|
|
Laiks Latvijā: |


Mēs gribam un mēs varam! Tāda ir novembra nozīme.
Ja 1918. gada 18. novembrī izsludināja Latvijas Valsts neatkarību, tad tas bija, labākā gadījumā, tikai vēlmes izteiciens. Kā liecināja nākamie daži mēneši, nebija pārliecinošs iemesls domāt, ka šī griba realizēsies. Lasi visu >>

Labdien, godātie tautieši! Visi, kam Latvijas vārds un nākotne ir svarīgi! Lai arī cik tālu jūs neatrastos šobrīd no Latvijas, lai arī kādi iemesli būtu, kāpēc un kad jūs atstājāt Latviju, jūs noteikti, tuvojoties 18. novembrim, atceraties savu Tēvzemi.
Ko katram no mums nozīmē Latvija? Tā ir mūsu dzimtene. Citiem tā atgādina bērnību, citiem – skolas gadus, vecākus, vecvecākus, Latvijas laukus. Latvija visiem saistās ar skaistu dabu, gudriem un strādīgiem cilvēkiem, un šī spēja latviešiem ir saglabājusies un viņa arī jāattīsta. Lasi visu >>

Sveiks svētkos!
Šajā mūsu valsts 93. gadskārtā visiem domas atgriežas pie Latvijas, pie tās Latvijas, kādu to atceramies, pie tās, par kādu cerējām, vai pie tās, kāda tā šodien ir. Katrs no mums izvēlēsies to Latviju, kādu gribēs pieminēt. Tie, kas domās par Latviju, kāda viņa kādreiz bija, būs vīlušies. Tie, kas domās par to Latviju, par kuru viņi cerēja, arī būs vīlušies. Bet tie kas saprot, ka Latvija ir tāda, kāda viņa ir, jo dzīvo citos laikos un citos apstākļos, sapratīs, ka arī šodienas Latvija ir tikpat īsta, tikpat cerīga un tikpat nozīmīga mums visiem, kā visas pārejās Latvijas, ko savā prātā un izdomā esam radījuši. Lasi visu >>

Mīļie tautieši! Sveicu Jūs Latvijas 93. dzimšanas dienā!
Pirms 93 gadiem mēs kļuvām par brīvu nāciju. Kaut mums šo dārgumu – Latvijas neatkarību – atņēma, mēs spējām to atgūt. Šogad ir apritējuši 20 gadi kopš mēs atkal varam lepoties ar Latviju kā brīvu valsti. Pirms 20 gadiem mēs paudām viedokli, atjaunojot neatkarīgu Latviju, Latviju, kas ir brīva no svešām varām. Mēs esam nodemonstrējuši, ka negribam pakļauties un pierādījām, ka esam spējīgi saliedēties kopīgu mērķu sasniegšanai. Lasi visu >>

Liekās, ka sasniegti bezkaunības kalngali valodas lietās. Parakstu vākšana par krievu valodu kā otro valsts valodu Latvijā šķiet apzināts spļāviens latviešu tautas sejā. Ja es ievācos otra mājās un tad mēģinu uzspiest savu valodu kā mājas valodu, tad tā ir apzināta bezkaunība. Ko teiktu Krievijas valdība, ja izsūtītie un tur palikušie latvieši vai proporcionāli strauji augošā musulmaņu minoritāte mēģinātu uzspiest Krievijai kādu no savām valodām kā otro valsts valodu? To nenākas pārāk grūti iedomāties. Nedomāju, ka kāds šādam mērķim uzdrošinātos tur vākt parakstus. Lasi visu >>

Uz oktobra pēdējām divām nedēļām Adelaidē no Latvijas atlidoja Dana Reizniece-Ozola ar vīru Andri Ozolu un jaunāko meitiņu Sofiju, lai piedalītos 10 dienu ilgajā Strasbūras Starptautiskās Kosmosa universitātes (International Space University) kursā (kas ir daļa no garāka ISU kursa – Space Management).
Interesanti diezgan, taču, kā teiktu austrālieši – tas nav viss, ko redz acs. Lasi visu >>

Kad cilvēks sasniedz 50, tad saka, ka ir laiks piebremzēt un pārdomāt kurp tu dzīvē ej, ko dari, kā vadīsi savu otro mūža daļu!
Vai tas pats būtu attiecināms arī uz organizācijām un pasākumiem? Kādēļ gan ne?
Šogad Sidnejas Latviešu teātrim (SLT) aprit 60 gadi kopš tā dibināšanas 1951. gadā, un lielās svinības esam atzīmējuši visa gada garumā, iesākot ar Skroderdienām Silmačos lieluzvedumu un tā atkārtojumu Jāņos, tad Literāro par literāriem, īpatnējo Galda iestudējumu zāles vidū un tad vēl nesenām SLT dalībnieku pusdienām ar šampanieti un salonorķestri. Lasi visu >>

