Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Gunārs Nāgels - ; Laikraksts Latvietis Nr. 164 -- (2011. g. 12. sept.)

11. Saeimas vēlēšanas ir gandrīz klāt, tāpēc izdosim laikrakstam divus numurus šonedēļ.

Šai numurā ir pārsvarā informācija par vēlēšanām, bet arī nepatīkamās ziņas (skat. rakstu: Krievu valoda – Latvijas valsts valoda), ka ir oficiāli iesniegts pieprasījums atcelt latviešu valodas statusu kā vienīgo valsts valodu Latvijā, kas drīz novestu līdz latviešu valodas iznīcināšanai. Lasi visu >>

Krievu valoda – Latvijas valsts valoda

Savākti 12400 pilsoņu parakstu

∎ - ; Laikraksts Latvietis Nr. 164 -- (2011. g. 12. sept.)

Piektdien, 9. septembrī Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) pārstāve Kristīne Bērziņa apliecināja, ka komisijā ieradušies biedrības Dzimtā valoda pārstāvji ar savāktiem pilsoņu parakstiem Satversmes grozījumu atbalstam un sākusies dokumentu pieņemšana. Biedrības pārstāvis Vladimirs Lindermans ceturtdien, 8. septembrī pastāstīja, ka kopumā savākti 12 400 pilsoņu parakstu (vajadzīgi ne mazāk kā 10 000), kuri atbalstījuši Satversmes grozījumus, lai pamatlikumā arī krievu valodai noteiktu valsts valodas statusu. Satversmes 4. pantu ar savāktajiem parakstiem aicināts izteikt šādā redakcijā: „valsts valodas Latvijas Republikā ir latviešu valoda un krievu valoda“. Attiecīgi papildināts arī pants par deputāta zvērestu, iekļaujot svinīgajā solījumā, ka vienīgās valsts valodas Latvijā ir latviešu un krievu valoda. Rosināts mainīt arī Satversmes 21. pantu, svītrojot tekstu, ka Saeimas darba valoda ir latviešu valoda. Satversmes 101. pantu rosināts papildināt, ka pašvaldību darba valoda ir latviešu valoda un krievu valoda, bet Satversmes 104. pantu papildināt, ka atbildi pēc būtības no valsts un pašvaldību iestādes ikvienam ir tiesības saņemt latviešu un krievu valodā. Lasi visu >>

Austrālijas Īpašais sūtnis Latvijā

Ārlietu ministrs tiekas ar Austrālijas Īpašo sūtni

LR Ārlietu ministrija - ; Laikraksts Latvietis Nr. 164 -- (2011. g. 12. sept.)

7. septembrī Latvijā darba vizītē ieradās Austrālijas Īpašais sūtnis Austrumeiropā, Balkānos un Kaukāza valstīs Rasels Truds (Dr Russell Trood). Vizītes ietvaros tika organizēta tikšanās ar ārlietu ministru Ģirtu Valdi Kristovski. Ārlietu ministrs ar Īpašo sūtni apsprieda aktuālus starptautiskās politikas un divpusējos sadarbības jautājumus, tai skaitā ekonomisko attiecību veicināšanu, kā arī vienojās par turpmākām regulārām politiskām konsultācijām ārlietu dienestu starpā. Lasi visu >>

Sekot Latvijas ideāliem!

Vienotības līdzpriekšsēdētājs un ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis par vēlēšanām

Ģirts Valdis Kristovskis - ; Laikraksts Latvietis Nr. 164 -- (2011. g. 12. sept.)

Pēc dažām dienām – Latvijas vēsturē vēl nebijis notikums – Saeimas ārkārtas vēlēšanas! Tāda ir bijusi vēlētāju griba, šovasar referendumā nobalsojot par 10. Saeimas atlaišanu, ko rosināja bijušais Valsts prezidents Valdis Zatlers.

VIENOTĪBA nepārprotami kļuva par iepriekšējo Saeimas vēlēšanu uzvarētāju. Taču ar to nepietika. Bija jāveido valdības koalīcija ar Zaļo Zemnieku savienību. Šāda valdība kļuva par Gordija mezglu, kas tradicionāli sasaista rokas ikvienam politiskam spēkam Latvijā, laupot iespēju Vienotībai īstenot mūsu programmatiskos uzdevumus. Lasi visu >>

„Vienotības“ vēstījums tautiešiem ārzemēs

Sveicināti tautieši ārzemēs!

