|
|
Laiks Latvijā: |


Lieldienas ir nosvinētas, Anzaku diena arī. Īss ieskats vēsturē – Pirmā pasaules kara laikā Austrālija un Jaunzēlande izveidoja kopīgu bruņoto vienību ar nosaukumu Austrālijas un Jaunzēlandes armijas korpuss (Australian and New Zealand Army Corps). Šo garo apzīmējumu drīz vien saīsināja uz ANZAC, un tās locekļus dēvēja par anzakiem (Anzacs).
Anzaku slavenākā (un neveiksmīgākā) kauja notika Turcijā, Galipoli pussalā, kur 1915. gada 25. aprīlī viņi izcēla desantu kopā ar vēl lielākiem sabiedroto spēkiem, lai izcīnītu drošu ceļu kuģošanai starp Vidusjūru un Melno jūru. Aizstāvjus vadīja plkv.-ltn. Mustafa Kemals. Sabiedrotie cieta 44 000 kritušo un 97 000 ievainoto, bet Osmaņu impērija cieta 87 000 kritušo un 162 000 ievainoto līdz 1916. gada 9. janvārim, kad pēdējie sabiedroto spēki evakuējās. Lasi visu >>

Šogad 24. aprīlī jau 18. reizi Jelgavas Pils parkā notika Lieldienu pastaiga, kas kā parasti pulcēja ļoti daudz apmeklētāju. Protams, daudzi no rīta bija baznīcā, bet pusdienlaikā pulcējās pie Rastrelli celtā pilsētas lepnuma. Arī laiks bija padevies, kā ziņo meteoroloģiskie dienesti – pilsētā Lielupes krastos tā dzīvsudraba stabiņš sasniedza 22,5 grādus Celsija.
Šūpošanās un olu ripināšana, olu krāsošana, varēja apskatīt trušu izstādi, pajāt uz ponijiem, piedalīties dažādās radošās darbnīcas, atrakcijās un konkursos – to visu un vēl vairāk piedāvāja rīkotāji – aģentūra Kultūra un Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Studentu klubs. Lasi visu >>

Pirmo reizi mūsu noīrēto mocīti – Harlijdeividsonu – Ultraklasisko (Harley Davidson Ultra Classic)satikām Ziemeļmelburnā. Bijām no rīta ielidojuši un lielā sajūsmā sapakojam savu mazo bagāžu mocīša sānu un aizmugures somās, gatavībā lielam braucienam. Te nebija runa par augsto fasonu, štukatūru vai matu špricējāmo. Te bija vieta tikai maiņas veļai, biezām zeķēm, lietus necaurlaidīgām biksēm un naudas makam.
Es kā vista perēklī sēdēju vīram aizmugurē, kamēr viņš stūrēja cauri Melburnas biezajai satiksmei. Ar karti, ko uzstutēju Pēterim uz muguras, un rokas signāliem beidzot tikām uz krasta pusi. Diena bija skaista un saulaina, un sēdeklis mīksts, izpolsterēts ap ķermeni, tā kā vēju no aizmugures nejutu. Forša braukšana pa lielceļu, līdz kamēr tikām uz mazākiem ceļiem, un pie pirmās bedres – Mmm... – atsperes gan tādas švakākas! Kaulus būs vēlāk jāsaliek pareizās vietās! Lasi visu >>
Latvijā aizvadīti nu jau par labu tradīciju kļuvušie gadskārtējie baleta svētki – Starptautiskais Baltijas baleta festivāls, kas šogad ar plašu un daudzveidīgu programmu skatītājus pulcēja jau sešpadsmito reizi. Interesenti varēja vērot dažādu stilu bagātīgas baleta un deju uzvedumu koncertprogrammas. Rīgā pulcējās zvaigznes no plašas pasaules, ļaujot dejas cienītājiem baudīt iestudējumus no klasikas līdz avangardam. Kā jau ierasts, festivāla programmu papildināja arī vairākas ar dejas tematiku saistītas izstādes. Lasi visu >>

