Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:



Banner foto

Premjers Valdis Dombrovskis uzrunā 1000 cilvēku lielu sapulci Normalmes laukumā, Stokholmā, Zviedrijā. FOTO Andrejs Ritums.

Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Gunārs Nāgels - ; Laikraksts Latvietis Nr. 160 -- (2011. g. 17. aug.)

Nāgels

Latvijas Ministru prezidents šonedēļ Stokholmā notikušajā ceremonijā pateicās Zviedrijas iedzīvotājiem par 1990.  un 1991. g. izrādīto atbalstu Latvijas neatkarības atjaunošanas centieniem. Pirmdienas kustības sapulcē Normalmes laukumā bija klāt arī Igaunijas un Lietuvas premjeri.

Zviedrijas premjers Frēdriks Reinfelts turpat atzina, ka Zviedrijai ir goda parāds pret Baltijas valstīm, jo tā bija starp pirmām, kas atzina padomju okupāciju Baltijas valstīs, un skolas mācību grāmatās noklusēja to likteni pēc Otrā pasaules kara. „Zviedrijai ir goda parāds pret Igaunijas, Latvijas un Lietuvas tautām. Mēs esam to parādā paši sev, un mēs esam parādā to Baltijas tautām – atcerēties pagātni, taču veidot arī kopīgo nākotni,“ teica Zviedrijas premjers. Lasi visu >>


Latvijas premjers pateicās zviedriem

Pirms 20 gadiem atjaunojām neatkarību

LR Valsts kanceleja - ; Laikraksts Latvietis Nr. 160 -- (2011. g. 17. aug.)

LR Valsts kanceleja

Pirmdien, 15. augustā, uz Normalmes laukuma (Stokholmā), kur pulcējušies vairāki simti cilvēku, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis pateicās Zviedrijas iedzīvotājiem, kas pirms divdesmit gadiem Zviedrijā 79 mītiņos jeb Pirmdienas kustībā atbalstīja Baltijas valstu centienus atjaunot savu valstu neatkarību. Šodien Stokholmā notiek simboliskais 80. mītiņš par godu Baltijas valstu neatkarības atjaunošanai. Lasi visu >>


Latvijas-Krievijas miera līgums

Jāmācās no līguma parakstīšanas laika konstruktīvisma

Ģirts Valdis Kristovskis - ; Laikraksts Latvietis Nr. 160 -- (2011. g. 17. aug.)

Kristovskis

Pieminot 1920. gada 11. augustā parakstītā Latvijas-Krievijas miera līguma gadskārtu, Latvijas ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis uzsver šī līguma vēsturisko un saturisko nozīmību.

„Tas bija izšķirošs un fundamentāls panākums, tas bija abu pušu nepārprotams lēmums, kas deva neatkarības un drošības garantijas Latvijas valstij un tautai. Šī līguma nozīmība joprojām ir fundamentāla, šis līgums joprojām ir spēkā, un tā ir neatņemama sastāvdaļa Latvijas neatkarības atgūšanas procesā, kas aizsākās pirms 20 gadiem,“ uzsver Ģ. V. Kristovskis. Lasi visu >>


Mīlestības vēstule latviešu politiskajai trimdai

Ieva Nikoleta Dāboliņa aicina bijušajos komunistus atkāpties

Ieva Nikoleta Dāboliņa - ; Laikraksts Latvietis Nr. 160 -- (2011. g. 17. aug.)

Dāboliņa

Tautas masu politiskā atmiņa nesniedzoties tālāk kā trīs mēnešus. Atskatoties uz pagājušiem divdesmit atjaunotās neatkarības gadiem, tam var tikai piekrist.

Ļoti īsi ir bijuši tie brīži vēsturē, kad latviešiem ir bijusi iespēja piedalīties savas valsts politiskajā un sabiedriskajā dzīvē. Divdesmit un nu jau atkal divdesmit gadi – atjaunotā valstī. Un ja tā, tad varam patiesi lepoties, ka esam vismaz tik gudri. Tomēr vienmēr jau var gribēt vairāk. Lasi visu >>


Prezidents Bērziņš un vārds „okupācija“

Arī valsts galva nespēj runāt skaidru valodu par okupāciju

Māris Antonēvičs - ; Laikraksts Latvietis Nr. 160 -- (2011. g. 17. aug.)

Agrāk par lielajām mokām, kas nāk līdz ar vārda okupācija pieminēšanu, tika kaunināti un dažreiz apsmieti Saskaņas politiķi. Kas to būtu domājis, ka pēc laika šī kaite piemetīsies arī citiem politiķiem. Turklāt ne jau šādiem tādiem, bet valsts augstākajām amatpersonām. Lasi visu >>


3X3 nometne Liepnā

Austrālijas latvietes iespaidi

Tania Petrova - ; Laikraksts Latvietis Nr. 160 -- (2011. g. 17. aug.)