Svētdien, 23. oktobrī Melburnas Latviešu namā notika skaists un neparasts sarīkojums. Notika Guntas Krūmiņas-Koldvelas (Caldwell) grāmatas On Silver Wings (Uz sidraba spārniem) atvēršana. Grāmata tapusi no Guntas pašas sāpju stāsta par to, kā ģimene, kurā aug divi mazi bērni, tika galā, kad pēkšņi tika paziņota ģimenes tēva, Edgara, neārstējamās slimības diagnoze.
Uz grāmatas atvēršanu bija ieradušies ap 150 ļaužu. Lielā zālē krēsli bija sarindoti divu spārnu veidojumā, un, viesiem pulcējoties, uz lielā ekrāna tika rādītas ainas no Edgara dzīves. Patīkamu noskaņojumu piedeva fona klavieru spēle, Markusa Saltupa izpildījumā. Lasi visu >>

16 Laimas dalībnieki ar šoferi Intu Puķīti un organizētāju Margota Puķīti devās uz ziemeļiem, kur saulīte siltāka, gaiss svaigāks un ziedi košāki.
Mēs apmetāmies Port Augustā; katru dienu braucām uz citu virzienu, bet katru vakaru atgriezāmies Port Augustā. Lasi visu >>

Svētdien, 13. novembrī, Latviešu namā Sidnejas ļaudis pulcējās iemīļotā pusdienas sarīkojumā, kurš veltīts 93. 18. novembra svinībām. Pēc priekšnieka Jāņa Grauda uzrunas, himnas izskanējuma un šampānieša tosta, klātesošie tika aicināti pie mākslinieciski gatavota aukstā galda, kur baudīja, kā vienmēr, ļoti garšīgas pusdienas, kuras gatavoja SLB dāmu kopas čaklās darbinieces.
Pēc tam zāle noklusa, un sākās pēcpusdienas koncerta daļa. Lasi visu >>

Šogad Sidnejas draudze 30. oktobrī apvienoja Pļaujas svētkus ar Reformācijas svētkiem. Svētkus ievadīja ar dievkalpojumu Svētā Jāņa baznīcā. Altāris bija izdekorēts ar koši sarkanām gladiolām, kas skaisti komplimentēja sarkano kanceles sedziņu. Dievkalpojums bija labi apmeklēts un kopīgi dziedātās dziesmas skanēja vareni. Draudzes ansamblis Ināras Gedgovas vadībā kuplināja dievkalpojumu ar piecām skanīgām dziesmām. Dziesmas atskanēja skaisti un vārdi bija pacilājoši. Starp komponistiem bija Mocarta un Vītola dziesmas. Lasi visu >>

Akadēmiskās Studentu Vienības Atāls locekle Aina Vāvere aizgāja aizsaules dārzos 2011. gada 31. oktobrī. Ar viņu aizgāja daļa latvietības.
Aina Vāvere bija pārliecināta latviete un savu pārliecību parādīja daudzos un dažādos labos darbos: literatūrā un latviešu valodas kopšanā, izglītības laukā, jaunatnes audzināšanas sfērā. Aina Vāvere bija gudra, čakla un sekmīga savos pasākumos. Viņai nekad nebija par daudz uzdevumu, lai neziedotu latviešiem savu darbu un izmaņu, piemēram gaidās, Adelaides Latviešu vidusskolai, Latvijas Universitātei, akadēmiskajām studentu vienībām, Atālam un Auseklim. Lasi visu >>

Šā gada 6. oktobrī, Toronto, Kanādā, mūžībā aizgāja Toronto tautu dejas kopas Diždancis vadītājs un horeogrāfs Zigurds Miezītis.
Zigurds Miezītis piedzimst Rīgā, 1933. gada 3. oktobrī. Ieceļojot Kanādā, iegūst B.Sc. grādu aerodinamikā Toronto universitātē un vidusskolas skolotāja diplomu fizikā un matemātikā. Strādā kā skolotājs, bet mūža brīvo laiku ziedo latviešu tautas dejai un folklorai. Viņš horeogrāfē daudz dejas, un visām dejām ir kopīga, izteikta Miezīša dejas soļa īpatnība. Lasi visu >>
...rit sekundes – klip-klap, rit minūtes – klip-klap-klap, rit stundas – klip-klap-klap-klap ... skrien gadi, steidzas Laiks...
Kas Laikam daļas? Tas katram savs... ik katram stādam, katrai rasas lāsei... un katram Mūžam savs. Lasi visu >>

Noslēgums. Sākums LL132, 133, 134, 135, 137, 138, 140, 141, 143, 144, 145, 146, 147, 150, 157.
Mašīna salabota, var ripot tālāk. No laikrakstiem viņi zina, ka amerikāņi pret japāņiem 1945. gadā lietojuši jaunu ieroci – atombumbu. Vienalga, kādiem līdzekļiem, tādu bumbu vajag arī padomjniekiem. „Ja jāiet tādu sagādāt, tad kā nu bez latviešiem, šoreiz gan vienskaitlī,“ saka Sakne. Lasi visu >>
Note: In Latvian, the word "Laikraksts" means "Newspaper" and "Latvietis" means "Latvian".