Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Gunārs Nāgels - ; Laikraksts Latvietis Nr. 189 -- (2012. g. 22. febr.)

Referendums pagājis, balsis saskaitītas, iznākums zināms, un tagad tikai atliek iztulkot skaitļus.

Vienīgais juridiskais secinājums ir tāds, ka vajadzēja 772 400 par balsis, lai grozījums būtu pieņemts, bet sanāca tikai 273 347, tāpēc Satversme paliek negrozīta. Tātad 50% vietā tikai 17,69%. Lasi visu >>

Satversmi negrozīs

„Par“ nobalso tikai 17,69% balsstiesīgo

∎ - ; Laikraksts Latvietis Nr. 189 -- (2012. g. 22. febr.)

Tautas nobalsošanā 18. februārī par likumprojekta Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē pieņemšanu piedalījās 1 098 593 Latvijas pilsoņi. Tā kā likumprojekts paredzēja grozījumu Latvijas Satversmē, tad, saskaņā ar Satversmes 79. punkta tas tiktu pieņemts, ja par to balsotu vismaz puse no visiem balsstiesīgiem, kuru skaitu uz 18. februāri – 1 545 004 – Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) noteikusi pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes Iedzīvotāju reģistra departamenta sniegtajiem datiem (http://web.cvk.lv/pub/public/30081.html).

Par Satversmes grozījumiem nobalsoja 273 347, jeb 17,69% balsstiesīgo. Pret nobalsoja 821 722, jeb 53,19% balsstiesīgo. Lasi visu >>

Pēckoloniālā mentalitāte latviešos un krievos – vēl dzīva

Sandra Kalniete par valodas referendumu

Sandra Kalniete - ; Laikraksts Latvietis Nr. 189 -- (2012. g. 22. febr.)

19. februāra rīts pēc referenduma, kurā vairāk nekā puse no Latvijas balstiesīgajiem iedzīvotājiem ir pateikuši Nē! krievu valodai, kā otrai valsts valodai. Peldbaseina ģērbtuvē dzirdu sarunu: „plavaju po etoi, nu, kak tam, celiņu,“ tā saka kāda latviete. Viņai joprojām šķiet dabīgi lauzīties krieviski, lai nodrošinātu savai sarunu biedrenei krievietei komfortu. Divdesmit gadus pēc neatkarības atjaunošanas būtu normāli, ja lomas būtu mainītas un varētu dzirdēt frāzi: „peldu pa to, nu, kā viņu sauc – dorožku“. Taču tas nav noticis. Lasi visu >>

Tikšanās Saeimā

LELBāL Virsvaldes prezidija pārstāvju tikšanās Saeimā ar deputātu Ilmāru Latkovski

Vera Rozīte - ; Laikraksts Latvietis Nr. 189 -- (2012. g. 22. febr.)

Pēc Saeimas deputāta, pašreizējās Pilsonības likuma izpildes komisijas priekšsēdētāja Ilmāra Latkovska ielūguma š.g.16. februārī Saeimā viesojās vairāki Latvijas Evanģēliski luteriskās Baznīcas ārpus Latvijas (LELBāL) Virsvaldes prezidija locekļi – arhibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis ar kundzi, prāveste Lauma Zušēvica un prāvests Andris Abakuks ar kundzi. Tikšanās mērķis bija tautiešu saiknes stiprināšana ar Dzimteni. Lasi visu >>

Kalsim laimi Kandavā visi kopā!

3x3 saiets šā gada jūlijā

Daiga un Aldis Bitinieki - ; Laikraksts Latvietis Nr. 189 -- (2012. g. 22. febr.)

Šīs vasaras 3x3 ģimeņu saieta organizatori Bitinieku ģimene aicina tautiešus būt kopā Kandavā no 22. līdz 29. jūlijam. Lasi visu >>

Saeimas ārpolitikas debatēs

Deputātes Vinetas Poriņas (Nacionālā apvienība) runa 26. janvārī

Vineta Poriņa - ; Laikraksts Latvietis Nr. 189 -- (2012. g. 22. febr.)

Janvārī nu jau tradicionāli tiek sasaukta Saeimas sēde, lai debatētu par Latvijas ārpolitiku, aktualitātēm pasaulē un Eiropas Savienībā. Ar ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā uzstājās ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Pēc ministra ziņojuma debatēs uzstājās 26 deputāti, tai skaitā arī Vineta Poriņa.

