Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Gunārs Nāgels - ; Laikraksts Latvietis Nr. 142 -- (2011. g. 20. apr.)

Lieldienas svin atšķirīgos datumos katru gadu, atkarībā no mēness cikla. Rietumu un austrumu kristīgā baznīca bieži svin Lieldienas citos datumos, bet tieši šogad, Lieldienu datumi sakrīt – 24. aprīlī.

Interesanti, ka reliģijai, kuri šie ir svarīgākie svētki, ir domstarpības par to atzīmēšanu. Tā ir ļoti cilvēciska parādība, ka, it kā ir vieni mērķi, bet nevar vienoties pat par pamatnostādnēm. Baznīcas šķelšanās ir agrāk bijusi izmantota kā iegansts lielām asins izliešanām. Tagad arī valda dažādu līmeņu neiecietība ticības brāļu starpā – gan dažādu kristīgo konfesiju, gan dažādu islāmu skolu, gan arī citu reliģiju atšķirīgo virzienu starpā. Lasi visu >>

Pie Dieva es tveros

Arhibīskapa Lieldienu vēstule

Elmārs Ernsts Rozītis - ; Laikraksts Latvietis Nr. 142 -- (2011. g. 20. apr.)

Psalms 11,1 – 2011. g. 24. aprīļa lozungs

Atrast, kur tverties, kur glābties. Tiklīdz bērns jūtas nedrošs, viņš tiecas tikt pie tēva vai mātes, lai pieglaustos pie kājas vai citādi izjustu viņa klātbūtni un aizsardzību. Mazliet pieaugušam, daudzas spēles saistās ar pārgājieniem un drošas vietas sasniegšanu. Tās attēlo dzīvi, kas saistās ar risku un daudz dažādiem apdraudējumiem, un ar mūsu cenšanos, arvien atrast patvērumu. Psalmos mēs bieži dzirdam lūdzēja vārdus, kas šādu patvērumu meklē pie Dieva. Apdraudējumi var būt dažādi: ienaidnieki, apsūdzības, zvēri, dabas katastrofas, šaubas, nespēks, slimības, nāve. Patvērumu var meklēt tempļa svētā vietā vai arī tā Dieva klātbūtnē, kas no mums ir tikai lūgšanas attālumā. Lasi visu >>

Lieldienas 2011

Prāvesta Lieldienu raksts

Kolvins Makfersons (Colvin MacPherson) - ; Laikraksts Latvietis Nr. 142 -- (2011. g. 20. apr.)

„Bet Dievs Savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki.” Rom.5:8

Vārdi „es tevi mīlu“ skan tukši, ja tiem neseko nekādi pierādījumi. Vārdi vien vēl neko daudz nenozīmē. Cik reiz cilvēks nav apliecinājis savu mīlestību ar vārdiem, bet tad viņa darbi liecina par ko citu? Lasi visu >>

Par Lieldienu krustu un prieku

Veras Rozītes pārdomas

Vera Rozīte - ; Laikraksts Latvietis Nr. 142 -- (2011. g. 20. apr.)

Pēc lielajiem grēka plūdiem uz Zemes, kā mūžīgai uzticības zīmei starp Dievu un cilvēkiem, mūsu Radītājs lika atmirdzēt varavīksnei. Šī zīme bija kā laulību gredzens vai kā notāra apstiprināts dokuments par to, ka Dievs apsola nekad turpmāk neiznīcināt savu radību.

Cilvēkiem tagad vajadzēja mācīties dzīvot atbilstoši 10 Baušļu jeb Dieva likumu prasībām. Bet vai cilvēki to darīja? Notika tā, kā negodīgās laulībās, kur viens no laulātajiem uzticīgi pilda savu solījumu, bet otrs... laikam veselas bibliotēkas varētu piepildīt ar grāmatām, kurās aprakstīti piemēri, kā tas otrs laulātais atbildējis ar savu uzvedību mīlestībai... līdz laulība beidzot šķirta. Lasi visu >>

Sīpoli, plāns un organizācija

Daugavas Vanagu dārza svētki Adelaidē

Gunta R. - ; Laikraksts Latvietis Nr. 142 -- (2011. g. 20. apr.)

