Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Gunārs Nāgels - ; Laikraksts Latvietis Nr. 183 -- (2012. g. 18. janv.)

Vēl varu jūs sveikt vienīgā Latvijas valsts valodā. Valodā, kura vēl sīksti turas tai mazā zemes pleķītī, kurai vārds ir Latvija. Un vēl sīkstāk atsevišķās vietās Austrālijā, ASV, Kanādā, Lielbritānijā, Vācijā, Zviedrijā, .... un pat Krievijā. Šai pašā valodā laikraksta Latvietis redakcija vēl pagājušā nedēļā ir saņēmusi Jaungada vēlējumus no lasītājiem tālajās zemēs. Paldies jums!

Ja baltu tautas kādreiz apdzīvoja plašu teritoriju uz austrumiem, pat līdz Maskavai, tad tagad mēs esam koncentrēti mūsu mazā zemītē un izkaisīti, izšķaidīti citās zemēs. (Varam arī filozofēt, kāpēc bieži mēs savu zemi saucām par mazu, kaut gan tā ir 18. lielāka no 27 Eiropas Savienības zemēm. Par Latviju ir mazākas tādas normāla lieluma zemes kā Beļģija, Holande un Dānija, nemaz neminot patiešam mazās Malta, Luksemburga un Kipra). Lasi visu >>

Latviete atrasta karalienes īpašumā

Atrastas pazudušās latviešu jaunietes mirstīgās atliekas

∎ - ; Laikraksts Latvietis Nr. 183 -- (2012. g. 18. janv.)

Latviešu jaunietes, 17 gadus vecās Alises Dmitrijevas mirstīgās atliekas atrastas 1. janvārī Anglijas karaliskās ģimenes lauku īpašumā Karaliskā zirgu audzētavā (Royal Stud Farm), tikai pusotra kilometra attālumā no Sandringhamas muižas (Sandringham House). Pagāja labs laiks, pirms jaunieti identificēja, izmantojot delnas detaļas un DNS no kājas kaula. Lasi visu >>

Nestāvēsim malā!

LNAK priekšsēdis par referendumu

Andris Ķesteris - ; Laikraksts Latvietis Nr. 183 -- (2012. g. 18. janv.)

Latviešu Nacionālās Apvienības Kanādā (LNAK) valdes priekšsēdis Andris Ķesteris aicina aizstāvēt Latvijas valsts pamatvērtības.

Nesenos mēnešos pārliecinājāmies, cik trausla ir Latvijas un tautas ekonomiskā un politiskā dzīve, un kā tas skar visas mūsu paaudzes, gan tēvzemē, gan visās mītņu zemēs. Pēc referenduma un pēc ārkārtas vēlēšanām, bija skaidrs, ka būs sekas, un ka cīņa par mūsu tautas tiesībām nav beigusies. Nekad arī nebūs. Mūsu ģeopolitiskais liktenis vienmēr prasīs modrību. Neatlaidīgi stāvēsim plecu pie pleca un pierādīsim, ka tautai tomēr ir stiprs mugurkauls, un ja nav, tad jāpiestrādā! Tas nenāks lēti un bez pūlēm. Lasi visu >>

Rusifikācija ir atstājusi sekas mūsu domāšanā

Latviešu valodas nākotni nosakām mēs, latvieši

Dzintra Hirša - ; Laikraksts Latvietis Nr. 183 -- (2012. g. 18. janv.)

Latvijas nacionālajai politikai, manuprāt, nekad nav bijis pietiekama atbalsta Latvijas politiskajās aprindās un diezgan lielā latviešu sabiedrības daļā. Un runa nav par to, ka šie cilvēki nemīlētu Latviju vai uzskatītu, ka latviešu valodai nevajadzētu būt par valsts valodu. Runa ir par to ideoloģisko mantojumu, ko esam saņēmuši no 50 okupācijas gadiem. Lasi visu >>

INFORMĀCIJA

PAR TAUTAS NOBALSOŠANAS NORISI AUSTRĀLIJĀ

∎ - ; Laikraksts Latvietis Nr. 183 -- (2012. g. 18. janv.)

Sestdien, 2012. gada 18. februārī Latvijā un ārzemēs notiks tautas nobalsošana par likumprojektu "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē".

Likumprojekts paredz mainīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104. pantu, iekļaujot tajos nosacījumu par krievu valodu kā otru valsts valodu un nosakot, ka arī pašvaldībās darba valodas ir latviešu un krievu valodas un ikvienam ir tiesības saņemt informāciju latviešu un krievu valodās. Lasi visu >>

Aijā, Ansīt, aijā!

Anša Ērika Goldsmita krustabas

Skaidrīte Dariusa - ; Laikraksts Latvietis Nr. 183 -- (2012. g. 18. janv.)

