|
|
Laiks Latvijā: |


Vienreiz pietiek! Tā rakstīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Austrālijā viceprezidents Ilmārs Lūsis, kad mēs viņu aicinājām izteikties par gaidāmo referendumu.
Patiešam pietiek. Pietiek taisnoties, ka latviešu valodai ir tiesības izdzīvot. Pietiek taisnoties, ka mēs jau neesam pret krievu valodu, bet tikai gribam, lai mums atļauj mūsu mazā pasaules stūrītī kopt savu valodu. Lasi visu >>

Ir jābalso. Ir jābalso PRET. Ir jābalso ne pret krievu valodu, bet pret krievu valodu kā otru valsts valodu. Ir jābalso par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Ir jābalso par mūsu nācijas pamatu.
Nedrīkst neiet un nebalsot. Šī nobalsošana nenomirs dabīgā nāvē tāpēc, ka tai nebūs kvoruma. Tā turpinās savu ēnu dzīvi, ja tai nebūs pārliecinošs vairākums pret tiem 180 000 parakstiem, kas rosināja krievu valodai piešķirt otras valsts valodas statusu. Vairākums būs pavisam pārliecinošs, ja vismaz puse balsstiesīgo 771 893 plus viens, balsos pret satversmes grozījumiem, lai latviešu valoda Latvijā paliktu vienīgā valsts valoda. Ka to vēlas ne tikai nosacīts, bet absolūts vairākums. Tāpēc jāiet balsot un vismaz 771 894 reizes jānobalso PRET. Ai, tā viena balss – Tava, mana, viņas, viņa – un tad tā pati pēdējā. Nedrīkst nepacelt balsi par savu valodu, savu mēli. Lasi visu >>
Jānis Roberts Dēliņš – Latvijas goda konsuls Viktorijā, Austrālijas Galvaspilsētas teritorijā, Tasmānijā:
Latviešu valodas saglabāšana un statusa nostiprināšana ir svarīga, lai mēs varētu saglabāt mūsu valsts nacionālo identitāti. Esmu vienmēr uzsvēris, cik svarīgi ir visiem latviešiem kopt un cienīt latviešu valodu. Latviešu valoda ir mūsu tautas pamatakmens. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka bez valodas nav tautas un bez tautas nav valsts. Aicinu Latvijas pilsoņus piedalīties tautas nobalsošanā 18. februārī, jo tas ir katra pilsoņa pienākums piedalīties savas valsts demokrātiskos procesos. Latvijas garajā okupācijas laikā tādas tiesības latviešiem nebija, jo Padomju vara mēģināja iznīcināt mūsu valodu, kultūru un mūsu latvisko identitāti. Lasi visu >>

Piemēram, piezvana tev uz mājām pilnīgi svešs cilvēks un maigā, draudzīgā balsī latviski aicina aizstāvēt latviešu valodu un referendumā balsot PAR. Tā ir viltība, lai apmuļķotu latviešus, jo referenduma jautājums ir: Vai jūs esat par izmaiņām Satversmē, kas piešķir krievu valodai otras valsts valodas statusu? PAREIZĀ ATBILDE ir PRET.
Internetā izplatīts klips, kas patriotiski aicina balsot PAR, jo tikai tā tu aizstāvi latviešu valodu un fonā skan patriotiska latviešu dziesma. Dziesmas un melodijas autore Ritmane 2012. g. 8. februārī solīja vērsties tiesā, jo dziesmai ir cits mērķis, to dzied IEVA AKURĀTERE. Lasi visu >>
Kārtējo reizi Latvijas valstij atbildīgā brīdī komunistiskā genocīda stratēģijas turpinātāji, kuri vēlas pakļaut citas tautas, tās pārkrievojot, pretlikumīgi un nelegāli ar nelietīgiem un viltīgiem līdzekļiem izmanto visai latviešu tautai mīļo un svēto, par Atmodas simbolu kļuvušo Ievas Akurateres dziedāto Andra un Brigitas Ritmaņu dziesmu Manai tautai Latvijas nācijas graušanai domātā videoklipā. Lasi visu >>
Pirms dažām dienām, Latvijai nelabvēlīgi cilvēki ir sākuši izplatīt caur aģentūru Vimeo video ierakstu, vērstu pret latviešu valodu kā vienīgo oficiālo valodu latvijā un mudina (!!! ) balsot par krievu valodas ievešanu Latvijā kā otru oficiālo valodu!!! Lasi visu >>
Labas gribas cilvēki Latvijā un ārzemēs apvienojas akcijā pret izmaiņām Satversmē un par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu CELIES UN EJ!
18. februāris. Tu zini, kā balsot. Lasi visu >>