Augsti godātais Valsts prezidenta kungs! Cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze! Godātais Ministru prezidenta kungs! Godātie ministru kungi! Ekselences! Godātie kolēģi! Lasi visu >>

Paldies, sēdies, trīs!

Ieva Nikoleta Dāboliņa par pilsonību

Ieva Nikoleta Dāboliņa - ; Laikraksts Latvietis Nr. 189 -- (2012. g. 22. febr.)

Iedomājieties mācību klasi, kurā bērnu motivēšanai tiek lietota tikai viena atzīme – trīs. Tu vari mācīties izcili vai nemācīties nemaz, bet galu galā vienmēr saņemsi trijnieku. Iedomāsimies uzņēmumu, kurā neatkarīgi no darba kvalitātes, darbinieku centības un amata, ir viena vienīga alga – 100 Ls mēnesī, vai veikalu, kurā neatkarīgi no dotās naudas daudzuma un mūsu vēlmēm, mēs saņemam vienu kilogramu desas Draudzība. Taču tieši tāda ir bijusi Latvijas naturalizācijas politika pēdējos 20 gadus. Pagājušais referendums beidzot ir parādījis tās absurdu. Viens no tulkojumiem mistiskajam vārdu salikumam neizdevusies integrācija ir nepārdomāta un netaisnīga pilsonības izdāļāšana. Lasi visu >>

Pūķa gadu sagaidot

Raksta Kārlis no Ķīnas

Kārlis Rokpelnis - ; Laikraksts Latvietis Nr. 189 -- (2012. g. 22. febr.)

Jauno gadu sagaidot, Ķīnas pilsētas paliek tukšas, jo pēdējo trīsdesmit gadu laikā pilsētā iebraukušie dodas uz dzimtajiem ciemiem satikt savējos. Četrpadsmit dienu garās svinības ir gada lielākās brīvdienas un visnozīmīgākā iespēja un pienākums satikt radus un draugus, lai novēlētu veiksmi nākamajā gadā un atrādītu iepriekšējā gada sasniegumus.

Lai arī pilsētās netrūkst Jaunā gada izdarību, it īpaši dažnedažādākās uguņošanas, daudzi uzskata, ka laukos svin tradicionālāk un tā kā tas būtu jādara. Valsts rietumu Ninsja Hui Autonomā apgabala ziemeļu mazpilsētās svētkus svin, ievērojot senās pilsētas parāžu un senču pielūgšanas tradīcijas: Vecā gada pēdējā dienā Pinluo rajona valdība noorganizēja apkārtējo ciematu pašdarbnieku gājienu pa centrālo ielu, bet vēl pirms saulrieta uz katra ceļa krustojuma atsevišķas ģimenes dedzināja papīra naudas atdarinājumus, ēdienus un dzērienus, lai aizsaulē aizgājušajiem arī kāds prieks no svinēšanas. Lasi visu >>

Aicinājums māksliniekiem!

Kultūras dienu mākslas izstāde

Rudīte Bērziņa - ; Laikraksts Latvietis Nr. 189 -- (2012. g. 22. febr.)

Austrālijas latviešu 54. Kultūras dienu mākslas izstāde notiks no š.g. no 27. līdz 30. decembrim Ukraiņu katoļu baznīcas zālē, kura parocīgi atrodas netālu no Adelaides Latviešu nama. Izstādes atbildīgais rīkotājs Dr. Pēteris Strazds (redzams attēlā) paskaidro, ka izstādes tēma būs Austrālijas un Latvijas daba. Tēmas ideja radās no Austrālijā pazīstamā Voterhausa (Waterhouse) konkursa. Pieņems ne tikai gleznas, bet arī fotogrāfijas, skulptūras, tekstila darbus u.c., kamēr tie atbilst tēmai, bet ne vairāk kā trīs darbus no katra mākslinieka. Pastāvēs iespēja pārdot izstādītos darbus. Būs izvērtēšanas process, un varbūtība pastāv, ka visus iesniegtos darbus neizstādīs. Lasi visu >>

PBLA Kultūras fonda paziņojums

Aicina ierosināt kandidātus 2012. gada apbalvojumiem

PBLA - ; Laikraksts Latvietis Nr. 189 -- (2012. g. 22. febr.)

Darbi godalgošanai iesniedzami līdz 2012 . gada 1. aprīlim

Līdzekļu pieprasījumi iesniedzami līdz 2012. gada 1. jūlijam Lasi visu >>

Referendums Austrālijā

Melburnā balsoja trīs paaudzes

IN - ; Laikraksts Latvietis Nr. 189 -- (2012. g. 22. febr.)

