|
|
Laiks Latvijā: |


Nav daudz cilvēku, kuru aiziešana mūžībā liek domāt par kādas ēras noslēgšanu. Tāds cilvēks bija Elga Rodze-Ķīsele. Viņas ģimenes drausmīgās ciešanas Baigajā gadā pataisīja viņu par pārliecinātu un nenogurstošu pretkomunisa cīnītāju. Cīņa nepalika tikai vārdu līmenī, jo Austrālijā bija mēģinājumi viņu fiziski ietekmēt.
Cik dīvaini tad, ka vienu brīdi latviešu sabiedrībā bija cilvēki, kas Elgu Rodzi-Ķīseli uzskatīja par komunistu simpatizētāju. Lasi visu >>
Svētdien, 6. martā Melburnas Sv. Krusta baznīcā notika Svētā Krusta draudzes un Melburnas 1. evanģēliski luteriskās draudzes apvienotais pulkveža Kalpaka un Studentu rotas piemiņas dievkalpojums, kuru vadīja mācītāja Māra Saulīte, piedaloties mācītājam Dainim Markovskim. Piedalījās K!K!M! un S!K!K!M! Svētrunu teica viesmācītājs Dainis Markovskis. Ērģeļu pavadījumu izpildīja Sebastiāns Krūmiņš. Lasi visu >>

Pāri par simts cilvēku otrdien, 8. martā Sidnejas Rukvudas krematorijā atvadījās no dzejnieces, politiķes, sabiedrisko aktivitāšu aprakstītājas un latviešu valodas aizstāvētājas Elgas Ērikas Rodzes-Ķīseles, dz. Lejas.
Nekrologā mācītājs Raimonds Sokolovskis apskatīja Elgas dzīvi no ģimnāzijas dienām Rīgā līdz Vācijas bēgļu nometnēm. Sekoja izceļošana uz Austrāliju, kur Pertā Elga uzsāka savu politisko darbību Liberāļu partijā. Pēc īsa laika Adelaidē, viņa ar vīru apmetās uz dzīvi Sidnejā, kur arī turpināja iesāktās politiskās gaitas austrāliešu sabiedrībā, 1966. gadā pat kandidējot pret vēlāko Ministru prezidentu Vitlamu, un aktīvo rakstniecību un referēšanu latviešu sabiedrībā, ko Elga turpināja līdz pat dzīves beigām. Kā mācītājam, tā arī daudziem citiem vēlākiem runātājiem, Elga uzskatīja kā savu pienākumu aizrādīt kļūdas – „ne jau lai strostotu, bet lai pamācītu!“ To visi saprata un neviens neņēma ļaunā. Tāda bija mūsu Elga! Lasi visu >>
Sestdien, 5. martā Melburnas Latviešu nama Misiņa zālē uz Latviešu nama kooperatīva (MLNK) pilnsapulci pulcējušies bija gan kooperatīva paju biedri, gan interesenti, apmēram – 20. Pilnsapulces sākumā MLNK sekretārs Andrejs Lezdkalns nolasīja 2009. gada 6. decembra pilnsapulces protokolu, un tas tika pieņemts bez grozījumiem. Lasi visu >>

Bādenbādene (Baden-Baden) ir kūrvieta, kuru jau izsenis izmantojuši dažādu valstu ķēniņi. Tur var atrast ruīnas pat no romiešu pirtīm, kuras būvētas jau apmēram pirms 1000 gadiem. Gan Napoleons, gan dažādi Krievijas cari un Eiropas aristokrāti pavadījuši vasaras šajā skaistajā kūrortpilsētā, kas atrodas uz Vācijas un Francijas robežas – Švarcvaldē.
Bādenbādenē tiek izmantoti 23 karstie avoti, kas nāk no zemes apmēram 2 km dziļuma ar 68 grādu temperatūru. Apmēram 800 000 litru vērtīgo ūdeņu ik dienas nonāk cilvēku lietošanai. Lasi visu >>

Katram latvietim jāapzinās, ka mums ir jāsargā latviešu valoda, ka Latvijā ir spēki, kas vēlas, lai te būtu divkopienu valsts ar divām valsts valodām, lai visādā veidā mazinātu latviešu valodas nozīmi.
Viena krievu organizācija pieprasa, lai krievu valodai piešķirtu oficiālu statusu. Ko tas nozīmē, to nepasaka, it kā tā būtu kāda nevainīga vēlēšanās, kam nav nekādu seku. Lasi visu >>

Rīgas Latviešu biedrībā (RLB) 5. martā notika biedru pilnsapulce – turpinājums 19. februāra sapulcei, kura nebija lemttiesīga, jo neatnāca pietiekami daudz biedru. Pirmais apspriežamais jautājums sapulcē būs RLB priekšsēdētāja Ingmāra Čaklā pārskata ziņojums, tiks iecelti arī jauni Goda biedri un ievēlēta jauna Dome. Lasi visu >>
Sestdien, 2011. gada 5. martā, notika Rīgas Latviešu biedrības atkārtota pilnsapulce, kurā saskaņā ar biedrības statūtiem tika ievēlēta jauna Dome, atjaunots Mūža biedra statuss un ievēlēti 3 Goda biedri. Lasi visu >>

Man jāatiet atpakaļ uz grāmatas pirmo nodaļu, kas sākas ar dramatisku beidzamā etapa notikumu aprakstu.
„Atrodos raganu katlā, kas, zilpelēku un sarkanu velnu kurināts, sit augstus, netīrus burbuļus. Labāk par Blaumani es nepateikšu: Mirdz lāpu sarkanā uguns / sāk cirtiens pēc cirtiena līt / dreb, šūpojas staltā egle / un brākš un gāžas un krīt. Grūst un gāžas tūkstošgadīgā vācu miera valsts, grūst slavenā vācu disciplīna. Ar maziem izņēmumiem tā jau ir zudusi. Ja prasītu, viņi gan neatzītos, ka bēg, tikai saīsina fronti. Kareivji, dažādi piespiedu strādnieki, grāvrači, 15. divīzijas apgādes vienības paliekas, lidotāju virsnieki – tagad kājnieki, artilērijas vienības bez artilērijas, tankisti bez tankiem, augsti vācu civilierēdņi, civilbēgļi, sievietes, bērni – visi bēg. Nezin, kā un kur aizkavējušies, redzami daudzie fazāni. (Nac. sociālistu partijas ierēdņi dzeltenās uniformās.) Liekas, ka, vāciešiem par nepatikšanu, ļoti plāno, bet vērtīgo vācu maizi ēd arī verfluchte Ausländer (vāciski: sasodītie ārzemnieki) – beļģi, spāņi, latvieši, igauņi, lietuvieši, krievi. Bet nu šai tumšajā mežā ceļš uz brīvību ir slēgts.“ Lasi visu >>
Note: In Latvian, the word "Laikraksts" means "Newspaper" and "Latvietis" means "Latvian".