Māc. Gunta Kalmes uzruna režisores Dzintras Gekas dokumentālās filmas „Gvido Zvaigzne“ prezentācija 2012. g. 25. janvārī Okupācijas muzejā. Kinooperators Gvido Zvaigzne tika nošauts 1991. g. janvārī Bastejkalnā, Rīgā, filmējot omoniešu uzbrukumu Latvijas Iekšlietu ministrijai.
Cilvēks dzīvo tik ilgi, kamēr viņu atceras, kamēr dzīvo atmiņa par viņu. Bet tas nenotiek dabiski, jo dabiska ir tikai aizmiršana. Atmiņa ir jāuztur ar īpašu piepūli, jo citādi bijušo aizskalo laiks, steiga un stress. Lasi visu >>
2009. gadā Rīgā kā alternatīva Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīcas (LELB) draudzēm dibinātā un līdz 2011. gada rudenim autonomā – Rīgas Evaņģēliskā draudze, šī gada 19. februārī, plkst. 15.00, Rīgas Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā, svinīgā dievkalpojumā atzīmēs faktu, ka ir uzņemta Latvijas evaņģēliski luteriskā Baznīca ārpus Latvijas (LELBĀL) draudžu sarakstā, lai tāda arī būtu kā pasaules plašās luterāņu baznīcas locekle. Lasi visu >>

Janvārī nu jau tradicionāli tiek sasaukta Saeimas sēde, lai debatētu par Latvijas ārpolitiku, aktualitātēm pasaulē un Eiropas Savienībā. Ar ziņojumu par paveikto un iecerēto darbību valsts ārpolitikā uzstājās ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Pēc ministra ziņojuma debatēs uzstājās 26 deputāti, tostarp Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ēriks Ojārs Kalniņš, kā arī visu frakciju pārstāvji, tai skaitā arī Ingmārs Čaklais. Lasi visu >>

Tik karstā, sutīgā dienā, kāda bija 28. janvāris, prātīgs cilvēks ne degunu nebāž ārā no vēsinātas telpas, bet ko lai dara, ja tanī vakarā nolikts DV Adelaides nodaļas 60 gadu jubilejas mielasts, skapī jau sen karājās jauna štāte, un $30 ieejas karte jau rokā? Jāsakož zobus un jāpacieš. Lai pašu mājas Vanadzes šoreiz būtu atbrīvotas no virtuves darbiem un varētu pēcpusdienā atpūsties, safrizēties un nopulierēt nadziņus, sarīkojums notika lietuviešu namā, un visa gatavošana tika uzticēta lietuviešu nama saimniecei. Lasi visu >>

Es karā aiziedams, atstāj māsu šūpulī;
No kariņa pārnākdams, atrod lielu rakstītāj;
Tā, dēliņ, tav' māsiņa, ko atstāji šūpulī.
T. dz.
Lai kādos skaistos, cēlos vai bravūrīgos vārdos to ietērpj, karš ir elle un posts. Jau no sirmās senatnes latviešu apziņa caur tautas dziesmām ir piesātināta ar kaujas laukā balojošiem kauliem, raudošiem vecākiem, vēl gaužāk raudošām līgaviņām, apkaltiem kara kumeliņiem un karavīra grūto dzīvi. Neskaitāmas dziesmas liecina par karavīra drošsirdību un varonību, bet arī žēlumu, ka jāatstāj dzimtās mājas, savu zemi, mierīgu dzīvi. Visi saprot, ka karavīra dzīve bieži vien karājās mata galā, un, ja arī viņš karu pārdzīvo, miesīgie un garīgie ievainojumi var atstāt iespaidu uz visu mūžu. Iepriekšējā dzīve un zaudētie gadi vairs nav atgūstami. Lasi visu >>

Lieku centimetra mēru krustām, šķērsām ap galvu, bet pie skaidrības netieku. Nevar taču zināt, cik man bieza āda, cik biezi galvas kausa kauli, bet man dikti gribās zināt manu smadzeņu izmērus. Tas nav vienkārši ziņkārības dēļ, bet gan lai nomierinātu nervus un izvairītos no kāju un roku trīcēšanas. Naktsmiega uzlabošanās arī būtu ļoti ieteicama.
Te laikam prasās pēc paskaidrojuma. Kā jau visi ziņkārīgi cilvēki, es ik dienas pērku laikrakstu trīs svarīgu iemeslu dēļ. Lasi visu >>

Divus mēnešus gadu mijā Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja Izstāžu zālē Arsenāls bija skatāma Dr. Gunta Belēviča kolekcijas izstāde Blīvā telpa. Tā ir otrā šī kolekcionāra savākto latviešu mākslas darbu parādīšana atklātībai.
Atcerēsimies, 2008. gadā notika pirmā tautās iznākšana, kad Valdemāra ielas muzeja Baltajā zālē interesentus vilināt vilināja grandioza skate Latvijas mākslas klasika. Tā toreiz visus pārsteidza ar savāktās kolekcijas augsto māksliniecisko kvalitāti, kā arī ar eksponēšanas veidu. Toreiz tika rādīti mirušo autoru veikums, šoreiz pienākusi kārta mūsu laikabiedriem, tiem, kuri joprojām ar mums kopā elpo vienu gaisu. Lasi visu >>
Note: In Latvian, the word "Laikraksts" means "Newspaper" and "Latvietis" means "Latvian".