbdienu eju austrāļu skolā, kur man jārunā angliski, bet sestdienās apmeklēju latviešu skolu. Latviešu skolā man ir daudz latviešu draugu un draudzeņu.
Es domāju, ka zināt valodas ir ļoti svarīgi. Es māku tekoši runāt latviski, angliski un ļoti nedaudz krieviski. Kādreiz sestdienās pēc latviešu skolas mēs iebraucam krievu veikalā un pērkam rupjmaizi. Tur es iemācos mazliet krieviski, jo prasu mammai kā pateikt vienkāršus vārdus, kā piemēram, „četras austiņas“ un „paldies“. Mana mamma māk runāt latviski, angliski, krieviski un vāciski. Es mammai prasu vārdiņus arī vācu valodā, jo man viena draudzene austrāļu skolā saprot vāciski. Lasi visu >>

Uz Filadelfijas Brīvo latvju biedrības (BLB) Latviešu karavīru semināru ceļo bagātas programmas izpildītāji no visiem virzieniem: jaunais vēsturnieks, Ikšķiles novada Tīnūžu muižas valdnieks Kaspars Špēlis un apbalvotais dokumentālo filmu režisors Askolds Saulītis no Rīgas, retro kabarē soliste Jūlija Plostniece no Kalifornijas, pa interneta viļņiem no Itakas akadēmiķis Dr. Andrievs Ezergailis, un ģeogrāfiski vistuvākie Dr. Ieva Zaķe no Rovanas (Rowan) universitātes un mūsu pašu BLB valdes loceklis Kārlis Bērziņš. Pat Leģionāru izstādes eksponāti arī atsevišķi ielido pa tiešo no Latvijas. Lasi visu >>
12. februārī norisinājās ceturtais florbola raunds. Pirmo spēli aizvadījām ar Vorikas (Warwick) komandu. Bija ļoti spraiga un smaga cīņa, kā nekā spēlējām ar stiprāko komandu Midlands līgā. Lasi visu >>

Par godu Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienai 4. maijā, pēc astoņu gadu intensīva darba ceļu pie lasītājiem sāks Liepājnieku biogrāfiskā enciklopēdija, kā izdevējs ir Dabas un kultūrvēsturisko vietu kopēju kopa Liepājas Optimistu pulks. Darbs aptuveni 400 lappušu apjomā iecerēts kā uzziņu literatūras avots par liepājniekiem un ar Liepāju saistītiem ļaudīm jeb, kā viņus dēvē izdevuma veidotāji, – Liepājas sejām. Galvenais enciklopēdijas autors ir Viljars Tooms, kurš iepriekš ir sastādījis un izdevis darbu Vidusvidzemnieku biogrāfiskā vārdnīca (2003), bet redaktors ir Normunds Kārkls. Lasi visu >>

24. februārī Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja Valdemāra ielas nama Baltajā zālē vaļā vēra Laimoņa Mieriņa (1929-2011) piemiņas izstādi In Memoriam.
Šovasar šī izcilā Anglijas latviešu gleznotāja abstrakcionista izstādei bija jānotiek jaunajā Rīgas biržā. Diemžēl Liktenis izlēma savādāk un īsi pirms Ziemassvētkiem viņu aizsauca gleznot Debesu dārzos. Tad nu muzeja ļaudis ieplānotai personālizstādei rada citu risinājumu. Laimīgā kārtā no Krišjāņa Valdemāra ielas staltās ēkas, kurā kopš gada sākuma vajadzēja sākties rekonstrukcijai, nevarēja laikus vērtīgās latviešu klasiskās mākslas kolekcijas izvākt, neatrodot piemērotas glabātuves, un tādēļ pagarināja populāro Kārļa Padega simtgades izstādi, un uzradās iespēja saridāt vēl vienu skati. Izvēle krita uz Laimoni Mieriņu. Lasi visu >>
28. februārī plkst. 11.00 Jūrmalas pilsētas muzeja kafejnīcā City Cafe (Tirgoņu iela 29) notika mākslinieces Zitas Sudņikas gleznu izstādes Krāsu dimensija (Dimensions of colour) virtuālā atklāšana. Lasi visu >>
Mēs sakām lielu paldies visiem Latvijas pilsoņiem, kuri tautas nobalsošanā aizstāvēja latviešu valodu, tā apliecinot savu uzticību Latvijai kā nacionālai un demokrātiskai valstij. Paldies visām biedrībām un domubiedru grupām, kas aktīvi un radoši aicināja balsot pret sabiedrības sašķelšanu, tā apliecinot, ka pilsoniskā sabiedrība ir atbildīga Latvijas saimniece. Mēs esam īpaši gandarīti, ka šo Latvijas patriotu vidū bija visu tautību Latvijas cilvēki. Lasi visu >>

