|
|
Laiks Latvijā: |


Pirms dažām dienām videosarunā ar Kraistčērčas Sv. Māras draudzes priekšnieku Miervaldi Altmentu uzzinājām jaunāko par situāciju Kraistčērčā pēc 22. februāra zemestrīces. Bijām iepriecināti uzzināt, ka, kaut arī dažiem latviešiem mājas ir smagi bojātas, tomēr nav zināms, ka kāds būtu ievainots vai pat bojā gājis. Vēl arvien nestabilo stāvokli uzsvēra tas, ka videosarunas laikā bijā kārtējais pēcgrūdiens. Lasi visu >>
Otrdien, 22. februārī, dienas vidū (plkst. 12.52) 6,3 balles spēcīga zemestrīce satricināja Jaunzēlandes otro lielāko pilsētu Kraistčerču. Pilsētā dzīvo apmēram 380 000 iedzīvotāju. Apzinātais bojā gājušo skaits jau ir 154, bet ir paredzēts, ka tas sasniegs ap 240. Pazemes grūdienos sabrukušas daudzas ēkas, zem drupām aprakti cilvēki un automašīnas, grūstošās ēkas saspiedušas divus autobusus. Kā jau dienas laikā, pilsētā uz ielām bija daudz cilvēku. Šī ir postošākā zemestrīce, kas notikusi Jaunzēlandē kopš 1931. gada. Tad tā bija 7,8 balles stipra un paņēma 256 cilvēku upurus. Lasi visu >>
Pagaidām nav informācijas par to, ka latvieši būtu upuru skaitā; tiesa, ne visur telefona sakari ir atjaunoti. Mūsu rajons ir cietis, un joprojām nav elektrības un interneta, ielas grūti izbraucamas, tāpēc līdz Latviešu namam otrā pilsētas pusē netieku. Lasi visu >>

Latvijas Republikas Prezidentam,
Valdim Zatlera kungam.
Augsti godātais Prezidenta kungs!
Rakstu Jums Daugavas Vanagu organizācijas vārdā. Atgādinot, ka Latvijas Republikas valdība netur savu solījumu, kas tika pieņemts un vēl vienmēr spēkā esošs: Lasi visu >>

Ar šiem Svēto Rakstu vārdiem no visas sirds gribu pateikties visiem mīļiem cilvēkiem, kuri gribēja ziedot kādas nepieciešamas lietas un mantas mācītāja mājokļa iekārtošanai.
Paldies Dievam un Svētā Krusta draudzes dāmām par šo interesanto ideju – sarīkot pēc 27. februāra svētdienas dievkalpojuma baznīcas zālē nebijušu sarīkojumu – akciju ar intriģējošu un zīmīgu nosaukumu: Mācītāja mājokļa sildīšana. Lasi visu >>

Pagājušas jau divas nedēļas kopš skolas sākšanās – manā gadījumā arī jaunā skolā...
Pirms pāris mēnešiem vēl gāju Rīgas Centra Humanitārajā vidusskolā, Rīgā. Bet tagad jau eju Kanterberijas Meiteņu koledžā (Canterbury Girls Secondary College), Melburnā. Biju piedzīvojusi vis kaut ko Latvijas skolās (tur četrus gadus nodzīvojot...). Lasi visu >>

Latviešu izcelsmes Gruzijas zinātniekam Robertam Kupcim 2011. gada 27. februārī bija jubileja – dzimšanas 130. gadadiena. Gruzijas Latviešu biedrībā šis cilvēks ir cieņas un mīlestības objekts. Roberts Kupcis, strādādams par ķīmiski-mikroskopiskās laboratorijas vadītāju pilsētā Tbilisi no 1908. līdz 1954. gadam, ir atstājis tādu mantojumu, kas pats par sevi ir piemineklis viņam. Mums ir izdevies pēdējos gados atgādināt Gruzijas sabiedrībai par mūsu tautieša nopelniem, un jāsaka, ka zinātnieku vidē viņa autoritāti atzīst visi. 2007. gada novembrī mēs organizējām starptautisku konferenci, veltītu Roberta Kupča zinātniskajam mantojumam, un no Gruzijas zinātnieku referātiem varēja spriest, ka arī šodien šim cilvēkam ir ievērojama vieta gan ķīmijas zinātnē, gan farmācijā, gan medicīniskajā ekspertīzē. Lasi visu >>