Laiks ir pienācis apsveikt fenomenālo mūzikas ansambli IĻĢI – 30 gadu pastāvēšanas jubilejā!
Tomēr, apsveikums nav par pastāvēšanu vien. Sirsnīgs apsveikums ir arī pelnīts par to, ka šī grupa, Ilgas Reiznieces vadībā, ir saglabājuši, pārveidojuši un pasnieguši latviešu folkloru tādā veidā, ka ieinteresētie klausītāji ir bijuši tik ļoti iespaidoti, aizkustināti un iedvesmoti. No Iļģiem vienmēr var sagaidīt kaut ko pavisam jaunu, svaigu un mazliet savādu. Jāpaskatās diskogrāfijā – www.ilgi.lv – un jānoklausās ieraksti, lai var kaut cik smelt no Iļģu muzikālās bagātības un saprast to, ka te nu ir muzikanti, kuri pēc Ilgas Reiznieces atzinuma: „...no paša sākuma mūs interesēja muzicēšana, ne tikai folkloras aktualizēšana, kas bija folkloras ansambļiem pamatā. Tas bija tā... duālistiski: no vienas puses, vajadzēja dot atpakaļ tautai, pildīt savu folklorista misiju, atgādināt par aizmirsto mantojumu, bet otra lieta bija, ka mums vienkārši patika muzicēt – pēc izglītības taču esmu mūziķe. Tā tas roku rokā gāja, līdz beidzot palaidām sevi brīvībā, bet tas bija apmēram desmit gadus vēlāk – deviņdesmito gadu sākumā.“ (Varat lasīt vairāk biogrāfijā, Iļģu mājas lapā) Lasi visu >>

Projekts aptvers visus Latvijas novadus un latviešu kopienas ārvalstīs.
Galvenais projekta notikums būs bērnu un jauniešu veidoto T-kreklu apdruku izstāde Rīgas Latviešu biedrības namā no 1. līdz 30. jūnijam, bet labāko darbu autori kā veicināšanas balvu saņems pēc savām skicēm izgatavotus T-kreklus. Lasi visu >>

Beidzot esam sākuši runāt televīzijā, radio, rakstīt presē par vienu draudošu problēmu mūsu valstī, kas katru gadu izvēršas plašumā, pieņemas un iet dziļumā. To nebūtu tagad grūti nosaukt. Tā ir ZEMĀ DZIMSTĪBA Latvijā, kas ir tikai maza daļa no samilzušās negatīvās demogrāfiskās situācijas valstī.
Nesākšu uzskaitīt tos daudzos iemeslus, kas traucē demogrāfijai attīstīties pozitīvā virzienā. To ir tik daudz, ka galva reibst. Vairumu mēs jau zinām, tāpēc neatkārtošu. To risināšanu ir jāatstāj Latvijas valdības un Saeimas ziņā. Cik apzinīgi un cītīgi viņi to ir risinājuši, lai norāda un atbild katrs ministrs un Saeimas deputāts. Lasi visu >>

Astotais turpinājums. Sākums LL132, 133, 134, 135, 137, 138, 140, 141.
Drīz lielais laukums ir piepildīts. Jāstāv kā sasalušiem. Atskan taure. No muižas ēkas tuvojas trīs vīri. Divi malējie nāk ar šaušanai paceltām mašīnpistolēm, stingrā solī, bet vidū esošais, zili tērptais čekas leitnants tā gāzelējas, ka, liekas, kuru katru mirkli kritīs, taču balss viņam ir spēcīga un griezīga. Vispirms paziņo, ka, nesaņemot pretēju rīkojumu, nedrīkst sarunāties, ja negrib dabūt lodi galvā. Rīt būs ikvienam sīki jāpaskaidro, kā viņš nonācis Hitlera bandītu kalpībā, tad redzēs, kurš tiks mājās un kurš tiks nozīmēts darbos. Nakts jāpavada pie nozīmētā mieta. Dabiskās vajadzības izdarāmas uz vietas. Sardze gādās, lai nekādas sarunas vai nevajadzīgas kustības nenotiktu. No iepriekšējās grupas divi nav pavēles klausījuši un nošauti. Mūsu jaunais priekšnieks apgriežas, un visi trīs aiziet. Runa tulkota netiek. Kāpēc gan pūlēties? Lasi visu >>
Note: In Latvian, the word "Laikraksts" means "Newspaper" and "Latvietis" means "Latvian".