Austrālijas dienā, 26. janvārī bija silts un patīkams laiks, lai latviešu grupa dotos pastaigā pa Adelaides galvenajām ielām, kopā ar daudzu citu tautību pārstāvjiem.
Šī bija gadskārtējā Adelaides multikulturālo tērpu parāde. Ar brašiem soliem, rokā turot latviešu karogus, pa ielām soļoja pieci tautas tērpos ģērbušies, kas pārstāvēja Adelaides latviešus. Lasi visu >>

Pirmdien, 13. februārī sanāca Akadēmiskās studentu vienības Atāls valdes locekļi Ināra Strazda, Jānis Laurs, Aivars Līdums un Kārlis Ātrens pie vienības vecākās Daces Dārziņas, lai pārrunātu šī gada darbību. Starp citu pārrunāja arī to, kādus līdzekļus atvēlēs šogad Atāla Darba svētkiem. Darba Svētki ir sena akadēmisko studentu vienību tradīcija Latvijā, ko Atāls turpina kopš dibināšanas. Akadēmisko studentu vienību Darba svētki katru gadu veic kādu pakalpojumu sabiedrībai par labu. Lasi visu >>
2012. g. mācību gads MLB Daugavas skolai ir tagad iesācies.
Jau 4. februārī bija skolotāju sanāksme. Skolas pārzine Iveta Laine paziņoja, kuri būs skolotāji šajā gadā un arī citas amatpersonas, kas strādās skolas programmas izpildīšanā. Bija daudzi, kas jau ir mācījuši, un arī citi, kas ir jauni mācības spēki. Šajā sanāksmē Karīna Jaunalkse un Valda Jefimova arī pasniedza uzrunas par pedagoģijas jaunumiem un ieteica pieejas kā labāk mācīt. Kamēr skolotāji tikās, skolas dārza talkā strādāja bērnu vecāki un viens vecvecāks – Andris Švolmanis, Juris Drēziņš, Šeins Veiklins (Shane Wakelin) un Henrijs Pacers. Lasi visu >>

Melburnas Latviešu biedrības bērnudārzs Daina atsāka 2012. gada darbību ar 8 bērniņiem: Jasmīne Doda (Dodd), Lia Kasparsone, Leo Zvirbulis, Inese Andersone, Annika Vaita (Whyte), Krista Kasparsone, Sofija Dreipere (Draper) un Aidens Dods (Dodd). Šogad mūsu grupiņa ir jaunāka – bērniņu vecums no 5 mēnešiem līdz 3 ar pus gadiņiem. Lasi visu >>

Draudzes gadskārtējo pilnsapulci 26. februārī ievadīja ar Ciešanu laika dievkalpojumu Svētā Jāņa baznīcā. Svētrunā prāvests mudināja draudzes locekļus pastāvēt uz Dieva Vārda vien, kā vienīgo patieso pamatu draudzes darbībai.
Dievkalpojumu kuplināja draudzes ansamblis, kas šogad uzstājās pirmo reiz. Sākot jaunu darbības gadu ansamblim pievienojusies jauna soprāna balss – Māra Vilciņa. Abas dziesmas – Dienu, ko Dievs tev dod un Kāds esmu, tāds es atnāku skanēja skaisti no baznīcas balkona un deva dievkalpojumam skaistu papildinājumu. Lasi visu >>

