Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Gunārs Nāgels - ; Laikraksts Latvietis Nr. 188 -- (2012. g. 16. febr.)

Referenduma diena ir tikpat kā klāt. Šonedēļ laikraksts Latvietis iznāk divreiz, lai varētu jums sniegt plašākas ziņas par kampaņu pret latviešu valodas iznīcināšanu.

Ko es varu vēl piebilst? Vērojot notikumu attīstību no attāluma, ir skaidrs, ka mēs esam kā nepatīkams grauds starp lieliem dzirnakmeņiem. Esam tik cieti, ka draudam sabojāt visu rūpīgi sagatavoto scenāriju. Lasi visu >>

Mazs solītis pretī savai Latvijai

Rakstnieci Annu Žīguri intervē Sarmīte Ēlerte

Anna Žīgure - ; Laikraksts Latvietis Nr. 188 -- (2012. g. 16. febr.)

Sarmīte Ēlerte: Ko mums māca referendums?

Anna Žīgure: Patiesībā ir labi, ka tas notiek, jo šis laiks kā ķirurgs atgriež problēmu, par ko nav runāts jau 20 gadus. Īsi sakot: latvieši savā dzimtenē ir jutušies slikti. Tas nav tikai ekonomisko apstākļu dēļ. Iemesls ir bijusi apdraudētības sajūta. Atjaunotās Latvijas pastāvēšanas gados bijusi apdraudēta gan latviešu valoda, gan mentalitāte, gan identitāte. Viens no iemesliem, iespējams, ir fakts, ka ar latviešu valodu Latvijā nevar iztikt, bet krievu valoda joprojām ir pašpietiekama un īpaši pēdējā laikā nostiprinās. Varbūt tā ir atskārsme, ka aiz latviešu valodas stāv vienīgi mūsu tauta, bet aiz krievu – daudzie tās lietotāju miljoni. Tautas balsošanas jēga ir ļoti dziļa. Es ceru, ka mūsu valsts ar šī referenduma palīdzību varētu atgūt savu pašapziņu un savu nacionālo lepnumu, kas atjaunotās Latvijas 20 gados pārsteidzošā kārtā ir gājis mazumā. Lasi visu >>

Vaira Vīķe-Freiberga par referendumu un balsošanu

LTV raidījumā „100. pants“ 13. februārī

Vaira Vīķe-Freiberga - ; Laikraksts Latvietis Nr. 188 -- (2012. g. 16. febr.)

Kādu Jūs prognozējiet šo referenduma rezultātu? Cik liela būs cilvēku aktivitāte? Kā Jums šķiet, cik daudz latviešu un krievvalodīgo aizies?

Vaira Vīķe-Freiberga: Par krievvalodīgiem mēs apmēram zinām. Es domāju, ka viņi varētu būt tas skaits, kas parakstījās pieprasot referendumu – un redzot šīs sekmes, kādas viņiem bija, to veiksmes stāstu kā nekā, tas būs mobilizējis arī vēl citus. Es sagaidītu, ka tas skaits būs vēl lielāks par tiem, kas parakstījās, referendumu pieprasot. Lasi visu >>

Latvieši Austrālijā aicina

18. februāra referendums

∎ - ; Laikraksts Latvietis Nr. 188 -- (2012. g. 16. febr.)

Aleksandrs Gārša – Latvijas goda konsuls Kērnsā (Cairns)

Parasti izšķirošas kaujas jāizcīna kara laukos ar ieročiem. Valodas referendums ir kauja par latviešu valodas un valsts – būt vai nebūt. Ikkatra latvieša svēts pienākums ir palīdzēt atvairīt šo uzbrukumu, visiem mums ejot balsot pret krievu valodu kā otro Latvijas valsts valodu. Balsot pret ir mūsu ierocis, un referendums mūsu kaujas lauks. Lasi visu >>

Ejam un palīdzam Latvijai

Piedalāmies referendumā un balsojam „PRET“

Vineta Poriņa - ; Laikraksts Latvietis Nr. 188 -- (2012. g. 16. febr.)