Mārtiņš Sausiņš - ; Laikraksts Latvietis Nr. 164 -- (2011. g. 12. sept.)

Vienotība sāka savu darbu valdībā, kad Latvija bija ekonomiskās krīzes dziļākajā punktā. Ar rūpīgu analīzi un cītīgu darbu ir izdevies pārvarēt smagākos brīžus valsts ekonomikā. Bezdarbs, kas 2009. g. bija jau tuvu 20%, tagad ir samazinājies līdz 11,8%. Latvijas eksports šī gada pirmajos piecos mēnešos ir pieaudzis par 38% – straujākā eksporta izaugsme, ko Latvija jebkad ir piedzīvojusi – labāka pat kā tā sauktajos treknajos gados. Tam visam ir liela nozīme, lai motivētu latviešus noticēt savas valsts nākotnei, nepamest to un atgriezties mājās no citām zemēm, uz kurām tie pēdējos gados ir aizklīduši trūkuma spiesti. Šobrīd varam uzskatīt, ka krīze ir pārvarēta, un valsts ir stabilāka, tā atgūst savus reitingus starptautiskos tirgos un kļūst uzticamāka un pievilcīgāka investoriem. Lasi visu >>

Politika mājas pagalmā

Vienkāršs vandālisms vai atriebība?

Jānis Atis Krūmiņš - ; Laikraksts Latvietis Nr. 164 -- (2011. g. 12. sept.)

25. augusta rīts sākās ar gluži ikdienišķām domām par dienas plāniem un darbu. Ar rīta kafiju, ātru caur–skriešanu e-pastiem un vieglu stresu, ka pulkstenis ir jau mazliet vairāk, nekā būtu gribējies.

Sieva Inese ar dēlu Eduardu tikko kā devušies uz darbu, sazvana mani, lai pavēstītu, ka neesot tikuši pat līdz Brīvības ielai, jo automašīnai riepa tukša. Steidzīgi kāpju otrā automašīnā, lai brauktu palīgā, bet nekā, arī šai mašīnai divas riepas pārdurtas. Policijas izsaukšana? Nav ne mazākās vēlēšanās zaudēt darbam nepieciešamo laiku, gaidot policijas ierašanos, un nodarījuma vērtība naudā pavisam niecīga iepretim sagādātajām nepatikšanām. Lasi visu >>

Dari, ko darīdams, apdomā galu!

Austris Grasis par latviešu valodas vidi

Austris Grasis - ; Laikraksts Latvietis Nr. 164 -- (2011. g. 12. sept.)

Vasarā mūs aicināja parakstīties par grozījumiem satversmē, kas noteiktu, ka valsts finansētās skolās apmācības sākot ar 2012. gada 1. septembri notiktu vairs tikai latviešu valodā. Ja neparakstīji, tad tiki nosaukts par nodevēju, kas ir pret latviešu valodu. Izklausās ļoti patriotiski – bet nav!

Apskatīsim sekas, kas izriet no šī latviešu valodai bīstamā priekšlikuma pāriet uz mācībām tikai valsts valodā. Mums sola, ka latviešu valodas situācija stabilizēšoties – gluži otrādi! Kas notiks klasēs, kurās pārsvarā būs bērni no latviski nerunājošam ģimenēm? Latviešu bērnu latviešu valoda cietīs. Tas ir pilnīgs pedagoģisks neprāts. Mazākumtautību skolu sistēma ir iedibināta jau pirmās Latvijas neatkarības laikā un savā ziņā ir mūsu valsts lepnums. Daudzas mazākumtautības tikai pēc Latvijas neatkarības atgūšanas ieguva iespēju mācīties savu valodu un kultūru. Kāpēc, lai mēs to viņiem atkal ņemtu? Visa vienādošana bija Padomju okupācijas varas kultūras politika. Protams, mazākumtautību skolu koncepcija ir jāprecizē un bilingvālā izglītība jāpilnveido, pakļaujot tai arī krievu skolas un definējot, ka mazākumtautību skolās mācību valodas var būt tikai attiecīgā dzimtā valoda un latviešu valoda. Nedrīkstētu būt tā, ka otra mazākumtautību valoda atvieto latviešu valodu. Lasi visu >>

Repatriants par diasporu

Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks par sadarbību ar diasporu Rolands Lappuķe

Rolands Lappuķe - ; Laikraksts Latvietis Nr. 164 -- (2011. g. 12. sept.)