Petrova

Jūnija es ar savu māti ceļoju pirmo reizi uz Latviju ne tikai satikties ar aizmirstiem radiem, bet galvenokārt, lai piedalītos 3X3 nometnē Liepnā (17. –24. jūlijs 2011. g.). Liepna ir maza pilsētiņa Latgalē, gandrīz pie Igaunijas un Krievijas robežas, ar kādiem 3 000 iedzīvotājiem; lielākā daļa dzīvo ārpus pilsētas uz laukiem. Tas nozīmē, ka nometne, kurā piedalījās gandrīz 300 cilvēku, bija 1/10 daļa no Liepnas populācijas! Pat bez mūsu vārdu zīmītēm, mēs skaidri bijām svešinieki, un tādēļ iedzīvotāji bija priecīgi ar mums parunāties par savu dzīvi un ļāva mums salīdzināt to ar mūsu dzīvi Austrālijā. Lasi visu >>


Astrīde Ivaska – 85

Dzejniece svin savu jubileju Vidzemes jūrmalā

Maruta Jurjāne - ; Laikraksts Latvietis Nr. 160 -- (2011. g. 17. aug.)

Svētdien, 7. augustā dzejniece un tulkotāja Astrīde Ivaska savu 85 gadu jubileju svinēja Vidzemes jūrmalā, viesu mājā pie Lielā Laučakmens. Laiks bija saulains, jūra mierīga un smaidīga, tāpat kā pati jubilāre. Viņas daudzo draugu un radu klātbūtni papildināja Nacionālo bruņoto spēku apvienotā štāba priekšnieks brigādes ģenerālis Andis Dilāns, kurš pasniedza Ivaskas kundzei apbalvojumu ordeni Par nopelniem. Jubilāre saņēma apsveikumu no Latvijas valsts prezidenta Bērziņa un Latvijas Rakstnieku savienības. Sirsnīgu uzrunu teica atvaļinātais viceadmirālis I. Zeibots. Lasi visu >>


Vai pankūkas vairs negaršo?

Daugavas vanadžu gadskārtējā Pankūku pēcpusdiena

Gunta R. - ; Laikraksts Latvietis Nr. 160 -- (2011. g. 17. aug.)

R.

Netika taupīts ne sviests, ne olas, kad Adelaides Vanadzes cepa pankūkas savai gadskārtējai Pankūku Pēcpusdienai sestdien, 13. augustā. Kartupeļu kalni pārvērtās zeltaini brūnu, kraukšķīgu pankūku grēdās, un vairāki lopiņi ziedoja savas dzīvības, lai pildītu gardos vīderus un gādātu klātdzeramo, labi savircoto buljonu. Lai būtu ko likt uz saldā zoba, netrūka ābolu un ananāsu pankūkas, un ēdāji varēja baudīt arī pavisam jaunu recepti, kur pamata izejviela bija dzeltenais ķirbis ar pavisam eksotiskas garšvielas piedevu. Vienkāršākai gaumei labi derēja parastās plānās pankūkas ar ievārījumu un skābo krējumu. Visa kā atliku likām, jo katra saimniece cepa savu specialitāti, netaupīdama ne eļļu, ne pūles. Kārdinošo smaržu varēja manīt pat ārā uz ielas. Lasi visu >>


Māra Branča skatījums

Sevi lauzt nedrīkst

Māris Brancis - ; Laikraksts Latvietis Nr. 160 -- (2011. g. 17. aug.)

Brancis

Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā pašās jūlija beigās atklāja viena no šobrīd visvecākā vecmeistara Viļa Ozola (dzimis 1929. g.) izstādi ar pavisam vienkāršu nosaukumu – Personālizstāde. Viņš neseko modei un nesadomā smukus vai intriģējošus nosaukumus ne gleznām, ne savu darbu izstādēm:

„To [sekot modei mākslā] nu nedrīkst darīt! Ja tu, visu mūžu strādājot, pie kaut kā esi nonācis – to nedrīkst lauzt,“ meistars kādā intervijā kategoriski izteicies. Lasi visu >>


Jauniešu koris „Balsis“

Sniegs bezmaksas koncertus vilcienā

Ints Teterovskis - ; Laikraksts Latvietis Nr. 160 -- (2011. g. 17. aug.)

Teterovskis

No 2011. gada 22. līdz 24. augustam Jauniešu koris BALSIS uzsāks divu nebijušu koncertu sēriju pilotprojektus vienlaicīgi!

Pirmais projekts saistīts ar jau ļoti senu kora mākslinieciskā vadītāja Inta Teterovska ieceri – izbraucot visu Daugavas baseinu Latvijas teritorijā, piestāt tuvu akvatorijai esošajās pilsētās un ciemos, un sniegt tur koncertus baznīcās, kultūras namos, brīvdabas estrādēs u.c. Lasi visu >>



Commemoration of the Mass Deportations from the Baltic States

Address by Dr. Gunārs Nāgels

Gunārs Nāgels - ; Laikraksts Latvietis

Nāgels

Latvian Centre, Sydney, Australia – 12 June 2011

Honoured guests, consuls, ladies and gentlemen.

Today I will be telling you a story about a piece of soap and the washing away of crimes.

We all know why we are here today, so I do not need to try and impress you with a range of terrible statistics, but they will come anyway. However numbers are just numbers, and they often take our thoughts away from the individuals that these numbers represent. Lasi visu / Read the complete address >>


Lasiet atceres runas latvisko tulkojumu, kā arī citus rakstus, nākamā laikraksta Latvietis numurā!


Note: In Latvian, the word "Laikraksts" means "Newspaper" and "Latvietis" means "Latvian".