|
|
Laiks Latvijā: |


Latvijai ir jauns prezidents. Nepilnas nedēļas laikā ir jau kļuvis skaidrs, ka jaunais prezidents saprot Valsts prezidenta lomu un svarīgumu savādāk, nekā viens otrs pilsonis.
Kā lasām preses konferences atreferējumā tūliņ pēc ieviešanas amatā, viņam nelikās pietiekami svarīga nedz iekļūšana augstā amatā, nedz augstāko valsts apbalvojumu saņemšana (Triju Zvaigžņu ordenis, I šķira, Viestura ordenis, I šķira un Atzinības krusts, I šķira), lai būtu vērts viņa sievai būt klāt. Lasi visu >>

Ļoti cienījamā Saeimas priekšsēdētājas kundze!
Ekselences!
Cienījamās dāmas, godātie kungi!
Valsts prezidenta svinīgajā solījumā es zvērēju, ka visus spēkus veltīšu tautas labumam un labklājībai. Es apsolu galvenās rūpes veltīt tam, lai ikviens iedzīvotājs atgūtu ticību savai valstij un sev pašam. Labas pārmaiņas valstī mēs varam sasniegt, tikai vispirms mainot sevi un savu domāšanu, balstoties uz to labo, kas ir mums apkārt. Lasi visu >>

Nesen Somijas TV stāstīja par tagad jau pensionējušos prezidenta kancelejas vadītāju Jāko Kalelu. Nostrādājis vairāk nekā 30 gadu, pieredzējis vairākus prezidentus – Urho Kekonenu, Mauno Koivisto, Marti Ahtisāri un Tarju Halonenu. Nevienam no prezidentiem neienāca prātā, ka iepriekšējā prezidenta kancelejas vadītājs neder – augstais valsts ierēdnis kalpoja valstij un tautai, nevis vienam vai otram prezidentam. Lasi visu >>

Šodien, cerams, esam mācījušies, kā vēlreiz nepazaudēt, ko guvām, komunistiskai impērijai grūstot, trešās atmodas laikā. Toreiz tie varoņi pie barikādēm ticēja, cerēja un sapņoja, ka atdzims Latvijas valsts un pastāvēs latviešu tauta un tās valoda. Viņi, riskējot ar savām un savu piederīgo dzīvībām, izcīnīja neatkarību Latvijai. Bet šī uzvara tika viņiem ar viltu, nodevību un nekaunību nolaupīta. Vai viņi būtu likuši savas dzīvības uz spēli, lai iznākumā redzētu tos pašus padomju privileģētos varas vīrus vai viņu ielikteņus, nostājamies jaunās valsts priekšgalā? Nedomāju. Lasi visu >>

Līgo svētki ir uz vēl vienu gadu nosvinēti. Šogad es svinēju Jāņus Anglijā, savā jaunajā dzīves vietā, jauno draugu pulkā.
Sestdien, 18. jūnijā mēs pavadījām saulainu un siltu diennakti Straumēnos. Līgotāju pulks bija liels, un, staigājot pa īpašumu, bija forša atmosfēra. Kur skatījās, tur bērni kopā spēlējās, meitenes pina vaiņagus, cilvēki cēla teltis pļavā, draugi sēdēja ap ugunskuriem, un visur ļaudis draudzīgi sasveicinājās Līgo, līgo! Dienā bija tirdziņš, kur tirgojās ar latviešu precēm, latviesiem.co.uk karaoke skatuve, kur līgotāji ar prieku dziedāja pazīstamas latviešu dziesmas un varēja noskatīties mēģinājumus vakara koncertam. Lasi visu >>

Vara bungas nedzirdēja, bet atsaucoties Latviešu biedrības Norvēģijā aicinājumam, ap 40 Jāņa bērni no Oslo un apkārtnes Līgo vakarā, 23. jūnijā, sanāca Disen lauksaimniecības dārzā. No lauksaimniecības gan tikai māja un dārzs ir palikuši, kādreizējos laukus apēdusi pilsēta. Tur tagad dzīvojamo māju vide. Lasi visu >>