Katrs skolas puika apzinās, ka pat visvienkāršākajam projektam bez labi apdomāta plāna un detalizētas organizēšanas, iecerētie panākumi izpaliks. Tas pats attiecās uz sarīkojuma rīkošanu, kur neko nedrīkst atstāt nejaušībai, lai nenāktos piedzīvot nepatīkamus pārsteigumus. Adelaides Daugavas Vanagu gadskārtējie dārza svētki, kā jau vienmēr, arī šogad tika rīkoti ar militāru precizitāti, kā tas karavīru organizācijai piederas. Vanadžu valdes sēdē sastādīto ēdienu karti Vanagu valdes sēdē apstiprināja un darbus sadalīja – kurš ko pirks, kurš griezīs, maisīs, gādās, ceps, pasniegs, utt. Birztaliņas sakārtošanai darbaspēks sarunāts, lai viss būtu, tā sacīt, uz ūsiņu. Plāns izstrādāts, vajag tikai veiksmīgi izpildīt. Viss pat kārtīgi protokolēts, kā pienākas. Lasi visu >>

Ieskandinām Lieldienas Adelaidē

Iepazīstināja arī ar mazliet netradicionālāku olu krāsošanas veidu

Mārīte Rumpe - ; Laikraksts Latvietis Nr. 142 -- (2011. g. 20. apr.)

16. aprīļa rīts bija saulains, silts, un, kā likās, būs laba diena. Adelaides Latviešu nama mazajā zālē Adelaides Latviešu skolas skolotājas, daži vecāki un vecvecāki sāka rosīties jau plkst. 9.00. Tā bija pēdējā skolas diena mācību gada 1. ceturksnī, un, kā zināms, tad skola palīdz bērniem un vecākiem atcerēties un varbūt arī iemācīties latviešu tradīcijas, kas būtu jāzina visiem kārtīgiem Lieldienu svinētājiem.

Kā zināms, Lieldienās neiztikt bez raibām un krāšņām olām, tāpēc, lai būtu ko ripināt, pamatskolas un vidusskolas bērni olas krāsoja sīpolu mizās jau iepriekšējā sestdienā. Lasi visu >>

Sidnejas skolas un Spēļu grupas Lieldienas

Lielas svinības latviešu draudzes īpašumā

Baiba Haringtona - (Harrington); Laikraksts Latvietis Nr. 142 -- (2011. g. 20. apr.)

Sidnejas Latviešu skola 9. aprīļa sestdienā svinēja Lieldienas latviešu draudzes īpašumā Houmbušā. Svētkus nosvinēja priekšlaikus, jo Lieldienas iekrīt skolas brīvdienās. Tas parasti ir pats jaukākais gada laiks Sidnejā. Rudens nav ne par karstu, ne par aukstu un ne tik vējains kā pavasaris. Ja tik pārāk nelīst lietus! Šogad laimējās! Lietus nelija. Diena bija silta un saulaina. Tādā laikā gribas būt ārā. Latviešu draudzes īpašums ar skaistu, plašu zālāju, dārzu, baznīcu un draudzes zāli, bija ideāla vieta. Lasi visu >>

Agrīnie latviešu iebraucēji Austrālijā

Uldis Siliņš par Alda Putniņa angļu valodā sastādīto grāmatu

Uldis Siliņš - ; Laikraksts Latvietis Nr. 142 -- (2011. g. 20. apr.)

Aldis L. Putniņš, mums pazīstamais psihologs un kultūrvēsturnieks, ir nācis tautās ar jaunu grāmatu angļu valodā Early Latvian Settlers in Australia (Agrīnie latviešu iebraucēji Austrālijā). Viņa spalvai gan šoreiz no 14 nodaļām pieder tikai četras, bet visur ir jūtama viņa redaktora roka. Ja jūs nekā nebūsit dzirdējuši par pirmajiem iebraucējiem Austrālijā un domājat, ka pirmdzimtība pieder mums, Otrā Pasaules kara dīpīšiem, ja neskaita Kārli Nīci un vēl saujiņu pirmskaranieku, tad jūs gaida pārsteigums. Aldis lasītājam ir atvēris savu pūra lādi, un kas gan tur viss nav iekšā – Liesmas teroristi, 1905. g. revolucionāri, jūrnieki, Latvijas brīvvalsts piekritēji, latviešu anzaki, sociālisti un nacionālisti, laupītāji un slepkavas. Tur pat ir atrodams Kurzemes hercogs Jēkabs! Es domāju, ka lasītājs būs pārsteigts par pēdām, ko latviešu izcelsmes cilvēki ir atstājuši šajā kontinentā jau pirms mums. Varbūt vienam otram nepatiks viņu politiskā nosliece un darbības vide, bet reizē rodas zināms lepnums: redz, latvietis nav ar pliku roku ņemams! Lasi visu >>

