|
|
Laiks Latvijā: |


Latvian Centre, Sydney, Australia – 12 June 2011
Honoured guests, consuls, ladies and gentlemen.
Today I will be telling you a story about a piece of soap and the washing away of crimes.
We all know why we are here today, so I do not need to try and impress you with a range of terrible statistics, but they will come anyway. However numbers are just numbers, and they often take our thoughts away from the individuals that these numbers represent. Lasi visu / Read the complete address >>
Lasiet atceres runas latvisko tulkojumu, kā arī citus rakstus, nākamajā laikraksta Latvietis numurā!

Jūnijā mēnesī Latvija kļuva par upuri lielai politikai, un tāpēc laikrakstā ir tik daudz par Sibīriju – par izvestajiem, par Anitu Mellupi, kura dzimusi Sibīrijā, par Dzintras Gekas grupu, kura 16. jūnijā izbrauc uz Sibīriju, un vēstule no Austrālijas ministru prezidentes sakarā ar Sibīriju.
Sibīrija ir tālu no Latvijas. Ļoti tālu. Pilnīgi citā kontinentā. Bet tā mūžīgi būs latviešu tautas apziņā un zemapziņā. Lasi visu >>

1941. gads bija traģiskākais gads Latvijas vēsturē. Divu brutālu svešu totalitāru lielvaru okupācija un noziegumi pret cilvēci iznīcināja ap 100 000 jeb 5% nevainīgu Latvijas pilsoņu, bērnus un sirmgalvjus ieskaitot. Abas varas Latvijas pilsoņus centās savstarpēji sanaidot un iesaistīja viņus noziegumos pret citiem pilsoņiem.
Ar militāru okupāciju 1940. gada jūnijā nodibinātā padomju režīma terors pret Latvijas tautu kulminēja 1941. gada 14. jūnijā, kad bez tiesas lēmuma arestēja un uz tāliem PSRS apgabaliem deportēja vairāk nekā 15 500 Latvijas pilsoņu, galvenokārt politisko, kulturālo, ekonomisko un militāro eliti. Daudzi aizgāja bojā. Lasi visu >>
Svētdien, 12. jūnijā Sidnejas Latviešu namā lielajā zālē bija maz brīvu vietu. Uz baltiešu 14. jūnija atceres pasākumu, lai atcerētos briesmīgos notikumus baltiešu kopīgajā vēsturē – masu deportācijas no Igaunijas, Latvijas un Lietuvas, bija pulcējušies tuvu pie 300 apmeklētāji. Lielā zāle bija grezni dekorēta (mākslinieku Vijas Spoģes-Erdmanes un Pētera Ērdmaņa skatuves noformējums). Pie zāles aizmugures sienas bija izstādīti Latvijas Okupācijas muzeja sagatavotie paskaidrojumi vairākās valodās par okupācijas un deportāciju faktiem. Lasi visu >>

...kopš tās šausmu, sāpju nakts, kad Staļina nežēlīgās dzirnavas samala triju baltiešu tautu nevainīgos tūkstošus, un uz visiem laikiem iezīmēja dziļas, nedziedējamas rētas latviešu, lietuviešu un igauņu dvēselēs un vēsturē. Tūkstoš deviņi simti četrdesmit pirmā gada četrpadsmitā jūnija notikums uz visiem laikiem saskaldīja tautu trijās daļās: tajos, kurus aizveda Sibīrijas neaizpildāmos plašumos, tajos, kuri palika dzimtenē, un tajos, kuri kā bēgļi izklīda pa visu plašo pasauli. Staļina nodoms bija iznīcināt mazās tautas un pazudināt mazās valstis lielās komunistiskās Krievijas smacējošā, stindzinošā masā. Viņam neizdevās, jo viņš nenovērtēja mūsu garīgo spēku un sīkstumu; esam augšāmcēlušies, vienojušies un kaļam atkal paši savus likteņus. Lasi visu >>

Latvijas armijas virsniecībai smagākais brīdis padomju okupācijas pirmajā gadā bija 14. jūnijs. 24. teritoriālajā korpusā iekļautie kareivji un virsnieki tobrīd atradās Litenes vasaras nometnē. Tai dienā tur arestēja vairāk nekā 430 vīrus, ko restotos vagonos aizsūtīja garos ceļos uz austrumiem, bija arī uz vietas nogalinātie.
Litenes tautas namā šā notikuma gadskārtā notika konference Latvijas armijas iznīcināšana. 1940. – 1941. gads. To organizēja Gulbenes novada dome, Litenes pagasta pārvalde, Gulbenes novada vēstures un mākslas muzejs sadarbībā ar Latvijas valsts Prezidenta vēsturnieku komisiju. Referenti bija Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes profesori un doktoranti, Latvijas kara muzeja un Gulbenes muzeja darbinieki, Litenes novadpētnieks, kā arī viesvēsturnieks no Murmanskas Krievijā. Lasi visu >>