Liels pulks krustabnieku pulcējās Māras un Benija Goldsmita (Goldsmith) mājās Sidnejas priekšpilsētā Belrozē 28. decembrī viņu dēla Anša krustabās. Krustabnieku vidū bija Anša tēvoča ģimene – Dainis un Dace Ruņģi un viņu meitas Kaiva, Meta un Zīle no Latvijas.

Krustabu norisi, pēc senām tautas tradīcijām – krustabu godiem, vadīja Anša vecvecāki Juris un Vita Ruņģi. Lasi visu >>

Jaunais latviešu pāris

Viesi no Rīgas, Londonas un vairākām Austrālijas pavalstīm

LT - ; Laikraksts Latvietis Nr. 183 -- (2012. g. 18. janv.)

Sestdien, 7. janvārī Glastonberijas dārzos (Glastonbury Gardens, Austinmer, netālu no Volongongas), skaistā saulainā dienā precējās Austrālijas latviešu sabiedrībā labi pazīstamie – Tālis Putniņš un Vēsma Upeniece. Tā kā abi jaunlaulātie ir aktīvi piedalījušies latviešu tautas deju kopās un mūzikas ansambļos, kāzas neizpalika bez latviešu mūzikas – ko sniedza Zigrīdas kalpi – un vairākām senām latviešu kāzu tradīcijām. Mārtiņš Medenis, spēlējot latviešu dūdas, ieveda jauno pāri lielā ģimenes un draugu lokā, kuru starpā bija viesi no Rīgas, Londonas un vairākām Austrālijas pavalstīm. Kāzu ceremoniju vadīja Ilze Jaunbērziņa. Simboliski – brīdī, kad jaunais pāris apmainījās ar laulības gredzeniem, bars baltu putnu pārlidoja viņiem pāri. Lasi visu >>

Ķīnieši mācās latviešu valodu

Stāsta pirmā oficiālā latviešu valodas pasniedzēja Ķīnas universitātē

Zane Āboltiņa - ; Laikraksts Latvietis Nr. 183 -- (2012. g. 18. janv.)

Pekinā nokļuvu gan nejauši, gan apzināti vienlaicīgi. Sludinājums Latviešu valodas aģentūrā par sadarbību ar Pekinas Svešvalodu universitāti (Beijing Foreign Studies University – BFSU) pie manis nonāca īstajā laikā. Biju gatava mainīt savu dzīvi un nest Latvijas vārdu pasaulē.

Ļoti silts un spiedīgs gaiss, kas mijas ar mitrumu, bija mana pirmā Ķīnas sajūta. Otrā – likās, ka visu laiku gribas nomazgāt rokas, dezinficēt, jo dzirdēts bija tik daudz, cik viegli Ķīnā ir dabūt kādu infekciju vai slimību. Tomēr vislielākais tā saucamais kultūras šoks man laikam bija attiecībā uz savām zināšanām. Esmu izbraukājusi ļoti lielu daļu Eiropas un pabijusi arī ārpus tās robežām, bet pirmo reizi tā no sirds saprotu, ka ar angļu valodu vien šeit iztikt būs pagrūti. Nav jau runa par to, ka nesaproti, ko tev cilvēki apkārt runā, tā jau ir parasti, ja esi svešā valstī, kuras valodu nezini. Bet šeit nonācu pie iepriekš paredzēta secinājuma, ka neprotu arī izlasīt, kas rakstīts. Staigājot pa iespaidīgi lielo Pekinas lidostu, paspēju tik vien, kā atcerēties, ka vārdu izeja, ķīnieši pieraksta ar hieroglifu, kas ļoti atgādināja eglīti. Lasi visu >>

Mansfīldas florbola komanda „Piraijas“

Drīz jau spēs sacensties ar citām profesionālām komandām

Rolands Zagorskis - ; Laikraksts Latvietis Nr. 183 -- (2012. g. 18. janv.)

Mūsu komanda tika dibināta 2010. gada janvārī, Mansfīldā (Mansfield). Piranhas (angl.: Piraijas) tika izveidotas, pateicoties latviešu jauniešu interesei par sportu un vēlmei apvienoties, lai pavadītu brīvos vakarus latviešu kompānijā, kā arī lai izlauztos no ikdienas rutīnas. Izvēlējāmies florbolu, jo mūs vienoja interese par hokeju, tādēļ florbols likās ideāls sporta veids, jo ļoti līdzinājās hokejam, un piedevām piemērots Anglijas mainīgiem laika apstākļiem, kas neietekmētu treniņu norisi. Lasi visu >>

Vedam svētkus kalniņā – Saulgriežu (bluķa) vakars

2012. gada 21. decembrī Ādažu „Kalndorēs“

Iveta Mazūre - ; Laikraksts Latvietis Nr. 183 -- (2012. g. 18. janv.)