Pārdomas par olām

Jancis atbild seno jautājumu

Jancis - ; Laikraksts Latvietis Nr. 142 -- (2011. g. 20. apr.)

Veikali pilni ar krāsainām šokolādes olām un zaķīšiem. Vai tiešām klāt jau Lieldienas?

Agrāk teicām – Kristus Augšāmcelšanās svētki, tagad tikai Lieldienas un vēl pēc dažiem gadiem droši vien sauks par oliņu svētkiem.

Jā, daudziem jau Lieldienās cits nekas nav ko darīt, kā krāsot un dauzīt olas. Kā tas viss sākās? Meklējot grāmatās – viss, ko varu atrast, ir, ka tam ir kāds sakars ar senām pagānu svinībām, kur trusis reprezentējis auglību, bet koši krāsotas olas – pavasara sauli. Par trušu auglību jau mēs visi esam dzirdējuši, tur nav ko laiku tērēt, bet olas un pavasara saule? Tagad taču ir rudens. Ak, jā, mēs taču dzīvojam pasaules dibens pusē, kur viss ir apgriezts otrādi. Eiropā jau ir pavasaris. Tas tad nozīmē, ka pagāni ir izcēlušies Eiropā. Tad jau tas bieži dzirdētais jautājums: „Kas bija pirmais – vista vai ola?“ arī būs šo pašu pagānu iesākts. Manuprāt, šis jautājums jau sen ir noskaidrots. Lasi visu >>

„Loks ir noslēdzies“

Georga Kociņa fondam pēdējais gads

Igors Dimits - ; Laikraksts Latvietis Nr. 142 -- (2011. g. 20. apr.)

Pēdējos septiņpadsmit gados pasaules civilizācijas ir sagaidījušas jaunu gadsimtu, Irākas karš ir sācies un beidzies, tautas ir pārcietušas neiedomājamas dabas katastrofas, un ir noticis vēl daudz kas cits, kas ir satricinājis mūsu mieru, bet šinī laikā, Austrālijā – Melburnā un Latvijā – Krāslavā un Kuldīgā klusi un neuzkrītoši ir darbojies Georga Kociņa Fonds, ar stipendijām atbalstot Latvijas jauniešus, šeit minētajās Latvijas pilsētās, un viņu skolas, izglītības projektu realizēšanai.

Šinī gadā fonda līdzekļi tiks izsmelti, un fonds izbeigs pastāvēt. Lasi visu >>

• Pūpolu svētdienā kristību diena - Anika More iesvētīta Sidnejā ( ∎)
• Uldis Siliņš atkal Melburnā - Jautrība Vanagu namā (Ilze Nāgela)
• Ilga par IĻĢIEM - 30 gadi kopš pirmās uzstāšanās 1981. gada 21. aprīlī (Ilga Reizniece)
• Pertas vanadzes iepriecina un paēdina - Filmas par Latviju un arī par latviešiem Austrālijā (Jānis Purvinskis)
• Vēl viena jubileja Pertā - Draudzes Dāmu komitejai 50 (Daina Vārpiņa)
• DV salidojums Sidnejā - Austrālijas Daugavas Vanagi un vanadzes satiekas atkal (Gundega Zariņa)
• DV salidojums Sidnejā - Austrālijas Daugavas Vanadžu 52. salidojums (Ilga Niradija)
• Baltiešu olimpiāde - Ozolzaru vaiņags baltiešu aprūpes mājās – BCH olimpiskās spēlēs Paradīzē – Adelaidē (Rasa Feja (Fey))
• Skautu un gaidu vadītāju konference Latvijā - Pārrunā daudzus svarīgu jautājumus (Jānis un Maija Šķiņķi)

Note: In Latvian, the word "Laikraksts" means "Newspaper" and "Latvietis" means "Latvian".