Šogad, 12. jūnijā man bija izdevība apskatīties Sidnejas Latviešu namā mākslas izstādi. Neesmu mākslinieks, nedz mākslas kritiķis, tāpēc neņemiet vērā manus komentārus vai kritiku. Faktiski, man nevajadzēja par to vispār kaut ko rakstīt, bet mana vājā rakstura dēļ mani pierunāja. Nodomāju pie sevis, kāpēc ne? Vai tad māksla ir rezervēta māksliniekiem, vai tikai mākslas kritiķiem. Domāju, ka mākslinieki vēlās parādīt savu darbu tautai, un viņi cer, ka tai tas darbs patiks. Lasi visu >>

Sestdienas vakarā 11. jūnijā Sidnejā noritēja jau sestais Klubs Kaladū. Ar jauniem galdautiem, skatuvisku aizskaru un interesantām dekorācijām un apgaismošanu, Klubs izskatījās vēl omulīgāks kā iepriekš redzēts. Svecītes mirdzēja, un no virtuves varēja sasmaržot gardas vakariņas, un nepietrūka ne ēdiens, ne dzēriens.
Varētu teikt, ka bija ļoti labi apmeklēts. Bija daudz pazīstamas sejas no iepriekšējiem vakariem: gan latvieši, gan cittautieši, kā arī jaunas sejas, ciemiņi, kuri pirmo reizi nāca uzzināt, kas tad ir tas KLUBS KALADŪ? Bija ļoti liels prieks tikties ar viesiem no Melburnas un pat no Amerikas! Lasi visu >>
Margarita Martinsone-Ozoliņa šogad svinēja savu 80. gadskārtu, bet, it kā tas būtu noticis tikai vakar, spilgti atceras sarkanarmijas ienākšanu Latvijā 1940. gada vasarā, smago automašīnu dārdoņu, noputējušos, nogurušos krievu kareivjus un kā viņas ģimeni – tēvu, māti, divas 11 un 13 gadus vecās meitas naktī aizveda uz Cēsu staciju un iedzina lopu vagonos. Vagonā, kurā atradās Margarita ar vecāko māsu Gaidu, bija vēl 14 bērnu, jaunākam tikai trīs mēneši, bet vecākajai sievietei 80 gadu. Vagonā, saspiedušies cits citam blakus, pavisam bija vairāk nekā 30 valsts nodevēju. Lasi visu >>
Fonda Sibīrijas bērni dibinātāja Dzintra Geka jau daudzus gadus ir devusies ar filmēšanas grupu uz Sibīriju, lai izzinātu par deportēto latviešu likteņiem, lai dokumentētu – uzfilmētu un pierakstītu izsūtīto un viņu pēcteču atmiņas. Pēdējos gados viņa organizējusi braucienus, lai aizvestu un novietotu piemiņas plāksnes Sibīrijā bojā gājušajiem latviešiem un Latvijas iedzīvotājiem. Lasi visu >>

Ideja rīkot tādu ceremoniju radās jauniešiem prezidenta vēlēšanu dienā, kad pie Saeimas nama pulcējās Valda Zatlera piekritēji, kas atbalstīja šīs Saeimas atlaišanu, jo Zatlers bija teicis, ka deputāti pieņem likumus šauru ļaužu interesēs, oligarhu interesēs, dod brīvību shēmotājiem, kas spēj apiet visus ierobežojumus.
Visu valsti bija nokaitinājusi KNAB vadītāja Normunda Vilnīša lieta, kad viņš biroja darbu bija organizējis tā, ka šī iestāde ķēra mazos likumpārkāpējus, bet lielajiem klāt neķērās. Bija radīta ilūzija, ka darbs notiek, tikai rezultātu nav. Kādu laiku tādu darba imitāciju var nepamanīt, bet gāja mēneši, un neviens nespēja šim vadītājam padarīt. Viņš atkārtoja: „mani iecēla Saeima, tikai tā mani var atcelt“. Neviens no trim oligarhiem šo vadītāju nekritizēja. Lasi visu >>
Mēdz teikt, ka ir laimīgs gadījums, sagadīšanās... utt. Tā arī, lūk, šāds laimīgs gadījums laikraksta Latvietis darbiniekus gada sākuma 3x3 saietā, Austrālijā saveda kopā ar Anitu Mellupi. Viņa – grāmatizdevēja, rakstniece un žurnāliste no Latvijas bija saieta dalībniece, kamēr laikraksta Latvietis darbinieki jau otro gadu pēc kārtas izdeva saieta ikdienas ziņotāju Tauriķis. Par to, ka Anita ir tikko iebraukusi no Latvijas liecināja tas, ka viņa kāri sildījās Austrālijas diezgan karstajā, lai neteiktu – pat ļoti karstajā – janvāra saulē. 3x3 saietā brīvu brīžu nav daudz, sarunas iznāca īsas, bet turpinām tās tagad, katra jau atrodoties citā kontinentā.
Ilze Nāgela: Šī gada sākumā Tu pabiji Austrālijā, apmeklēji gan KD sarīkojumus Melburnā, piedalījies 3x3 saietā Folskrīkā, kurā Tu sniedzi lekciju. Vai vari, lūdzu, īsumā pastāstīt mūsu laikraksta lasītājiem par ko šī lekcija bija? Lasi visu >>
Note: In Latvian, the word "Laikraksts" means "Newspaper" and "Latvietis" means "Latvian".