Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Gunārs Nāgels - ; Laikraksts Latvietis Nr. 185 -- (2012. g. 1. febr.)

Pasaule mainās, bet latviešu problēmas paliek tādas pašas. Ja pirms tieši 90 gadiem vācieši "jau būšot ar mieru atzīt latvju valodu par valsts valodu, bet neierobežojot nekādā ziņa vācu valodu" (skat. pārpublicēto rakstu no laikraksta Jaunākās Ziņas 1922. g. 23. janv.), tad tas lielā mērā atgādina dažu Latvijas politiķu šodien teikto, tikai vārda vācu vietā šodien liekot krievu.

Neizpaliek arī draudi no lielā kaimiņa: "Pusotra miljona lielais latviešu pulciņš uzdrošinoties tādu nedzirdētu varmācību pret vāciem (red.: t.i., atlaist no darba ierēdņus, kuri neprot latviešu valodu), aiz kuriem stāvot 70 miljoni liela vācu tauta..." Lasi visu >>

Un pēc tam?

Māra Zālīte par referendumu

Māra Zālīte - ; Laikraksts Latvietis Nr. 185 -- (2012. g. 1. febr.)

Referendums būs. Notiks. Tas ir labi. Cimds ir nomests un Latvijai uzticamo pilsoņu goda lieta ir cimdu pacelt. Piedalīties un balsot pret sabiedrības vēl dziļāku nošķirtību, pret tālāku segregāciju, jo tieši pie tā novestu divas valsts valodas Latvijā.

Galīgā konsekvencē divvalodība novestu pie valsts integritātes zuduma un latviešu valodas pakāpeniskas izspiešanas no vienīgās telpas visā plašā pasaulē, kur tai ir iespēja pastāvēt un attīstīties. Ir taču skaidrs, ka latviešu un krievu valodas nav vienas svara kategorijas cīkstoņi, un arēnas aplis nav neitrāla teritorija. Nē, nevienlīdzīgais cīkstiņš notiek zemē, kur pēc nežēlīgas rusifikācijas Krievijas impērijā un padomju okupācijā, iedzimto valoda līdz šim brīdim nav pilnībā atguvusies no brūcēm, kas tai cirstas. Lasi visu >>

Austrālijas apbalvojums latvietim

Gunārs Bērzzariņš OAM

∎ - ; Laikraksts Latvietis Nr. 185 -- (2012. g. 1. febr.)

2012. gada Austrālijas dienā Gunāram Bērzzariņam piešķirts apbalvojums – Austrālijas Ordeņa medaļa (OAM) (Order of Australia Medal) par viņa darbu latviešu sabiedrībai, kā arī par darbību sportā gan kā administratoram, gan žurnālistam. Valdības biļetenā ir sīkākas ziņas sakarā ar ordeņa piešķiršanu – minētas gan viņa publikācijas latviešu valodā, gan ilggadējais sporta žurnālista darbs laikrakstā Adelaide Advertiser. ■ Lasi visu >>

„Valodas kari“ pirms 90 gadiem

Vācieši ir mieru atzīt latvju valodu par valsts valodu, ja neierobežo nekādā ziņā vācu valodu

∎ - ; Laikraksts Latvietis Nr. 185 -- (2012. g. 1. febr.)

Laikraksts „Jaunākās Ziņas“ pirmdien, 1922. g. 23. janvārī, 3. lpp.

Vietējās ziņas

Izaicinājums latviešiem. Vācu protesta mītiņš svētdien, L. Ģildē pret pilsētas dienesta vācu ierēdņu atlaišanu no vietām valsts valodas neprašanas dēļ bij latvju sabiedrībai izaicinājums, kas prasa ieņemt noteiktu stāvokli. Lasi visu >>

Intervija ar Juri Viļumu

Latgale un latgaliskais

∎ - ; Laikraksts Latvietis Nr. 185 -- (2012. g. 1. febr.)

13.01.2012. Melburnā, Cerību ielā

11. Saeimas deputāti Juris Viļums un Gunārs Igaunis (abi Zatlera Reformu partija) 2011. gada 17. oktobrī deva svinīgo solījumu latgaliski. Viņiem nācās solījumu atkārtot, līdz kamēr tas bija dots latviešu literārā valodā. 2011. gada nogalē Juris Viļums bija Austrālijā kopā ar Latgales muzikantu grupu „Dabasu durovys“. Laikraksts „Latvietis“ viņu intervēja par latgaliskām lietām. Lasi visu >>

Skautu un gaidu muzejam Ogrē 20 gadi

Vienīgais šāda veida muzejs Latvijā un visā Baltijā

Maija Šķinķe - ; Laikraksts Latvietis Nr. 185 -- (2012. g. 1. febr.)

