|
|
Laiks Latvijā: |


Vēlēšanu laiks ir klāt! Ejam visi balsot par 11. Saeimu!
Šoreiz redakcijas slejā sniegsim informāciju par balsošanas norisi, tāpat kā darījām pirms 10. Saeimas vēlēšanām.
Pa punktiem: Lasi visu >>

Ar 10. Saeimas atlaišanu un sekojošo pārliecinošo tautas atbalstu šim solim ir izveidojušies pavisam jauni apstākļi Latvijas politiskajā dzīvē. Varētu teikt, ka kopš tā brīža pastāv divas pilnīgi pretējas iespējas par to, kā tuvākā nākotnē veidosies Latvijas valsts.
Pirmā un visai drūmā iespēja ir, ka pašreizējā Krievijas premjērministra partijas Vienotā Krievija partnerim un sadarbības kolēģim Latvijā pastāv pilnīgi reāla varbūtība iegūt vislielāko deputātu skaitu 11.Saeimā. No tā likumsakarīgi rodas iespēja šai partijai ne tikai iekļūt valdošā koalīcijā, bet sliktākā gadījumā kļūt par šis koalīcijas vadošo spēku un virziena noteicēju. Nevienam ārpus Latvijas dzīvojošam lojālam Latvijas pavalstniekam nav nemazāko šaubu par to, ko nozīmē šī grupējuma ieiešana valdībā. Lasi visu >>

Pēc ilgas gudrošanas un sarakstu pētīšanas, no kuriem gan daudz gudrāks netiku, es izšķīros balsot par VIENOTĪBU.
E. Berklāva laikā man nebūtu jādomā divreiz – LNNK būtu vienīgā izvēle. Arī šodien tur ir jauki, patriotiski domājoši cilvēki, bet dažkārt, manā subjektīvā skatījumā, ar tendenci skriet ar galvu sienā. Galvā puns, bet princips dzīvs. Lasi visu >>

Vairs tikai dažas dienas līdz ārkārtas 11. Saeimas vēlēšanām. Tuvojas izšķiroša izvēle katram, arī tev cienījamo vēlētāj! Nešaubos, ka esi centies saprast, kā savu vēlētāja balsi labāk lietot Latvijas valsts, mūsu tautas interesēs. Taču nebūt nav tik viegli savu izvēli izprast. Partiju programmas ir tik līdzīgi formulētas un domu ietilpībā saspiestas, ka ir grūti aiz apņēmības piesātinātajiem teikumiem atrast īstos darītājus un īstos nācijas interešu pārstāvjus. Īpaši tad, ja esi tālu no Latvijas ikdienas, ir grūti izvērtēt tautas priekšstāvju līdzšinējo devumu un tavā pastkastītē krīt Pasaka par Latviju. Lasi visu >>

Šobrīd Latvijas politikā ir izšķirošs mirklis, kurā ir jāpiedalās viesiem latviešiem. Kā nekad agrāk pastāv risks, ka Latvijas neatkarība nonāks valstij nelojālu personu rokās. Lai to nepieļautu, ir jāpanāk latviskās politikas turpināšanās, kas iespējama, esošās valdības kodola darba turpināšanā.
Šobrīd Latvija izkļūst no ekonomiskās krīzes, kas ir aprijusi Grieķiju, Portugāli, Īriju un virkni citu Eiropas valstu. Latvija to ir veiksmīgi pārvarējusi, turklāt saglabājot latvisko orientāciju iekšpolitikā. Tas arī bija viens no galvenajiem faktoriem, kamdēļ piekritu startēt vēlēšanās no Vienotības saraksta. Šobrīd Latvijai ir daudz izredzes kļūt par vienu no lielākajiem veiksmes stāstiem pasaules vēsturē, bet tieši tāpat tai ir arī izaicinājums nekļūt par kārtējo neveiksmes stāstu, kārtējo failed state, kas notiks, ja kardināli mainīsies Latvijas politiskā orientācija. Man, ne tikai kā vēsturniekam, bet kā patriotiskam pilsonim ir svarīgi, lai Latvijas stāsts būtu veiksmes stāsts. Lasi visu >>

Latvijai būtu harmoniski jāattīstās par mūsdienīgu, stabilu un demokrātisku Eiropas valsti ar saliedētu, aktīvu pilsonisko sabiedrību un latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu. Kopš 2002. gada, vadot starptautiskus un Latvijas mēroga projektus, kuros pētīju divvalodības un starpkultūru izglītības jautājumus, esmu pieredzējusi, ka tieši modernā Eiropas pieeja nozīmē balstīšanos uz nacionālajām vērtībām un kultūru. Lasi visu >>

Sestdiena, 10. septembra pēcpusdienā Melburnas Latviešu nama Misiņa zāle bija ļaužu pārpildīta. Viņi bija ieradušies, lai klausītos Ulda Ozoliņa pārskatu par politiskām partijām.
Šis bija politisko pārrunu turpinājums, kurā apskatīja iespējamās partijas un koalīcijas, kas varētu izveidoties pēc 11. Saeimas vēlēšanām. Lasi visu >>

