Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Gunārs Nāgels - ; Laikraksts Latvietis Nr. 137 -- (2011. g. 23. martā)

Neilgi pēc 16. marta un Latviešu leģiona pieminēšanas seko 25. marts un masu deportāciju atcere. Skaidrs un nepārprotams pierādījums, kāpēc bija jācīnās pret Padomju savienību. No mazās, karā izpostītās Latvijas, okupanti – Padomju Savienības spēki – varmācīgi sagrāba un aizveda uz Krieviju pāri par 42 000 cilvēkus. Miermīlīgos Latvijas iedzīvotājus. Ne bijušos leģionārus, kurus lielā skaitā nogalināja jau aizturēšanas brīdī, bet citus represēja. Kopīgais skaits ir šausmīgs.

Paradokss ir tas, ka Latvijas valsts nebija pret nevienu karojusi. Ne pret Vāciju, ne pret Padomju Savienību. Faktiski Latvija bija nostājusies Padomju Savienības pusē, piešķirot tai militārās bāzes Latvijas teritorijā 1939. gadā. Bet tad abas ļaunuma impērijas jutās tiesīgas ienākt nelūgtas Latvijas teritorijā, spīdzināt, slepkavot, izsūtīt uz savām vergu nometnēm un vēl iesaukt savos bruņotajos spēkos neitrālās Latvijas iedzīvotājus. Lasi visu >>

Prezidents Zatlers atkal kandidēs

Fragments no preses brīfinga 16. martā

∎ - ; Laikraksts Latvietis Nr. 137 -- (2011. g. 23. martā)

Valsts prezidents: Labdien, godātie žurnālisti! Man prieks jūs redzēt kuplā lokā šeit, Ģerboņu zālē. Šodien es gribu paziņot par savu iniciatīvu Satversmes grozījumiem, kas tiks iesniegti Saeimā tieši šodien. Motivācijas vēstule jau ir parakstīta. Gribu jūs informēt par tās saturu. Lasi visu >>

Latviešu valoda skolās – naids vai mīlestība

Draudzība nevar būt patiesa, ja ķīlā jāliek mūsu valoda, vēsture un valsts

Raivis Dzintars - ; Laikraksts Latvietis Nr. 137 -- (2011. g. 23. martā)

Jānis Urbanovičs, Vladimirs Lindermans un rinda citu līdzīgu uzskatu paudēju ieceri valsts finansētajās skolās pakāpeniski pāriet uz mācībām valsts valodā dēvē par provokāciju un naida kurināšanu. Savādi! Vai tiešām atkal pienācis laiks, kad latviešu valoda Latvijas zemē ir provokācija un naida avots? Valoda skolās ir jautājums, kas vistiešākā veidā skars daudzas paaudzes pēc mums, tāpēc vēlējos šo jautājumu izrunāt.

Dzīva ir tikai tā ideja, kuras dziļākais kodols sakņojas mīlestībā. Daudziem padomju sistēmā augušiem un skolotiem kungiem grūti saprast, ka priekšlikums skolās mācīt valsts valodā ir solis pretī mīlestībai un patiesai draudzībai. Reiz jāpienāk laikiem, kad latvieši un krievi, Latvija un Krievija būs draugi, kaimiņi un abpusējā cieņā vienoti sadarbības partneri. Tomēr līdz tam ir jānoiet ceļš. Ceļš, kurā daudz kas jāsaprot arī mūsu kaimiņam. Lasi visu >>

Brigita Liepiņa mūžībā

Sēru vēsts

∎ - ; Laikraksts Latvietis Nr. 137 -- (2011. g. 23. martā)

Pēc īsas slimības, 16. martā mūžībā aizgāja ilggadējā latviešu radio raidījumu darbiniece un vadītāja, laikraksta Austrālijas Latvietis ilggadējā redaktore, PBLA Preses nozares referente un ilggadējā vadītāja Brigita Liepiņa. Izvadīšana notika 21. martā no Svētā Krusta baznīcas Melburnā. ■ Lasi visu >>

Kas rakstīs protokolu?

Daugavas Vanagu 60. un Vanadžu 59. delegātu sapulce 19.-20. martā Sidnejā

Gunta R. - ; Laikraksts Latvietis Nr. 137 -- (2011. g. 23. martā)

Ik gadu kaut kur Austrālijā notiek DV Austrālijas delegātu sapulce. Pirms gada tā notika Adelaidē, šogad kārta pienākusi Sidnejai. Darba kārta piesūtīta jau pirms laika katrai nodaļai – atbaidoši gara un sīkumaina, tātad liela runāšana neizbēgama. Kaut nu viss risinātos draudzības, vienotības un saticības garā! Sapulce apvienota ar Leģionāru piemiņas brīdi Rukvudas kapos un Matīsa Gricmaņa referātu Kalpaka ideāli un vēlme labot Latvijas nākotni Sidnejas DV namā, tātad pie darba var ķerties tikai pēc šiem pasākumiem un Sidnejas Vanadžu gādātām pusdienām. Lasi visu >>

