|
|
Laiks Latvijā: |


Šonedēļ mūžībā aizgāja Latvijas sporta vēsturē zīmīga persona. Inese Jaunzeme bija pirmā Latvijas sportiste, kas ieguva zelta medaļu vasaras olimpiskās spēlēs. Tiesa gan, tas bija jādara zem okupācijas varas, PSRS, karoga.
Agrākās Olimpiskās spēlēs Latvijas pārstāvji bija ieguvuši tikai sudraba (Losandželosā, 1932. gadā un Berlīnē 1936. gadā) un bronza (Stokholmā 1912. gadā un Berlīnē 1936. gadā) medaļas. Lasi visu >>

Valsts prezidents Valdis Zatlers izsaka visdziļāko līdzjūtību Latvijas Olimpiešu kluba vadītājas, Latvijas pirmās olimpiskās zelta medaļnieces, Triju zvaigžņu ordeņa virsnieces Ineses Jaunzemes tuviniekiem, draugiem un kolēģiem sakarā ar viņas aiziešanu mūžībā 13. februārī. Lasi visu >>

Nesen notikušajā 2x2 nometnes ievirzē Latvija+20 tika diskutēts par to, kāda būs Latvija pēc divdesmit gadiem. Jāšaubās, vai klātesošie apzinājās, ka nākotnē saistot savu dzīvi ar Latviju, viņiem nevis būs jāuzlabo latviešu valodas zināšanas, bet gan nekavējoties jāuzsāk krievu valodas apguve.
Nesen manu uzmanību piesaistīja kādas LR Izglītības ministrijai pakļautas jaunatnes projektu aģentūras darba sludinājumā izteiktā prasība, ka komunikāciju daļas vadītājam, jābūt labām krievu valodas zināšanām. Rodas jautājums, vai šī iestāde sadarbojas ar Krievijas valsts iestādēm? Vai Izglītības ministrijā dokumenti ir krievu valodā? Nē! Tātad valsts iestādes darbiniekam būs jākomunicē ar krievu jauniešiem, kas, lai gan dzimuši un skolojušies neatkarīgās Latvijas mācību iestādēs, nav iemācījušies latviski. Tātad LR Izglītības ministrija, pieprasot no sava darbinieka labas krievu valodas zināšanas, apzināti atbalsta nevis saziņu valsts valodā, bet gan krievu valodā. Lasi visu >>
Izdarīt Darba likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2001, 15.nr.; 2003, 2.nr.; 2004, 5., 10.nr.; 2005, 12., 22.nr.; 2006, 21.nr.; 2009, 14.nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 200.nr.; 2010, 47.nr.) šādus grozījumus: Lasi visu >>

Ir pieņemts tāds nerakstīts likums – sabiedrībā nav vēlams runāt par 2 tematiem – viens ir reliģija, otrs – politika. Tagad Melburnā ir pievienojies trešais tabu temats – nedrīkst, noteikti nedrīkst pieminēt 53. Kultūras dienas! Kā 3 vai vairāk cilvēku sanāk kopā – tā tūlīt ir vismaz 3 ieskati/iespaidi par tām, un sarunas kļūst aizrautīgākas – kurš ir par, kurš pret – kam patika, kam nepatika. Lasi visu >>
Divas nedēļas – no 21. līdz 30. janvārim pilsētas centrā bija apskatāma septiņu Kērnsas (Cairns) mākslinieku izstāde Aiz kvadrāta (Beyond the Square). Lasi visu >>

Visiem mums, kas piedzīvojuši 2. Pasaules karu, ir savs stāsts stāstāms. Uz ikviena tas ir atstājis savu zīmi. Es bieži iedomājos, kā mana dzīve būtu veidojusies, ja es būtu aizbraucis Rusmaņa kaujas grupai līdz uz Kurzemi 1945. g. aprīlī. Jauns un traks tu, puika, esi bijis? Tik tiešām! Bet neba par sevi es gribu stāstīt. Mans stāsts ir par 15. divīzijas leģionāru, vēlāko kvīnslandieti Laimonu Sakni. Lasi visu >>

10. Saeimā no Saskaņas Centra ievēlētais deputāts Valerijs Kravcovs kļuvis ļoti populārs, jo viņš neprot valsts valodu un bēg no žurnālistiem.
Cilvēki brīnās, kā tas var būt, ka viņš ir Latvijas pilsonis, bet nespēj pateikt pat dažus teikumus latviski. Lasi visu >>

Jauno 2011. gadu iesāka Filadelfijas Brīvo latvju biedrība ar retu notikumu: saturiski bagātu un dziļi pētniecisku čikāgietes Līgas Ejupes priekšlasījumu, komplektā ar 24 mākslinieku ceļojošo izstādi par dīpīšu nometņu laikiem un īpaši par to laiku māksliniekiem un mākslu. Šis 22. janvāra sarīkojums norisinājās Draudzīgā aicinājuma zīmē, un to vēl papildināja Intas Grundes/Dzintara galda izstādes atklāšanas uzkodas un pēc sarīkojuma vakariņas, kas deva iespēju izrunāties ar referenti. Lasi visu >>
Andras Dārziņas un Andreasa Kerstena ieskaņotais solo albums Latviešu impresijas ir pirmais kompaktdisks, kas jebkad ir bijis veltīts tieši latviešu komponistu radītajai mūzikai altam! Šajā CD ieskaņotie seši opusi sniedz savdabīgu latviešu mūzikas vizītkarti; tajā dzirdam ne tikai jaunu, mūsdienu komponistu rakstītu mūziku altam, bet ari 19. gadsimta nogalē dzimušu latviešu komponistu radītos skaņdarbus. Lasi visu >>

Gandrīz vai apraudājos! Dienas laikrakstā vesela lapas puse veltīta rakstam par to, ka Austrālija vairs nav alus dzērāju nācija.
Ja 1970tos gados alus patēriņš esot bijis 176 litri uz galviņas, tad tagad tas esot nokritis uz 107 litri. Šis esot tas zemākais patēriņa līmenis kopš 1947. gada. Lasi visu >>
Note: In Latvian, the word "Laikraksts" means "Newspaper" and "Latvietis" means "Latvian".