Sestdien, 2011. gada 3. decembrī, savu 20 dzimšanas dienu atzīmēja Latvijas Skautu un gaidu muzejs Ogrē. Ideja par gaidu un skautu muzeja izveidošanu radās vadītājai Mildai Feldmanei, kura pirms Otrā Pasaules kara darbojās kā gaidu vadītāja Rēzeknē. Pēc LSGCO dibināšanas, 1990. gadā bija pirmā Latvijas gaidu priekšniece no 1990. līdz 1993. gadam. Muzeja ideja tika īstenota 1991. gadā, kad, pateicoties Ogres domes atbalstam, tika piešķirtas telpas ēkā Ogres upes krastā. Pēc tam muzejs ilgus gadus atradās Mālkalnes prospektā un kopš 2011. gada marta – Suntažu ielā 2. Lasi visu >>

<<120x120>> Filadelfijā

Vai Tu gribi svinēt dzimšanas dienu?

Sandra Milevska - ; Laikraksts Latvietis Nr. 185 -- (2012. g. 1. febr.)

Būs viss obligātais: torte (120 cm gara), sveces, šampanietis. Vai tas ir viss? Jo uz 120. jubileju gribas kaut ko vairāk. Būs arī vairāk! Svinīgajās vakariņās sasēdīsimies pie gariem galdiem, lai iemūžinātos tieši tāpat, kā 25. un 50. jubileju attēlos no 1917. un 1942. gadiem. Tad arī mēs nonāksim vēsturiskā fotogrāfijā pie BLB sienas, kuru skatīs vēl pēc 120 gadiem mūsu pēcteči. Apskatīsim mini-izstādi par BLB garo vēsturi. Būs vecas kartes (1891, 1911), kas parāda Latvijas muižu paveidus; dažādo draudžu namu atrašanās vietas; kurā novadā runāja kādā izloksnē un kur bija vistīrākā latviešu valoda (tā nesakrīt ar literāro valodu!); kur 19. gs. atradās latviešu kolonijas Vitebskas guberņā. Lasi visu >>

Laimai Lindiņai deviņdesmit

Jeb – kā nodzīvot garu un pilnvērtīgu dzīvi

Kristīne Saulīte - ; Laikraksts Latvietis Nr. 185 -- (2012. g. 1. febr.)

Ja pirms dažiem gadiem kāds būtu uzdevis šo jautājumu, tad patiesi nezinu, vai atbilde man būtu bijusi tik pat skaidra kā šodien. Man dzīvē ir ļoti laimējies, jo ir bijusi laba iespēja iepazīties ar vairākiem vecākās paaudzes tautiešiem, kuri ir palīdzējuši izprast šo vārdu patieso nozīmi.

It's not important what happens in life, but what you do with it (angl.: Nav svarīgs tas, kas dzīvē notiek, bet gan, ko mēs dzīvē izdarām). Šis teiciens man nāk prātā, suminot šīs dienas jubilāri – Laimu Lindiņu. Lai arī Laima mūža lielāko daļu ir pavadījusi Anglijā, domāju, droši varu teikt, ka Laima ir pazīstama visā plašajā latviešu (un ne tikai) sabiedrībā pasaulē. Lasi visu >>

Austrālijas Daugavas Vanadžu 53. salidojums

DV valde pārceļas uz Adelaidi

Ilga Niradija - ; Laikraksts Latvietis Nr. 185 -- (2012. g. 1. febr.)

Pēc tikko aizvadītajām Jaunatnes dienām un īsas atpūtas, 13. janvāra rītā Sidnejas DV namā, Benkstaunā pulcējās pārstāvji uz DV Austrālijā 61. delegātu sapulci un Daugavas Vanadzes uz savu 53. salidojumu. 14. un 15. janvārī namu pārņēma ap 30 novusa spēles cienītāju, lai piedalītos savās Austrālijas mēroga meistarsacīkstēs.