Kalpaka un Leģiona piemiņa Pertā

Tauta, kura negodina un neatceras savus varoņus, ir nolemta pazušanai

Jānis Purvinskis - ; Laikraksts Latvietis Nr. 137 -- (2011. g. 23. martā)

Kā jau katru gadu ap šādu laiku, arī Pertas latvieši pulcējas, lai atcerētos tos latviešu karavīrus, kuri cīnījās un cieta, lai Latvija būtu brīva. Pertas latviešu tradīcijās šī atcere piemin ne vienu, bet gan trīs svarīgus notikumus, bez kuriem, domājams, mēs šeit pašlaik varbūt nemaz nebūtu. Šī tad ir plkv. Oskara Kalpaka, Latviešu leģiona un Kurzemes cietokšņa piemiņas diena.

Svētdien š.g. 13. martā plkst. 14.00 bija pulcējušies, liekas, vairāk nekā tas parastais pulciņš Pertas latviešu. Šoreiz varēja saskaitīt ap sešdesmit latviešiem, kuri bija nākuši gan atcerēties Latvijas brīvības cīņas, gan latviešu leģiona cīņas, gan smagās kaujas Kurzemes katlā. Viņi bija nākuši, lai ar noliektām galvām pieminētu tos tūkstošus latviešu karavīru upurus, kuri bija ziedoti Mātei Latvijai: Lai viņa ziedoša un stipra top, un, ja nu viņa tāda tomēr nekļuva, tad tomēr par tādu, latviešu karavīrs cīnījās līdz pēdējam elpas vilcienam. Lasi visu >>

Latvieši Zviedrijā

Jubilejas reizē latviešu kormūzika un kokles skaņas pieskandina Stokholmu

Aira Miķelsone - ; Laikraksts Latvietis Nr. 137 -- (2011. g. 23. martā)

Sestdienas 12. marta pievakarē Alvīkas saieta nama telpas Stokholmā pieskandināja latviešu tautas dziesmas, skanīgas vīru, sievu un jauniešu balsis un kokles skaņas. Lai atzīmētu Stokholmas Latviešu kora 65 gadu darbības jubileju, šeit bija pulcējušies teju divsimt kormūzikas cienītāji – gan esošie un bijušie Stokholmas latviešu kora dalībnieki, gan dziedātāju ģimenes, draugi un goda viesi. Bija ieradušies daudzi latviešu kopienas pārstāvji, bet daži jubilejas viesi pat bija mērojuši ceļu no Latvijas. Lasi visu >>

Par aizvainojumu

Vai vēlme miera dēļ piekāpties vienmēr atmaksājas?

Rita Vīksniņa - ; Laikraksts Latvietis Nr. 137 -- (2011. g. 23. martā)

Pēc Sidnejas laika 17. marta rītā, internetā pārlasot ziņu sižetu virsrakstus no Latvijas, protams, lielāko interesi piesaistīja 16. marta leģionāru gājiena apskats. Sižeta sākums jau bija labs, kas iesākās ar frāzi, ka gājiena laikā īpaši pārkāpumi un konflikti neesot notikuši.

Tomēr, noskatoties sižetu līdz galam, redzētais, maigi izsakoties, man lika sajusties pretīgi. Saprotams, ka slikti izglītoti bļāvēji gar gājiena malām tur vienmēr būs. Nevar jau šos antifašistus vainot, jo cilvēki nav vainīgi, ka visu mūžu viņiem nav bijusi iespēja gūt neatkarīgu, patiesu informāciju, domāt pašiem. Viņi vienkārši nezin, ka Baltijas valstis tika okupētas, bet dzīvo vēl arvien propagandētā ilūzijā, ka Padomju armija Latvijā ienesa kultūru, brīvību un izglītību, viņi vienkārši nezin par Padomju Savienības noziegumiem pret cilvēci, apmēros, kuros pat Hitlers iepaliek, viņi nezin labāk... Lasi visu >>

Latvijas iekšpolitika

Dr. Uldis Ozoliņš laikraksta „Latvietis“ redakcijā 11. martā

Dr. Uldis Ozoliņš - ; Laikraksts Latvietis Nr. 137 -- (2011. g. 23. martā)

Pagājuši vairāk kā četri mēneši, kopš ievēlēta jauna Saeima. Jautājam Dr. Uldim Ozoliņam: Ko mēs gaidījām no jaunās valdības? Kāda situācija ir patreiz? Kur vēlētāji varbūt ir vīlušies? Ko mēs sagaidām? Viņa atbildes:

Dr. Uldis Ozoliņš: Viens tāds asums, kas uzpeldējis pēdējā laikā, ir Tiesību sarga ievēlēšana. Tas ir tāds smaguma punkts, no kura var secināt, kas tur notiek. Lasi visu >>

Mīmīte

Olga Elizabete Launaga (dzim. Mežciema 19.4.1888. Trikātā – 29.1.1962. Rīgā)

Baiba Haringtona - (Harrington); Laikraksts Latvietis Nr. 137 -- (2011. g. 23. martā)

Mīmīti neatceros. Pēc otrā pasaules kara mēs nokļuvām Austrālijā, un viņa palika Latvijā. Bet mums Mīmīte vienmēr ir bijusi mīļa un tuva, jo bieži vārdā minēta. Viņas vārds gan bija Olga Elizabete Launaga, bet mums viņa bija vecmāmiņa, un mēs viņu saucām par Mīmīti. Tas nākot no mīļās mātes. Citi radi un viņas draugi Mīmīti sauc par Elzu.