Rīko Latvijas Dievturu sadraudze (LDS) sadarbībā ar Latviešu nacionālistu klubu un tradīciju kopu "Pērkonieši".

"Ar Dievu kā nemateriālo pasaules principu, Māru kā matēriju un Laimu kā cēlonības personifikāciju latvieši bijuši sakaros vismaz četros veidos: lūdzot, daudzinot, zintējot un ziedojot.* Visām šīm teurģiskām darbībām, kas dažkārt izvērtušās svinīgās izdarībās, bijis pamatos ieskats, ka cilvēka garīgie spēki zināmos apstākļos var iejaukties Dieva un pasaules uzbūves mehānismā un var virzīt viņu norisi vēlamā virzienā. Tā kā tas darīts noteiktās zīmīgās vietās (un laikā – I.M.), tad paviršu vērotāju prātā iztulkots par akmeņu, koku, debesspīdekļu un ūdeņu pielūgšanu. Tā sākās nevalodas." Brastiņu Ernests., "Mūsu dievestības tūkstošgadīgā apkarošana", ceturtais izdevums, 1986., 9. lpp. Lasi visu >>

33. Jaunatnes dienu atklāšana

Andra Karika atklāšanas runa

Andris Kariks - ; Laikraksts Latvietis Nr. 183 -- (2012. g. 18. janv.)

Mīļie aizjūras dalībnieki, mīļie aizjūras viesi, mīļie vietējie dalībnieki, mīļie vietējie viesi!

Pārskatot 33. JD programmu, saredzu, ka tur liela daļa veltīta muzikāliem priekšnesumiem. Lasi visu >>

Lasītāja vēstule

Par okupāciju un tās sekām

Raimonds Aide - ; Laikraksts Latvietis Nr. 183 -- (2012. g. 18. janv.)

Es izlasīju ar izbrīni Arnolda Tolka vēstuli laikrakstā Latvietis Nr. 180. Viņa izteiktās domas par okupāciju un tās sekām ir tiešām satriecošas.

Kā Melburnas latvietis esmu gaužam sašutis un vīlies, ka mūsu vidē atrodas cilvēks ar tik sakropļotu domāšanu par mūsu tautas vēsturi un nākotni. Tolkas kungs izsaka viedokli, ka tā kā Latvija ir atjaunojusi savu 18. novembra republikas statusu un pievienojusies kā locekle vairākās pasaules iestādēs, ka tad var novilkt strīpu uz vēsturi. Lasi visu >>

Lasītāja vēstule

Okupācijas Muzejs ir svarīgs latviešu tautai

Ints Dzelzgalvis - ; Laikraksts Latvietis Nr. 183 -- (2012. g. 18. janv.)

Nupat izlasīju Jūsu laikraksta 180. numuru un biju šokā, ka kāds latvietis ierosina slēgt Okupācijas Muzeju.

Es regulāri piedalos vairākās starptautiskās, akadēmiski orientētās sanāksmēs un kongresos. Viens iemesls, kāpēc to daru, ir – lai iepazītos ar cittautu uzskatiem par Latviju un saprotams propagandētu, cik nu tas ir manās spējās par Latviju kā īpatnēju un spožu dzintara gabalu pasaulē. Kas man ir ļoti pārsteidzis, cik maz pat rietumeiropoši zin par Latviju un tās moku pilno vēsturi pēdējā gadsimtā. Bet vēl sāpīgāk ir dzirdēt tādas lietas kā, ka šodienas latvieši ir nepateicīgi bijušai padomijai un krievu tautai par viņu milzīgiem upuriem, ko viņi ziedoja, lai atbrīvotu Latviju no nacistu režīma. Lasi visu >>

• <<120x120>> Filadelfijā - Vai pazīsti Kurzemes vecās Bībeles? (Sandra Milevska)
• PBLA KF Atzinības raksts Dainai Jaunbērziņai - Par ilggadēju kora vadību un jaunatnes iesaistīšanu kora dziedāšanā (Raimonds Krauklis)
• 2011. gada Pavārmākas eglīte Adelaidē - Netrūka ne ēdiens, ne šampanietis, ne vīns (Jolanta Lūse)
• Diriģents Annas Ziedares Vasaras vidusskolā - Guntars Gedulis jau ceturto reizi atbraucis uz Vasaras vidusskolu mācīt mūziku (Elīna Rikarde)
• Mēs gribam, lai Latvijā būtu vairāk bērnu! - Jēkabs Ziedars par dzimstību (Jēkabs Ziedars)

Note: In Latvian, the word "Laikraksts" means "Newspaper" and "Latvietis" means "Latvian".