2011. g. jūnijā iznākusi grāmata Nākotnes melnraksti. Autori ir partiju apvienības Saskaņu centrs (SC) priekšnieks Jānis Urbanovičs, avīzes Neatkarīgā žurnālists Juris Paiders un Krievijas prezidenta Medvedjeva padomnieks Igors Jurgens.
Tā ir grāmata, kas izplata staļiniskos melus. Latvija brīvprātīgi iestājusies PSRS, to krievi nav okupējuši, par deportācijām ne vārda, tāds vēsturisks izklāsts, kāds tas bija Staļinlaikos. Lasi visu >>

Vārdu sakot, Austrāliju no Eiropas šķir ne tikai attālums, bet arī ēšanas un iepirkšanās paradumi. Protams, saimniekošanu virtuvē te ir ietekmējuši gan laika apstākļi, gan arī ciešā – politiskā, kulturālā, vēsturiskā – saikne ar Lielbritāniju. Jāsaka, ka Austrālija atrodas Lielbritānijai daudz tuvāk, nekā es biju iedomājusies, un tai pašā laikā šīs zemes pārtikas veikalu plauktos no Eiropas nav ne smakas. Te ir mani novērojumi par Austrālijas virtuves īpatnībām: Lasi visu >>

30. jūnijā Ģ Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā atklāja profesora Ģederta Eliasa skolnieka Friča Zandberga (1910-1972) un viņa mazmeitu Ingemāras, Jutas un Lindas Treiju darbu izstādi Kopā.
Profesors Jānis Siliņš 1990. gadā izdotās Latvijas mākslas 2. sējumā raksta par šo gleznotāju: Lasi visu >>

Ciemošanās mazajā, 60 dvēseļu ciematā Bažēr (Bagert), kas atrodas apm. 550 m virs jūras līmeņa starp zaļām ielejām ar sniegotiem turpat 3000 m augstiem kalniem skatāmā tālumā – maija beigās pieskaitāms pie interesantākajiem braucieniem. Lasi visu >>

Otrais turpinājums. Sākums laikrakstā „Latvietis“ Nr. 148, 150.
7. maijā Sv. Bartolomeja (St. Bartholomews) baznīcā Bristolē sabraukuši latvieši no visa tuvākā apvidus. Parasti latviešu luterāņu dievkalpojumi te notiekot divas reizes gadā – Lieldienās un Ziemassvētkos. Šoreiz – izņēmuma kārtā tas notiek maijā, kad draudzē vizitē arhibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis. Dievkalpojuma norisi organizējusi draudzes mācītāja Elīze Zikmane un Lielbritānijas prāvests Dr. Andris Abakuks. Draudzes priekšnieks – Latvijas goda konsuls Velsā Andris Tauriņš ar kundzi rūpējušies par draudzes vakara organizēšanu. Lasi visu >>

Nezinu, kā tas gadījās, bet man ar vienu paziņu iznāca tāda maza saraušanās. Es pēc dabas esmu ļoti miermīlīgs cilvēks, bet šoreiz vienā brīdi sarkans sagriezās gar acīm, un es pateicu dažas patiesības par paziņas radu rakstiem.
Paziņa brīdi blenza manī un rīstījās un tad izšņāca, ka esot mucā audzis un pa spundi barots. Un tad viņš teciņus aizlaidās. Lasi visu >>

Latvian Centre, Sydney, Australia – 12 June 2011
Honoured guests, consuls, ladies and gentlemen.
Today I will be telling you a story about a piece of soap and the washing away of crimes.
We all know why we are here today, so I do not need to try and impress you with a range of terrible statistics, but they will come anyway. However numbers are just numbers, and they often take our thoughts away from the individuals that these numbers represent. Lasi visu / Read the complete address >>
Lasiet atceres runas latvisko tulkojumu, kā arī citus rakstus, nākamā laikraksta Latvietis numurā!
Note: In Latvian, the word "Laikraksts" means "Newspaper" and "Latvietis" means "Latvian".