Elza uzauga krievu cara valdības laikā. Patiesie kungi toreiz gan bija vācu muižnieki. Atmodas laiks bija sācies, bet Latvija kā tāda vēl nebija. Mežciemiem, paaudžu paaudzēs dzīvojot uz vietas, bija dziļas saknes, daudz radu un cieša sadzīve. Elzas vecāki un radi nodarbojās ar tirdzniecību un bija turīgi. Rados bija arī linu tirgotāji un tie bija stipri bagāti. Elza bija otrais bērns Mežciemu ģimenē. Viņai bija māsa Anna un trīs jaunāki brāļi – Jānis, Aleksandrs un Maksis. Elzas vecāki izskoloja visus piecus bērnus. Lasi visu >>

Īss skats vēsturē

Elga Rodze-Ķīsele un Sidnejas Daugavas Vanadzes

Ilga Niradija - ; Laikraksts Latvietis Nr. 137 -- (2011. g. 23. martā)

1967. gads Daugavas Vanagiem Sidnejā bija ievērojams ar diviem notikumiem: no ASV ciemojās viens no DV organizācijas ievērojamākiem vīriem Vilis Hāzners, un nodaļas valdē sāka darboties Elga Rodze-Ķīsele, kura nesen bija pārcēlusies no Adelaides uz dzīvi Sidnejā. Visiem bija zināms, kas ir V. Hāzners. Elgas slava atnāca no Pertas, kur viņa bija DV Vanadžu kopas vadītāja un aktīva pretkomunisma cīnītāja ar rakstiem presē un politiskiem sakariem vietējā austrāliešu sabiedrībā. Par nopelniem organizācijas darbā, jau 1961. gadā bija apbalvota ar DV nozīmi zeltā. Lasi visu >>

Priekšlikums

Taupīga un gudra Latvija

Zigurds Mežavilks - ; Laikraksts Latvietis Nr. 137 -- (2011. g. 23. martā)

Situācija. Latvijā dziļo krīzi likvidēt ar ielāpiem neizdosies. Autors atveseļošanās un labklājības ceļa bruģēšanai iesaka dzelžainu programmu, kas balstīta uz prioritāru virzienu stingru ievērošanu, tikpat dzelžainu taupību. Tās izpildīšanai un parādu atmaksāšanai vajadzēs vismaz divdesmit gadus. Apgalvot, ka to var veikt ātri un ar puskoka lēkšanu, ir vismaz naivi un neiespējami. 
Latvijas prioritātei Nr. 1 jābūt Lasi visu >>

Uldis Siliņš par interesantiem cilvēkiem

Laimons Sakne un viņa grāmata „Likteņa rotaļa“ (5)

Uldis Siliņš - ; Laikraksts Latvietis Nr. 137 -- (2011. g. 23. martā)

Ceturtais turpinājums. Sākums LL132, 133, 134, 135.

Jāņa Marcinkēviča ausma un noriets

Pagaidām nodevība nav vēl modē, bet, kas zina, cik ilgi. Laiki ir mainījušies. Viens no otra tomēr sargās. Tagad katrs sev tas tuvākais. Un tomēr neticami ātri rodas jauna cilvēku šķira – spiegi, ložņas un ziņotāji. Lasi visu >>

• 2011. gada PBLA balva - Pasaules brīvo latviešu apvienība lūdz pieteikt kandidātus ( PBLA)
• Sirsnīgs paldies par atsaucību! - LAAJ Preses ziņojums Nr. 26 (Juris Ruņģis)
• Lasītāja vēstule - Kultūras dienas ( Melburnietis)
• Pirmoreiz Ražas svētki „Daugavas“ skolā - No kartupeļu ezīšiem līdz gurķu ķirzakai (Daina Grosa)
• Adelaides vidusskolnieki - Iespēja apskatīt rokdarbus (Margota Puķīte)
• Atsākušās 2011. gada Adelaides kulināru stundas - Skolotāja no Latvijas mācījā kā skābēt un šķovēt kāpostus (Margota Puķīte)
• Gleznotāja Jura Ceriņa izstāde Melburnā - Dažādi palikumi no agrākiem Eiropas ieceļotājiem (Ojārs Greste)

Note: In Latvian, the word "Laikraksts" means "Newspaper" and "Latvietis" means "Latvian".