|
|
Laiks Latvijā: |


Sveicieni Latvijas Republikas Neatkarības deklarācijas pasludināšanas dienā!
Saeima 7. aprīlī pieņēma likumu pārdēvēt 4. maiju par Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu, kā arī pārdēvēt 21. augustu no Konstitucionālā likuma „Par Latvijas Republikas valstisko statusu“ pieņemšanas un Latvijas Republikas faktiskās neatkarības atjaunošanas dienu uz vienkārši Konstitucionālā likuma „Par Latvijas Republikas valstisko statusu“ pieņemšanas dienu. Lasi visu >>
Otrdien, 3. maijā, Valsts prezidents Valdis Zatlers piedalījās jaunās Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas – Gaismas pils – spāru svētkos. Pēc kultūras ministres Sarmītes Ēlertes stāstījuma par bibliotēkas idejas dzimšanu un īstenošanu 20 gadu ritējumā, Valsts prezidents sniedza savu vērtējumu bibliotēkas nozīmei Latvijas sabiedrībā. Lasi visu >>

Varētu domāt, ka Adelaides sabiedriskā kalendārā netrūkst izdevības satikties ar tautiešiem, aprunāties, padziedāt, gūt baudu gan garam, gan miesai. Svinam dzimšanas dienas, pieminam vēsturiskus notikumus un atzīmējam visu mūsu bagātīgā organizāciju klāsta gadadienas. Ja ar to vēl nepietiek, varam apmeklēt sēdes, sapulces vai dažādus mēģinājumus, vai treniņus, kur pēc svarīgām pārrunām, lēmumu pieņemšanām, vingrinājumiem, utt. vienmēr ir iespēja pasēdēt un draudzīgi ieņemt kādu glāzīti kaut kā spirdzinoša un uzkost kādu maizīti vai pīrādziņu. Varētu domāt, ka tur pietiktu laika draudzībai, un atsevišķs sarīkojums šim nolūkam būtu galīgi lieks. Lasi visu >>
Piektdien, 29. aprīlī Daniels Makfersons (MacPherson) Sidnejas Universitātē saņēma Starptautisko studiju bakalaura grādu (Bachelor of International Studies). Viņš turpina studijas jurisprudencē, lai iegūtu Jurisprudences bakalaura (Bachelor of Laws) grādu. Lasi visu >>

Svētdien, 1. maijā Melburnas Svētā krusta baznīcā notika Svētā Jura dievkalpojums mācītājas Māras Saulītes vadībā, piedaloties mācītājam Dainim Markovskim. Dievkalpojumā piedalījās Melburnas skauti un gaidas. Kopumā bija pulcējušies apmēram 60 cilvēki.
Dievkalpojums iesākās ar svinīgu procesiju: gājiens baznīcā ar karogiem un nodziedot pirmo dziesmu Atver, bērns, atver Jēzum savu sirdi. Mācītāja Māra Saulīte savā svētrunā uzsvēra, ka lai gan visā pasaulē ir daudz un dažādu reliģiju un ticību, neskatoties uz visu, tomēr kristīgā ticība ir mūsu ticības un dzīves pamats un cerība! Viņa vēstīja, ka katram Dievs ir devis savus talantus un iespējas tos piepildīt. Katrs cilvēks ir vienreizējs un unikāls, un kas gan var redzēt un izzināt, ko kāds cilvēks patiesībā domā, kāda ir cilvēka iekšējā pasaule un domas. Viņa teica, netiesāsim cits citu, jo mēs nevaram izzināt un pareizi saprast otru cilvēku, kurš ir atšķirīgs un savādāks nekā es un tu, mēs visi! Mācītāja Māra Saulīte novēlēja, – lai Dievs palīdz mums lietot katram savus talantus un kopā nest labus augļus! Lasi visu >>
3x3 padomes priekšsēde Austrālijā Irēne Ziedare ziņo, ka 2012. gada sākumā no 2. – 8. janvārim Sidnejas apkārtnē notiks kārtējais 3x3 saiets. Programmā būs mūzika, politika, rokdarbi, izaicinošas nodarbības gan pieaugušiem, gan vecākiem, latviešu valodas iztirzāšana un daudz cits. Saietu vadīs Ojārs Greste. ■ Lasi visu >>
Skaiviles (Scheyville) Nacionālais parks svētdien, 15. maijā no plkst. 10.00 līdz 15.00 svinēs 100 gadus kopš nosaukuma iegūšanas. Daudzi latvieši dzīvoja Skaiviles Migrantu nometnē (Scheyville Migrant Accomodation Centre), un visi bijušie iemītnieki, viņu pēcteči un jebkurš, kam ir kādas saites ar Skaivili, ir aicināts piedalīties svinībās. Būs fotogrāfiju, dokumentu un ierakstu izstāde. Lūdzu ņemiet līdz arī paši savas fotogrāfijas (vēlams elektroniskā veidā), lai palīdzētu veidot Skaiviles vēsturi. Lasi visu >>

Ai māmiņa, cik laba tu,
Tu mani baltu mazgāji,
No acīm skūpstot asaras,
Man svētku drānas uztērpi.
Ai, māmiņa, vai mūžīgi
Es varēšu tāds skaidrs būt,
Jeb vai būs liktens nolēmis
Man citādam virs zemes kļūt?