Latviešu valoda pakāpeniski kļūst par faktiski dominējošo Latvijā ar īpatnēju valodas situāciju, kas nav radusies nejauši. Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis un sarežģītā vēsture ir cēlonis tam, ka mūsu valstij raksturīgs etniski daudzveidīgs iedzīvotāju sastāvs, un latvieši bieži vien sevi pēc sena ieraduma novērtē un saziņā ar mazākumtautībām izturas tā, it kā paši piederētu pie mazākumtautības, nevis valstsnācijas jeb pamatnācijas. No šāda neadekvāta sākumpunkta, tātad – ne ar Rietumeiropas valstu pamatnāciju skatījumu – kopš neatkarības atjaunošanas tika risināti valodas un integrācijas jautājumu lielākā daļa. Tā rezultātā patlaban valodas un integrācijas politika ir nonākusi strupceļā. Lasi visu >>

Latvijas Agronomu biedrības aicinājums

18. februāra referendums

Māris Grīnvalds - ; Laikraksts Latvietis Nr. 188 -- (2012. g. 16. febr.)

Latvijas Agronomu biedrība, izvērtējot situāciju Latvijā pirms referenduma, pauž savi viedokli:

Latvijas lauku ļaudis šajos divdesmit neatkarības gados ar savu darbu un sasniegumiem ir radījuši pārliecību, ka esam spējīgi saražot lauksaimniecības produkciju tādās nozarēs kā graudkopība, piena un gaļas lopkopība, dārzeņu audzēšana, augļkopība un biškopība, u.c. un gūt atzīstamus rezultātus. Lasi visu >>

Atklāta vēstule Latvijas tautai

18. februāra referendums

∎ - ; Laikraksts Latvietis Nr. 188 -- (2012. g. 16. febr.)

Mums, latviešiem, Dievs devis iespēju dzīvot pašiem savā valstī un runāt savā valsts valodā. Tiesības, ko mūsu tēvu tēvi ar savām asinīm nosargāja brīvības cīņās, ko mēs ar savu vienotību atguvām barikāžu sardzē. Mūsu tauta pārcietusi trīs okupācijas ar Baigo gadu, masveida deportācijām un pusgadsimtu ilgu pārkrievošanu. Okupanti mūs ne reizi vien izdzinuši no mājām, atņemot visu, daudziem arī dzimteni un dzīvību. Un visās likteņa krustcelēs mūsu vaduguns, mūsu nācijas un nacionālās valsts pastāvēšanas kods bijusi latviešu valoda. Tās brīnumainais spēks latviešiem palīdzēja pārciest badu Sibīrijā un nepazust tautu kausējamajā katlā Rietumu trimdā, ļāva izrauties no padomju ļaunuma impērijas. Latvijā jau bijusi virkne tautas nobalsošanu, kad esam pauduši viedokli valsts attīstībai svarīgos jautājumos. Tagad, 20(!) gadus pēc valstiskās neatkarības atjaunošanas, referenduma izraisītāji prasa okupācijas seku juridisku nostiprināšanu... Lasi visu >>

Sandra un Roberts

Skanošais attēls un attēla skaņas

Ilze Nāgela - ; Laikraksts Latvietis Nr. 188 -- (2012. g. 16. febr.)

Gads tikko tik iesācies, un Austrālijas latvieši lēnām atgriežas no savām brīvdienām; no interesanti pavadītas nedēļas 3x3 saietā Zilajos kalnos pie Sidnejas, no aizraujošajām Austrālijas 33. Jaunatnes dienām, kuras notika gada nogalē Sidnejā, un no tā vai citādi pavadītām vasaras brīvdienām. Melburnā, Hogana galerijā (Hogan Gallery) Kolingvudā (Collingwood) 14. janvāra karstā pēcpusdienā Sandra un Roberts Birzes mūs aicina veldzēties ar viņu mākslu, aicina uz savu darbu izstādes atklāšanu, kuras nosaukums ir Metrocities. Lasi visu >>

Sidnejas Latviešu skola

Iesācies jauns mācību gads

Valda Teilora (Taylor) - ; Laikraksts Latvietis Nr. 188 -- (2012. g. 16. febr.)