DV Pertas nodaļa savu ikgadējo biedru pilnsapulci rīko februāra sākuma. Tā nu arī šogad svētdien, 12. februārī Pertas Daugavas vanagi un vanadzes bija visi sanākuši noklausīties, kas mūsu nodaļā pagājušā gadā noticis un ko darīt nākamajā, 2012. gadā. Kuri plāni ir izdevušies un pie kuriem vēl jāpiestrādā. Pilnsapulce dod biedriem iespēju apspriesties un dot valdei virzienu nākotnes darbam.
Valdes priekšnieks Ilmārs Rudaks atklāja sapulci ar klusuma brīdi, pieminot tos mūsu nodaļas biedrus, kuri pagājušā gadā aizgājuši mūžībā. Pēc vanagu dziesmas nodziedāšanas viņam bija tas jaukākais pienākums apsveikt tos nodaļas biedrus, kuri caur savu darbu nodaļā ir sevišķi apbalvoti ar organizācijas pateicības rakstiem. Lasi visu >>
Kino klubiņš ir uzsācis savu 2012. gada sezonu. Karstajā 26. februāra dienā Latviešu namā norisinājās spraiga filmu skatīšanās un našķošanās ar pildītām pankūkām un frikadeļu zupu, kā arī veldzēšanās ar atdzesētu Cēsu alu un aukstu citronūdeni; pēdējam bija ļoti liela piekrišana.
Šoreiz, tāpat kā katru reizi, tika rādītas divas filmas. Viena bija turpinājums un noslēgums sēriju ciklam Ceļā uz brīvību, kurā divi Latviešu motobraucēji beidzot sasniedza mērķi – Melburnu. Filmas galvenā varoņa iecerēta Skype intervija – sveicieni skatītājiem Melburnā diemžēl izpalika, bet ar šo rindu autora starpniecību viņš sveicienus visiem nosūtīja. Otrā filma – Seržanta Lapiņa atgriešanās bija pietiekami smieklīga, kā jau komēdija, tā apgalvoja skatītāji. Skatītāji varējuši sirsnīgi izsmieties un sekot līdz seržanta interesantajiem notikumiem. Lasi visu >>

2012. g. 15. februārī Rīgā ieradās divi krievu patrioti no Maskavas: Valerija Novodvorska un Konstantins Borovojs un sarīkoja preses konferenci, ko rādīja LTV 1. un 3. kanāls. Viņi skaidroja, ka referendumu ierosināja un finansē Krievijas specdienesti, to mērķis ir destabilizēt situāciju Latvijā, sanaidot tautas, iegūt kontroli Baltijas valstīs, mainīt politisko kursu, atbalstīt šo referendumu nozīmē parakstīties zem Rībentropa-Molotova pakta.
Ir redzams, ka Latvijas politiķi ir kļuvuši bezrūpīgi, it kā neatkarība būtu iegūta uz visiem laikiem. Mūsu žurnāliste jautāja, vai viņi nebaidās no represijām? Valerija atteica, ka baidoties, ka lidostā varot viņus arestēt. Mēs pateicāmies par atbalstu. Lasi visu >>

Tauta pamodusies! Ar pārliecinātu vairākumu tā pateica, nē, diezgan! Mūsu mazajā tēvzemē latviešu valoda ir un var būt tikai viena oficiālā valoda.
Kungu tauta vēlējās savu valodu kā otro oficiālo valodu viņiem nepiederīgā zemē. Vai tad nepietika ar piecdesmitgadīgo okupāciju, ieskaitot visus pazemojumus, nevainīgu cilvēku iesprostošanu Sibīrijas vergu nometnēs un latviešu tautas gandrīz vai garīgo un fizisko iznīcināšanu? Nē, kungu tautai vajadzīgs arī tas mazais zemes gabaliņš, ko saucam par Latviju. Lasi visu >>

Izlasījis S. Kalnietes rakstu Pēckoloniālā mentalitāte latviešos un krievos – vēl dzīva laikraksta Latvietis 189. numurā, gribu tur pacilātos jautājumus mazliet papildināt, iepretim rietumu pasaules civilizētām normām, politiskai iecietībai, pieņemtiem demokrātiskiem principiem un to visu mijiedarbību sabiedriskā dzīvē.
Tās ir atziņas, kam Latvijas iedzīvotājiem jāiziet cauri pēc traģiskā padomju laika, kad mēģināja pārveidot cilvēka jūtas un domāšanu – kontrolējot un pakļaujot tautu masas terora režīmā. Par to, protams, būtu vairāk jādomā Krievijas valstij, kā atgriezt pie normālas, humānas, demokrātiskas uzvešanās savus daudzos miljonus, ieskaitot tos, kuri dzīvo Latvijā. Latvijas uzdevums ir izveidot savu valsti, lai tā atnestu labklājību tās iedzīvotājiem, bet, tai pašā reizē, likt visiem, kas tur grib dzīvot, saprast, ka tā zeme pieder latviešiem, un tās valoda ir latviešu valoda. Lasi visu >>
Note: In Latvian, the word "Laikraksts" means "Newspaper" and "Latvietis" means "Latvian".