Sestdien, 18. februārī Austrālijā dzīvojošie un patreiz esošie Latvijas pilsoņi piedalījās referendumā, lai izteiktu savu attieksmi – balsotu pret vai par Satversmes grozījumiem, kuri paredz otras valsts valodas piešķiršanu krievu valodai.

Austrālijā, katrā vietā pēc vietējā laika, plkst. 7 darbu uzsāka 5 vēlēšanu iecirkņi lielākajos Austrālijas latviešu centros: Adelaidē, Brisbanē, Melburnā Pertā un Sidnejā. Lasi visu >>

Referendums Adelaidē

Sumināja 200. vēlētāju ar dzirkstošu vīnu

Elīna Rikarde - ; Laikraksts Latvietis Nr. 189 -- (2012. g. 22. febr.)

Pirms referenduma gaiss bija ļoti sasprindzināts ar domu, nedod Dievs, tagad Latvijā pieņems krievu valodu kā otro valodu. Un otrs, par ko visi bija satraukušies, kaut tik balsotāji pareizi saprastu uzdoto jautājumu un izdarītu atzīmi saskaņā ar savu pārliecību.

Šajā reizē vēlētāji neminstinādamies veidoja rindu vēlēšanu iecirknī. Visiem bija skaidra sava nostāja (kas nav tik labi novērojams Saeimas vēlēšanās). Aktīvākais vēlētāju pieplūdums bija novērojams no plkst. 9 līdz plkst. 13, kad ieradās 80% no balsotājiem. Lasi visu >>

Tautas nobalsošana Pertā

Adrese CVK mājas lapā bija nepareiza

Jānis Purvinskis - ; Laikraksts Latvietis Nr. 189 -- (2012. g. 22. febr.)

Kā jau liekās visās latviešu kopienās pa visu plašo pasauli šai tautas nobalsošanai arī Pertā sākām gatavoties jau ar paziņojumu, ka tā tomēr notiks. Tad nu rakstījām un stāstījām katrā ļaužu saietā, kur vien bija salasījušies kādi latvieši – vai tā bija video izrāde, Daugavas vanadžu pusdienas, kāda valdes sēde vai Vilku koncerts. Visur saucām tautai, ka uz tautas nobalsošanu katram, kam ir latviska sirds krūtīs, ir jāiet un jābalso PRET krievu valodas ieviešanu mūsu – Latvijas Satversmē. Lasi visu >>

Referendums Sidnejā

Balsoja „Pirmā un pēdējais pāris“

Ināra Graudiņa - ; Laikraksts Latvietis Nr. 189 -- (2012. g. 22. febr.)

Sidnejā nobalsoja 294 pilsoņi; 283 – pret, tomēr 11 nobalsoja par.

Sabraukuši no pasaules malām – Londonas, Tallinas, Tasmānijas, Adelaides, Mauntgambjeras (Mount Gambier), Kanberas, Ņukasles (Newcastle), Vaiongas (Wyong), Baturstas (Bathurst), Volongongas (Woolongong). Kur nu vēl sidnejieši paši! Lasi visu >>

Referendums Brisbanē

Piedalījās līdz šim lielākais balsotāju skaits

Arnis Siksna - ; Laikraksts Latvietis Nr. 189 -- (2012. g. 22. febr.)

Brisbanē, 18. februārī referendumā piedalījās līdz šim lielākais balsotāju skaits – 67, un visi nobalsoja pret Saeimas grozījumiem, lai krievu valoda kļūtu par otru Latvijas valsts valodu.

Starp balsotājiem bija 15, kuri nesen ieradušies no Latvijas, un strādā vai studē Brisbanē un Zelta Piekrastē (Gold Coast). Lasi visu >>

Kad Latvija bija neatkarīga?

Aleksandrs Gārša referē Adelaidē, ALB Literārā pēcpusdienā

Gunta R. - ; Laikraksts Latvietis Nr. 189 -- (2012. g. 22. febr.)