Pēdējās tautas skaitīšanas pagaidu skaitļi pārsteidza daudzus, norādot uz pamatīgu Latvijas iedzīvotāju skaita kritienu apmēram līdz 1,9 miljoniem. Šis kritiens ir tuvu dramatiskam, tas ietekmē gan ekonomiku, gan demogrāfiju, un visiem patlaban ir skaidrs, ka Latvijas valsts nevar neko nedarīt.

Latvijas vēsturē šis fenomens nav pirmo reizi. Pēc Pirmā pasaules kara jaunā Latvijas valsts ar atplestām rokām sagaidīja atpakaļ no Krievijas evakuētos bēgļus. Pēc Otrā pasaules kara, kad piecdesmitajos gados piedzimu Parīzē kā bezpavalstnieks latviešu politisko bēgļu ģimenē, toreizējā padomju laiku VDK pakļautībā esošā repatriācijas iestāde centās repatriēt bēgļus, ko tā dēvēja par klaidus latviešiem. Būt par trimdinieku bija politiska nostāja. Tikai retais atsaucās uz aicinājumu atgriezties. Lasi visu >>

Atmiņu stāsts – Insula toreiz un tagad –

Hertas Šulcas atmiņas, Guntas Rudzītes pierakstītas

Gunta R. - ; Laikraksts Latvietis Nr. 164 -- (2011. g. 12. sept.)

Tas bija pirms sešdesmit gadiem: skolniece Herta ieraudzīja VEF darbinieku Herbertu, un visas domas par tālāku skološanos izkrita no galvas. Vieta bija Insulas bēgļu nometne pasakaini skaistajos Bavārijas alpos; tur uzplauka Lielā mīlestība, kas saveda kopā uz mūžu šos likteņa bāra bērnus. Pastāvīgi pustukšo vēderu, sirdssāpes par pazaudēto dzimteni un bažas par nezināmo nākotni atsvēra šī Lielā mīlestība un apkārtnes skaistums, pār kuru valdīja majestātiskais Vacmanis (Watzmann) kalns, kam galotne tiecās vairāk nekā divarpus kilometrus debesīs. Insula atradās Berhtesgādenā (Berchtesgaden), kur septiņas lielas ēkas bija kalpojušas kā Kaserne für Hitlers Oberkommando der Luftwaffe (vāc.: Hitlera gaisa spēku virsvadības kazarmas). Ēkas bija pamatīgi celtas, ar apsildīšanu un silto ūdeni. Lasi visu >>

Māra Branča skatījums

Redaktora piezīmes par Eleonoras Šturmas grāmatu

Māris Brancis - ; Laikraksts Latvietis Nr. 164 -- (2011. g. 12. sept.)

Eleonora Šturma. „50 gadus mākslai pa pēdām.“ Apceres par mākslu un māksliniekiem autores un Māra Branča sakārtojumā / Sērija „Trimdas māksla rakstos un attēlos / Amerikas Savienotās Valstis“. Apgāds „Mansards“: Rīga, 2011. 399 lpp.

Saprotu, ka grāmatas redaktoram (vienam no redaktoriem) rakstīt par izdevumu recenziju ir nekorekti, taču savas pārdomas droši vien paust var. Galu galā pieci gadi pagājuši, pie tās strādājot. Šis laiks ir ļāvis gūt zināmas atziņas gan par iecerēto sēriju, gan par šo grāmatu, gan par trimdas mākslas vēsturi vispār. Vienlaikus Eleonoras Šturmas apceru krājumu tagad var salīdzināt ar Nikolaja Bulmaņa rakstu apkopojumu No vienas puses tā..., kas, domāju, dod mācību darbā pie citām, kam būtu šīm divām jāseko. Lasi visu >>

11. Saeimas vēlēšanas – Kandidāti izsakās

„Vienotības“ kandidāte Nr. 5 Vidzemē

Ina Druviete - ; Laikraksts Latvietis Nr. 164 -- (2011. g. 12. sept.)