Sidnejas Latviešu sestdienas skolas skolēni 4. februārī piedalījās Spara peldēšanas sacensībās, un mācības atsāka 11. februārī. Šī bija sevišķa diena divu iemeslu dēļ. Pirmais bija priekšnesums, ko pasniedza vīru kopa Vilki no Latvijas. Šis bija sarunu veidu priekšnesums, kur visi bija aicināti uzstādīt jautājumus, un pa starpu Vilki skolas saimei nodziedāja astoņas dziesmas, kuras pavadīja ar dažādiem instrumentiem, piemēram kokli, ģīgu (ko noteikti daudzi bērni pirmo reizi redz), akordeonu, bungām un citiem sitaminstrumentiem. Vilki stāstīja gan par savu kopu, gan par Latvijas karavīriem. Viņi uzsvēra, ka mēs, kas dzīvojam Austrālijā, atrodamies šeit, pateicoties leģionāriem un partizāniem, kas turpināja cīņu, lai civiliedzīvotāji varētu izbēgt no Latvijas. Viņi priecājās, ka pēc ilgiem gadiem mēs vēl te runājam latviski. Lasi visu >>

Māra Branča skatījums

Latviešu stāja svešumā

Māris Brancis - ; Laikraksts Latvietis Nr. 188 -- (2012. g. 16. febr.)

Tā saucas neliela izstāde, ko izveidojis muzejs un pētniecības centrs Latvieši pasaulē un kas skatāma Latvijas Nacionālā arhīva skatlogos, Rīgā, Šķūņu ielā. Pie tās strādājusi Maija Hinkle, Marianna Auliciema un Juris Zalāns, piesaistot Džeremiju Smēdi (Jeremy Smedes) kā dizaineru, bet to finansējusi Ārlietu ministrija un Pasaules brīvo latviešu apvienība.

Kā teikts izstādes pieteikumā, tas ir „stāsts par latviešu Otrās pasaules kara bēgļiem un bēgļu nometnēm Vācijā un to ietekmi uz turpmāko trimdinieku dzīvi mītņu zemēs“. Viss stāsts ietilpināts septiņās planšetēs – pēc divām ievaddaļām seko sadaļas Ideoloģija, Politika, Organizācijas, Jaunākās paaudzes un Kultūra un prese. Tajās izlasāms teksts, kurā autori dažos teikumos ir centušies pateikt būtisko un neaptveramo – teiksim, par biedrību lomu latviešu apvienošanā bēgļu nometnēs un vēlākos gados mītnes zemēs. Lasi visu >>

Mārtiņa Gaujas un Gunāra Jurjāna recenziju krājums

Atklāta vēstule

Māris Brancis - ; Laikraksts Latvietis Nr. 188 -- (2012. g. 16. febr.)

Pēterim Strazdam
Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē valdes priekšsēdim

Ojāram Grestem
Latviešu mākslinieku apvienības Austrālijā sekretāram Lasi visu >>

• Prezidents tomēr balsos „PRET“ - Personīgi nesaskata jēgu aizstāvēt latviešu valodu ( ∎)
• Parādījusies „Baltās lapas“ akcija krievu valodas atbalstam - Viesturs Dūle referendumā aicina sabojāt biļetenu ( ∎)
• Neo lieta divu gadu laikā nav izkustējusies - „Caurās“ VID sistēmas veidotāji turpina saņemt valsts pasūtījumus ( Latvijas TV raidījums "De facto")
• „Sarkanais suns“ - Austrālijā apbalvota latviešu režisora filma ( ∎)
• Latviešu valodas aplikācija iPhone un iPad - Palīgs gramatikā (Arnis Gross)

Note: In Latvian, the word "Laikraksts" means "Newspaper" and "Latvietis" means "Latvian".