[Papildināts raksts skatāms: http://www.laikraksts.com/raksti/rakstiPDF/LapinaStrunska-Jusu_briviba_bija_musu_uzdevums.pdf ]
2010. gadā Latvijas valsts pēc izvēles principa radīja divu šķiru trimdu
2010. g. oktobrī 9. Saeima radīja – dažas dienas pirms tās pilnvaru beigām – divu šķiru trimdu, piešķirdama kādai Kanādas latvietei vienbalsīgā balsojumā pavalstniecību par nopelniem, nevis par politiski vēsturisko patiesību2. Tādējādi, kas juridiski ir apšaubāms paņēmiens, vienbalsīgi apejot 1995. g. Pilsonības likumā spēkā esošo nepieļauto dubultpavalstniecību, dubultpilsonību. Tas ir pliķis visai trimdai un tiem pavalstniekiem, kuri dzīvoja ar Latvijas Republikas Ārzemju pasēm, kuras šodienas Latvijā atsakās atzīt, pagarināt vai izsniegt jaunu dokumentu. Saeimas izvēles princips ir visu Latvijas politisko bēgļu un politiskās trimdas diskriminācija. Lasi visu >>

Skaitlis 13 tautas apziņā asociējas ar velna duci, tādēļ skaitās nelaimīgs. Vai tā nu īsti ir, liek domāt 13. starptautiskais ledus skulptūru festivāls, kas šogad ar devīzi Mana reliģija – brīvība noritēja Jelgavā no 11. līdz 13. februārim un kas sagādāja pietiekoši daudz prieka mirkļu skatītājiem.
Šī ziema Latviju nelutina – te piegāž pilsētas un āres ar sniegu un krietni pasaldē ļaudis, te līst un spīd jo koša un silta saulīte. Tā tas notika nedēļā pirms festivāla atklāšanas, kad saradās mākslinieki no 12 valstīm – Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Krievijas, Nīderlandes, Francijas, Bulgārijas, Ukrainas, Ungārijas, Somijas, Īrijas un Lielbritānijas. 26 konkursa dalībniekiem četrās dienās bija jāsagatavo 26 individuālās skulptūras un 13 komandu darbi. Pirmās divas dienas te lija, te saule krietni kausēja sniegu. Strādāt varēja tikai vēlās vakara stundās un naktīs, pēc tam gan sals atgriezās Jelgavā (un Latvijā) un darbs varēja sekmīgi turpināties un beigties. Lasi visu >>

Saimnieks sacījis, lai turas vien uz šī ceļa, bet ceļš dalās. Uzraksta nav. Sakne nolemj iet pa labi, kas būs, būs, bet nav nogājis ne minūti, kad pa kreiso atzarojumu kāds brauc kamanās ar pīpi mutē, pūzdams dūmus, kas izskatās kā mazi mākonīši. Sakne dodas pāri laukam, lai satiktu braucēju. Vienā lēcienā pāri mazam, pieputinātam grāvim un... braucēja nav! Viņš nodomā, ka uz brīdi onkulīti izlaidis no acīm, un ceļi ir kaut kur dalījušies. Nokusis viņš atgriežas uz vecā ceļa, paskatās atpakaļ un – piķis un zēvele – tur brauc onkulītis, pīpi kūpinādams un reizēm uzšaudams zirgam ar pātagu. Bridiens pāri laukam sākas no jauna, bet kā viņš nonāk līdz grāvmalei, braucēja tur vairs nav. „Vaimanāju pilnā balsī, nokrītu ceļos un tūlīt atkal ceļos augšā. Raudu, kliedzu un lādos visās valodās,“ raksta Sakne, „visvairāk igauniski, ko nemaz neprotu.“ Tikai vēlāk viņš saprot, ka tas ir bijis aizkavēts nervu satraukums, kas izsaucis halucināciju. Pēc pusstundas viņš jau ir nomierinājies un ir gatavs piedot pat lietuviešiem par leģiona nedibināšanu. Lasi visu >>
Note: In Latvian, the word "Laikraksts" means "Newspaper" and "Latvietis" means "Latvian".