Pavirši skatoties, katrs latvietis apgalvos, ka Latvija kļuva neatkarīga līdz ar Latvijas Valsts deklarēšanu astoņpadsmitā novembrī, 1918. gadā, taču, lai šo apgalvojumu pierādītu, vispirms jādefinē vārds neatkarība, un ar to jau pašā sākumā rodas neskaidrības. Definīcijās apsvērumi ir gan politiski, gan sabiedriski, gan saimnieciski un tirdznieciski; neatkarīga valsts netiek iespaidota vai kontrolēta no kādas citas valsts; ir runa par de iure un de facto neatkarību; vai neatkarība ir tas pats, kas brīvība, un vai runa iet par valstisku vai personīgu brīvību, jo valsts var būt neatkarīga, bet tās pilsoņi nebrīvi, apspiesti, savā zemē. Katrā definīcijā sastopamies ar niansēm, kuras sašķoba mūsu vēsturisko skatienu uz Latvijas neatkarību. Tā jau no paša sākuma rodas neskaidrības un sarežģījumi. Lasi visu >>

Kāzas Melburnā

Lāra un Bens

∎ - ; Laikraksts Latvietis Nr. 189 -- (2012. g. 22. febr.)

Piektdien, 27. janvārī, plkst. 16 Imereses vīnotavā (Immerse Winery) Jarras ielejā, ģimeņu un draugu klātbūtnē apprecējās Lāra Brennere un Bendžamins Dreipers (Benjamin Draper). Lasi visu >>

Briljanta kāzas jeb kopdzīve 70 gadu garumā

Mirdza un Leopolds

Diāna Miķelsone - ; Laikraksts Latvietis Nr. 189 -- (2012. g. 22. febr.)

Šogad, 28. februārī Melburnas Latviešu ciema iedzīvotāji Mirdza un Leopolds Šteini būs kopā nodzīvojuši 70 gadus. Abi ir interesantas personības arī tagad, kad abiem jau pāri 90 gadiem. Lasi visu >>

„Vilki“ Sidnejā

Tādu pieklājību ilgi nebiju redzējis

Arnolds Jumiķis - ; Laikraksts Latvietis Nr. 189 -- (2012. g. 22. febr.)

Vilku koncerti tika aprakstīti visās mūsu avīzēs, tāpēc par koncertu kā tādu nerakstīšu. Visi zinām, ka tā ir profesionāla un iecienīta grupa, kas iepriecināja klausītājus gandrīz visās Austrālijas pavalstīs.

Vēlos kaut ko citu aprakstīt, kas pēc manām domām nebija nekur minēts. Otrā Sidnejas koncerta beigās notika dancošana. Kad biju jauns, man ļoti patika dancot, bet tagad pietiek ar skatīšanos. Es atceros, ka ne tikai šīberējām, bet arī dancojam valšus, tango un pat tautas dejas. Vai atceraties, kad kā bērni gājām rotaļās, un līdzīgi rotaļām arī pieaugušie dancoja līdzīgus dančus? Lasi visu >>

„Vilki“ Kanberā

„Un tēvi un dēli tur mīt; Par Latviju cīnās un krīt“ (Meža brāļu dziesma)

Skaidrīte Dariusa - ; Laikraksts Latvietis Nr. 189 -- (2012. g. 22. febr.)

Šī gada 9. februārī austriešu kluba telpās, Mosonā (Mawson), viesojās folkloras kopa Vilki no Latvijas.

„Mūsu mērķis ir atgādināt tautai un it sevišķi jaunajai paaudzei par karavīra, latvieša, gaitām un likteņiem no senās pagātnes līdz šodienai,“ saka kopas vadītājs, Rīgas Domes deputāts, Okupācijas muzeja darbinieks Jānis Krūmiņš. Lasi visu >>

Sakarā ar Valentīnu

Kas tas bija par onkuli

Jancis - ; Laikraksts Latvietis Nr. 189 -- (2012. g. 22. febr.)

Ak, tu nolāpīts! Veltīgi izšķiests dārgais laiks. To laiku es gan varēju lietderīgi izmantot, vai nu pasmeķēt šo to garšīgu, vai nosmeķēt kādu sevišķi garšīgu lāsīti. Nav jau smuki šķendēties un lādēties, bet, ja tu vesels trīs stundas esi pazaudējis, meklēdams Jancim vārdiņu starp pāri par trīs tūkstošiem Valentīna vēlējumiem – un neesi nekā atradis, tad prasās pēc pāris smagiem lamu vārdiem. Tas maigākais, ko es varēju atrast, bija – nolāpīts! Lasi visu >>

Note: In Latvian, the word "Laikraksts" means "Newspaper" and "Latvietis" means "Latvian".