Daugavas Vanadžu salidojumu atklāja Austrālijas Vanadžu vadītāja Inta Skrīvere, un visus klātesošos sveica Sidnejas Vanadžu kopas vadītāja Gundega Zariņa. Par salidojuma sēdes vadītāju izraudzīja Ilgu Niradiju (Nyirady) un protokolētāju Daci Bogdanoviču (abas no Sidnejas). Sēdes turpinājumā tika atzīmēts, ka Daugavas Vanagu organizācija 2012. gadu iesākusi ar jaunu vadību. Jau otro reizi par DV Vanadžu priekšnieci ievēlēta Gunta Reinolde (Reynold) no Kanādas. Par DV priekšnieku ievēlēts atv. flotes admirālis Andrējs Mežmalis no ASV, ar dzīves vietu Latvijā. DV Austrālijas valde nākamos trīs gadus darbosies Adelaidē Jāņa Priedkalna vadībā. Par Austrālijas Vanadžu vadītāju apstiprināta Ilga Vēvere Adelaidē. Arī DV Centrālās valdes pārstāvībai ir jauna adrese (blakus viesnīcai Radi un Draugi), Mārstaļu ielā 5, Rīga, LV-1050, tālr. 6759 2238. Lasi visu >>

Ko mūsu bērniem dod Vasaras vidusskola?

Bijušās VV skolnieces, tagad skolotājas pārdomas

Daina Grosa - ; Laikraksts Latvietis Nr. 185 -- (2012. g. 1. febr.)

Annas Ziedares Vasaras Vidusskola (VV) nupat beidza savu 38. mācību gadu ar emocionāli saviļņojošu sarīkojumu. Janvārī divarpus nedēļas latviskā gaisotnē kopā atkal bija draudzīgi sadzīvojušas vairākas paaudzes – Vasaras vidusskolas audzēkņi, vadība un skolotāji, kas gādāja par skolēnu intelekta attīstību; audzinātāji, kas bija atbildīgi par vidusskolas gludu norisi tīrības un vakara programmas ziņā un viesi no Latvijas, kas vēl piedeva papildus patriotisma devu no muzikālā viedokļa. Lasi visu >>

„Vilki“ dzied Pertā

„De jure“ un „Draudzīgā aicinājuma“ atcere

Jānis Purvinskis - ; Laikraksts Latvietis Nr. 185 -- (2012. g. 1. febr.)

Kad svētdien, 22. janvāra karstā pēcpusdienā ieradāmies Pertas Latviešu centrā vēl labu pusstundu pirms izsludinātā laika, Centra mašīnu novietne jau bija labi piepildīta. Tas ir neparasti, jo parasti pertieši uz sarīkojumiem ierodas tad, kad sarīkojumam jau būtu jāsākas, bet šoreiz laikam bija gaidīts kaut kas sevišķs, un šis sarīkojums bija labi izziņots.

Ieejot zālē, arī viss bija sagriezts otrādi: krēsli bija sagriezti tā, ka tauta nu skatījās ne pret skatuvi, bet pret vienu sānu sienu. Atceros, ka tas tā arī bija ierīkots, kad 1990tos gados pie mums ciemojās kokļu ansamblis Rāmava no Latvijas. Ļaudis bija arī sevišķi strādājuši, lai šis izcilais uzvedums arī par tādu izdotos. Bija izziņota Latviešu Biedrības rīkotā de jure un Draudzīgā aicinājuma atcere, kura tad būtu apvienota ar, no Latvijas ieradušos vīru kopas Vilki, koncertu Pertā. Svarīgākais tam bija tas, ka šis būtu Vilku pirmais koncerts Austrālijā un tas tieši Pertā (liekās pirmais tāds gadījums mūsu vēsturē). Tā kā Vilku Latvijas folkloras grupas pamatā ir karavīru dziesmas, tad arī zāle šim gadījumam bija piemēroti izdekorēta. Lasi visu >>

• Lai nepazūd latviešu mākslas vērtības - Pasaules latviešu mākslas centrs Cēsīs (Marciana Krauze)
• Trīsreiztrīs Latvijā 2012 - Sveiks, draugs, Kocēnu 3x3! (Dina un Reinis Cepļi)
• Trīsreiztrīs Latvijā 2012 - Kandava gatavojas uzņemt 3x3 (Daiga Bitiniece)
• Prezidents? - Virsraksts ar jautājumu zīmi (Atis Skalbergs)
• Prezidentu atklātās krāsas - Ivara Mirovica pārdomas (Ivars Mirovics)

Note: In Latvian, the word "Laikraksts" means "Newspaper" and "Latvietis" means "Latvian".