Austrālijā, Latvijā un ļoti daudzās citās valstīs svin Mātes dienu. Lielāko tiesu to svin maija otrajā svētdienā. Austrālijas latviešu presē ir parādījusies ziņa, ka daudzās latviešu sabiedrībās šogad Mātes diena vairs netiks svinēta. Bijušās Mātes dienas datumos tikšot svinēta Ģimenes diena. Interesanti, kas tam par iemeslu? Lasi visu >>
Piedalījos talkā savā dzimtajā pagastā, kur arī tagad dzīvoju – Liezerē.
Liezeres ļaudis strādāja vairākās vietās – viena grupa sakopa pagasta centru, cita Noru – vietu, kur pirms II Pasaules kara bija skola, bet visus pēckara gadus tradicionāli notiek vasaras zaļumballes, vēl citi strādāja kapsētā. Pagājušās vasaras vētrā tieši kapsēta bija ļoti cietusi, postījumi bija arī centrā, tāpēc tur darāmā bija daudz. Lielie koki tika novākti jau rudenī, bet pārējie sakopšanas darbi tika veikti sestdien. Jāatzīmē, ka pavasara talkas tieši kapos tiek organizētas jau gadu desmitiem, ne tikai pēdējos gados. Kopā sakopšanas darbos sestdien piedalījās nedaudz vairāk kā 30 cilvēku. Lasi visu >>
Tuvāk varu pastāstīt, kā tas notika mūsu ģimenē, bet pa visu Latviju var izlasīt internetā www.talkas.lv. Atkritumi ar katru gadu ir mazāk. To nu es arī varētu teikt. Mēs ar mammuci katru gadu tīram ielas malu no savām mājām līdz tuvākajam lielveikalam, jo mums ļoti nepatīk, ka tur tā izskatās. Man ļoti rūp tas, kāda izskatās mūsu zeme, un skumstu par jebkuru nekārtību. Esmu ļoti priecīga, ka es drīkstu kaut ko darīt lietas labā. Tas gan ir privāts zemes gabals, bet saimnieki par to neliekas ne zinis. Interesanti, ka šinī zemes gabalā kāds bija izmetis sadzīves atkritumus – vecu saplēstu ledusskapi, drēbes u.c... mums šoreiz sanāca 19 pilni maisi. Tas par tādām lokālām 2 vietām, bet visā visumā cilvēki mazāk aiz sevis atstāj izdzertas pudeles, izsmēķus un konfekšu papīrīšus. Turpmāk talkās labiekārtos apkārtni . Lasi visu >>

Lielās talkas dienā 30. aprīlī Rīgas Latviešu biedrība (RLB) gāja talkā Etnogrāfiskajam brīvdabas muzejam, kur kopā ar Nacionālo bruņoto spēku pārstāvjiem ap 40 talcinieki sakopa Kurzemes zvejnieka sētu, Līvu sētu, kā arī koktēlnieka Ivara Kalniņa apsaimniekoto Nameli un tā tuvāko apkārtni līdz pat Juglas ezera krastam. Lasi visu >>
Kopš 2008. gada, kad talkas Latvijā ar nosaukumu Lielā Talka tiek organizētas kā plaša mēroga sabiedrisks pasākums, esmu piedalījusies 3 no tām: 2009. gadā piedalījos Mārupītes dabas parka sakopšanā Rīgā, 2010. gadā piedalījos Mežaparka talkā un 2011. gadā biju dalībniece talkā Grīziņkalna sakopšanā. Lasi visu >>

30. aprīlī visā Latvijā notika Lielā talka 2011. Ideja par lielas talkas rīkošanu apkārtnes sakopšanai visos Latvijas pagastos un miestos pieder rakstniecei un diplomātei Annai Žīgurei, kas to pārņēma no ziemeļu kaimiņiem igauņiem. Pirmā Lielā talka visā Latvijā notika 2008. gadā. Talkas popularitāte un talcinieku skaits, šķiet, gadu no gada pieaug.
Es kopā ar sievu un bērniem piedalījos talkā mūsu mājas apkārtnē, Rīgas Bieriņu rajonā. Nezinātājiem (un tādu pat rīdzinieku starpā nav mazums!): Bieriņu vārdā ir nosaukts neliels savrupmāju rajons Mārupītes krastos ap seno Bieriņu muižu, kas atrodas Rīgas dienvidu nomalē. Šajā apkārtnē talka notiek nu vairāk nekā desmit gadu. To savulaik uzsāka Vides Aizsardzības klubs (VAK), kam bija arī svarīga loma Latvijas neatkarības atjaunošanā astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā. Lasi visu >>
Lielās talkas laikā 30. aprīlī Vienotības biedri piedalījās Rīgas pilsētas Ķengaraga rajona iedzīvotāju atpūtās vietas sakopšanā likteņupes Daugavas krastmalā, tai pieguļošās atpūtas vietās un turp vedošā ceļa sakopšanā. Tas atrodas pie Kvadrāta ielas rajonā starp Maskavas ielu un Daugavu. Darbu sākām plkst. 10. Pirmie talcinieki ieradās ap 9.30. Kopā bijām ap 100 cilvēkiem un savācām, apmēram, 500 maisu dažādu atkritumu. Savācām atkritumus arī vietējo iecienītā avotiņa apkārtnē. Ap plkst.11 ieēdām spēkam pa bulciņai, bet plkst.13, kad visi maisi bija sadalīti, talciniekus cienājām ar zupu un torti. Lasi visu >>

Jelgava atrodas līdzenumā, ļoti zemā vietā, kur Lielupes plūdumu papildina vairākas sīkas upītes. Lūk, vienas tādas upītes – Platones – krastus pilsētas pievārtē sakopa Jelgavas Valsts ģimnāzijas talkas dalībnieki. Lasi visu >>
Note: In Latvian, the word "Laikraksts" means "Newspaper" and "Latvietis" means "Latvian".