SOFiA (Sea of Faith in Australia – Ticības jūra Austrālijā) konference notika no 9. līdz 11. septembrim dažādās Brisbanes vietās, tai skaitā arī Brisbanes Latviešu namā. Vakara nosaukums bija Mākslas spēks: Uz mūzikas balstītā latviešu tautas izdzīvošana (The Power of Art: The Music-Based Survival of the Latvian People).
Sestdien, 10. septembrī Brisbanes Latviešu nams pulcēja bagātīgu konferences apmeklētāju pulku, kas vakara sākumā varēja mieloties ar gardiem latviešu stila ēdieniem. Pēc tam skatītāji ieņēma vietas latviešu nama zālē un baudīja informatīvu stāstījumu ar video piemēriem un mūzikas priekšnesumiem bagātu vakaru. Lasi visu >>

Aicinām Jūs piedalīties 2012. gada 3x3 saietā, kas notiks Jaundienvidvelsas skaisto Zilo kalnu pakājē, Springvudā (Springwood) no 2. līdz 8. jānvārim 2012. gadā. Springvuda ir tikai stundu braucienā no Sidnejas centra un atrodas tuvu pie Zilo kalnu skaistajām pastaigu vietām ar plašiem skatiem.
Trīsreiztrīs saiets ilgst veselu nedēļu un domāts visām paaudzēm – ģimenēm un vieniniekiem. Tas veltīts latvisko zināšanu paplašināšanai, latviskās kopības sajūtas veicināšanai, latvisko ģimeņu stiprināšanai un latvisko draudzību sekmēšanai. Piecas dienas un vakarus dalībnieki klausīsies referātus, piedalīsies dažādās ievirzēs un nodarbībās, kā arī pabūs kopā ar bērniem kopējos vakara sarīkojumos. Lasi visu >>
Natiņa, kā viņu mīļi sauc visi draugi, savu 85. dzimšanas dienu bija ieplānojusi sagaidīt un pavadīt pavisam klusi. Latvijā šovasar viņa dzīvo jau gandrīz mēnesi: tik daudz iets, braukts, redzēts un izjusts! Tik daudz draugu, vecu un pavisam jaunu paziņu satikts! Un pulka vēl jāpagūst – viņas kalendārā baltu plankumiņu nemaz neatrast. Lasi visu >>

Šoreiz mīkstajā krēslā pavadīju ne tikai vienu, bet veselas divi dienas, un tad nācu pie slēdziena, ka te pat dziļa domāšana nelīdz. Šitā ir mistērija, kas vecāka gadagājuma cilvēkam nav atrisināma, lai cik prātīgs viņš būtu.
Man kādreiz stāstīja, ka mana vecmāmiņa, uz lauka strādājot, ieraudzījusi gaisā cepelīnu un tā pārbijusies, ka skrējusi uz māju klupdama, krizdama un bļāvusi: Pastardiena, pastardiena! Nu, mīļo vecmāmiņ, ja tu redzētu, kas šodien tur pa gaisu vandās, tad tu turpat uz lauka arī paliktu, ne pastardienas, ne pat nākamās dienas nepieredzējusi. Lasi visu >>

Ziedēja rozes, ziedēja neļķes,
Ziedēja neaizmirstules.
Un tādēļ saucu es – skaista ir jaunība,
Skaista ir jaunība, tā nenāks vairs.
Tā nenāks, nenāks vairs, tā neatgriezīsies,
Skaista ir jaunība, tā nenāks vairs…..
Kurš gan nezin šo tautā slaveno dziesmu par jaunību, kas nekad vairs neatgriezīsies! Nezināšu teikt, kādas atmiņas vai emocijas, klausoties šo melodiju, galvā raisās Austrālijas latviešiem, bet man tās noteikti saistās ar kārtīgu deviņdesmito gadu pieaugušo balli Latvijas ciema kultūras namā, kur lielajā zālē, pirms tam garderobē atstājot ziemas mēteļus un siltos zābakus, pulcējas ļaudis, lai pie klātiem galdiem tiktu baudīts rasols, aukstā gaļa, siļķe, pīrāgi, ābolmaizes, putukrējumu torte, dzērieni un citi gardumi. Tāpat šajā ballē neiztikt bez lauku muzikantu pavadītas dejošanas pa pāriem zāles vidū viens, divi, trīs paātrinātā valša ritmā, ko var raksturot arī ar vārdiem um – pa – pa, um – pa – pa. Te neizpalika arī sadziedāšanās un, protams, kā nu bez Ziedēja rozes, ziedēja neļķes... Pēc deviņdesmito gadu pirmās puses atmiņa maz atsaucas Ziedējas rozes un neļķes, ja nu vienīgi kādās tipiskās lauku kāzas. Tā līdz pat Austrālijai, kad atkal redzu šīs rindiņas, ko adelaidieši pirms diviem gadiem izmantoja Jaunatnes Dienu mājas lapas nosaukumā: www.skaistairjauniba.com. Lasi visu >>
Note: In Latvian, the word "Laikraksts" means "Newspaper" and "Latvietis" means "Latvian".