Vienotība, manuprāt, piedāvā zināšanas, stabilitāti un joprojām nezudušu ideālismu. Mēs esam dažādi, tāpēc patiesība nereti dzimst asās iekšējās diskusijās.

Esam gājuši cauri domstarpību un vilšanās brīžiem, bet tomēr spējuši vienoties valsts labā. Mēs uzticamies cits citam – viens cilvēks nevar būt speciālists visās nozarēs, tāpēc katrs nāk ar savu pienesumu, vienlaikus mācoties no citiem. Lasi visu >>

11. Saeimas vēlēšanas – Kandidāti izsakās

„Vienotības“ kandidāte Nr. 8 Rīgā

Rasma Kārkliņa - ; Laikraksts Latvietis Nr. 164 -- (2011. g. 12. sept.)

Vienotības sarakstā ir izcili kandidāti – daudzi, kurus ievēlēja, bija deputāti pirmo reizi. Saeimā strādājot, esam veikuši ļoti daudz laba, pirmkārt, jau Dombrovska un finanšu ministra Vilka vadībā stabilizējām budžetu, un līdz ar to, Latvija spilgti ir uzlabojusi visus ekonomiskos rādītājus. Ekonomiska atgūšanās un izaugsme savukārt ir pamats visam pārējam: lai būtu nauda izglītībai, veselības aprūpei, sociālām programmām. Lasi visu >>

11. Saeimas vēlēšanas – Kandidāti izsakās

„Vienotības“ kandidāte Nr. 9 Rīgā

Inguna Rībena - ; Laikraksts Latvietis Nr. 164 -- (2011. g. 12. sept.)

9 iemesli, kāpēc balsot par "Vienotību:

1. Vienotība – lielākas izvēles iespējas

Vienotībā ir daudz atšķirīgu deputātu kandidātu – ir profesionāli politiķi ar vairāku Saeimu pieredzi, ir jauni kandidāti, kas pievienojās Vienotībai tikai pirms gada, ir arī tādi, kas pievienojās šogad. Balsojot par Vienotību, tu vari izvēlēties sev pieņemamāko deputātu sastāvu un ietekmēt arī to, kāda būs Vienotības frakcija. Lasi visu >>

11. Saeimas vēlēšanas – Kandidāti izsakās

„Vienotības“ kandidāte Nr. 18 Rīgā

Dace Balode - ; Laikraksts Latvietis Nr. 164 -- (2011. g. 12. sept.)

Par lielāko latviešu partiju – par VIENOTĪBU!

Apmēram pirms gada vairāk nekā 300 tūkstoši Latvijas pilsoņu, tajā skaitā arī jūs, cienījamie Austrālijas latvieši, 10. Saeimas vēlēšanās balsojāt par VIENOTĪBU, un VIENOTĪBA uzvarēja. Taču arī pēc uzvaras VIENOTĪBA ar savu jaunu asnu zaļumā krāsoto karogu patiesībā palika viena. Jaunajiem asniem, tāpat kā jaunajai politikai, ko visi gaidīja, nebija lemts izaugt un dot ražu. Lasi visu >>

• Pretspars meliem - Atis Skalbergs par politisko reklāmu (Atis Skalbergs)
• Saskaņas centrs un okupācija - Ko saka Rīgas mērs Nils Ušakovs un Eiroparlamenta deputāts Alfrēds Rubiks ( ∎)
• 10. Saeimas deputātu latviskuma indekss - Dažādu balsojumu analīze (Ieva Nikoleta Dāboliņa)
• Vēlreiz, dienas algu latvietībai! - LAAJ Preses ziņojums Nr. 31 (Juris Ruņģis)
• Annas vīzija - Annas Ziedares Vasaras Vidusskola (Lilita Daenke)
• Trīs Latvijas mākslinieki Sidnejā - Starptautiskā tekstiliju izstādē (Ojārs Greste)
• Sasaukt latviešus - „Dienas“ replika (Andrejs Panteļējevs)

Note: In Latvian, the word "Laikraksts" means "Newspaper" and "Latvietis" means "Latvian".