|
|
Laiks Latvijā: |


Prezidents Zatlers, ļoti nopietnā balsī, un ar neraksturīgu satraukumu, uzrunāja Latvijas tautu tiešraidē televīzijā un radio sestdienas vakarā. Tiešā pārraide bija redzama arī Melburnā plkst. 4 naktī, kad arī tika salikts šis laikraksta Latvietis numurs.
Latvijas Saeima kārtējo reizi 26. maijā pierādīja savu īsto seju, neļaujot tiesneša sankcionēto kratīšana PLL deputāta Aināra Šlesera dzīvesvietā. Tas arī bija pēdējais piliens, kas lika prezidentam uzņemties radikālu rīcību, ierosinot Saeimas atlaišanu. Lasi visu >>
Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers uzrunā tautai sestdienas, 28. maija vakarā paziņoja, ka ierosina Latvijas Saeimas atlaišanu.
Latvijas Republikas Satversme: §48. Valsts Prezidentam ir tiesības ierosināt Saeimas atlaišanu. Pēc tam izdarāma tautas nobalsošana. Ja tautas nobalsošanā vairāk nekā puse balsotāju izsakās par Saeimas atlaišanu, tad Saeima uzskatāma par atlaistu un izsludināmas jaunas vēlēšanas, kurām jānotiek ne vēlāk kā divus mēnešus pēc Saeimas atlaišanas. Lasi visu >>
Sestdien, 28. maija vēlā vakarā pie Rīgas Pils apmēram 100 cilvēki (daži ar ar Latvijas valsts karogiem), dziedot himnu un patriotiskas dziesmas, sagaidīja Valsts prezidentu Valdi Zatleru. Prezidents atgriezās no televīzijas, kurā viņš bija teicis savu ārkārtas paziņojumu tautai par Saeimas atlaišanu. Pie pils sanākušie sveica prezidentu ar aplausiem un skandēja atbalsta saucienus: „Valdi! Valdi! Malacis!“ Pie Pils prezidents sanākušai tautai teica: „Paldies par sapratni un atbalstu. Atbalsts būs nepieciešams, lai Latviju pārvērstu par godīgu valsti.“ ■ Lasi visu >>
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), veicot kriminālprocesu saņēma tiesneša piekrišanu izdarīt kratīšanu vairāku cilvēku darba vietās un dzīvesvietās. To starpā bija LPP/LC vadītājs Ainārs Šlesers. Bet Latvijas Satversmes 29. punkts nosaka, ka nevar pie Saeimas locekļu izdarīt kratīšanu, ja tam nepiekrīt Saeima.
Tā 26. maija Saeimas ārkārtas sēde pēc īsām debatēm nolēma neļaut kratīšanu. Par kratīšanas atļaušanu nobalsoja 35 Vienotības un Nacionālās apvienības VL-TB/LNNK deputāti. Neļaut kratīt (balsojot pret vai atturoties) nobalsoja 44 Zaļu un zemnieku savienības, Saskaņas centra un Par labu Latviju (kurā sastāv no LPP/LC un Tautas partijas) deputāti. Lasi visu >>

Paši nemaz nemanot, mēs, latviešu iebraucēji Dienvidaustrālijā, esam kļuvuši par daļu no šīs zemes vēstures. Daudz kultūru vidē, katra iebraucēju grupa, savas parašas, valodu, un kultūru kopjot un jaunā vidē aktīvi darbojoties, atstāj iespaidu uz plašāku sabiedrību, tā kļūstot par šīs sabiedrības veidotāju. Mēs katrs esam vēsturiska persona, kas savus pēdu nospiedumus dziļāk vai seklāk atstājusi šai zemē. Adelaides Latviešu biedrības izdotā grāmata Pēdu nospiedumi – latvieši Dienvidaustrālijā (Footprints – Latvians in South Australia) liecina par mūsu līdzdalību un atstāto testamentu. Lasi visu >>

Mēs taču nevaram un nevaram savā valstī lietas kārtot tā, kā to iedomājies loģiski domājošs cilvēks. Mazākais līdz šim sevi esmu uzskatījusi par samērā loģiski domājošu, bet nupat esmu sākusi šaubīties. Ja mums valstī pie teikšanas līdz šim bijuši labi izglītoti, inteliģenti, godīgi, valstiski un loģiski domājoši cilvēki, tad man bija jānāk pie slēdziena, ka mana loģika vairs nav nekāda loģika. Liekas, ka jau 20 gadu garumā latviešiem ar vienkāršu loģiku veicas ne visai labi. Lasi visu >>

Paveroties studiju un darba iespējām ārpus Latvijas, strauji mainās arī latviešu luterāņu draudzes pasaulē. Tajās ienāk aizvien vairāk un vairāk jaunās paaudzes cilvēki, kuri uz īsāku vai garāku laiku laiku izceļojuši no Latvijas.
Arī latviešu luterāņu mācītāji, kuri kalpo latviešu draudzēs, nāk gan no tā sauktajiem trimdas latviešiem, gan arī no tiem, kuri dzimuši un teoloģisko izglītību ieguvuši Latvijā. Kā labu šādas sadarbības piemēru var minēt Lielbritānijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas prāvestu Dr. Andri Abakuku un mācītāju Elīzu Zikmani. Lasi visu >>

Pirms pāris dienām – 28. maijā Ēriks Dzenis svinēja savu 86. dzimšanas dienu. Mākslinieka vārds sevišķi Kanādas latviešu sabiedrībā un mākslas aprindās ir lieliski zināms. Bez viņa, šķiet, nevar notikt neviens mākslas pasākums Toronto. Viņš ir arī viens no visvecākajiem māksliniekiem, kurš joprojām aktīvi darbojas, neraugoties uz tām visām likstām, ko sagādā tik pamatīga gadu nasta kamiešos. No mākslinieku vienības Latvis dibinātājiem viņš vienīgais ir palicis uz strīpas. Par to vien Ērikam Dzenim izsakāma atzinība. Lasi visu >>
Note: In Latvian, the word "Laikraksts" means "Newspaper" and "Latvietis" means "Latvian".