Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Gunārs Nāgels - ; Laikraksts Latvietis Nr. 127 -- (2011. g. 20. janv.)

Šonedēļ atzīmējam 20 gadus kopš Barikāžu dienām. Daudzi laikraksta Latvietis lasītāji piedzīvoja tos laikus uz savas ādas, bet daudzi tad vēl nebija dzimuši. Ko mēs stāstīsim tiem, kas nekā no tiem laikiem nav redzējuši?

Latvijas vēsturi drīz mācīs kā atsevišķu priekšmetu Latvijas skolās, bet mēs nedrīkstam nekad aizmirst, ka Latvija tomēr paliek daļa no pasaules, un Latvijas vēsture jāsaprot kopā ar pasaules vēsturi. Lasi visu >>

Ūdens, ūdens visapkārt...

Lieli plūdi Austrālijā

Uldis Siliņš - ; Laikraksts Latvietis Nr. 127 -- (2011. g. 20. janv.)

Ūdens, ūdens visapkārt,
Bet nav ne piliena, ko dzert,

raksta S.T. Koleridžs savā slavenajā poēmā Vecais jūrnieks.

Es esmu mazliet par jaunu, lai būtu bijis liecinieks Bībeles laiku plūdiem un Noasa šķirsta būvei, bet to, ko es esmu vērojis TV beidzamā nedēļā, manā atlikušajā dzīves laikā būs grūti pārtrumpot. Ne par velti tiek lietots vārds – nacionāla katastrofa. Protams, līdzīga katastrofa bija piemeklējusi Brisbani, trešo lielāko pilsētu Austrālijā, arī 1974. gadā, bet toreiz televīzijas informatīvais segums nebija ne tuvu tik labs kā tagad, kad varam sekot notikumiem no savas viesistabas. Man nebija ne jausmas, ka toreizējie plūdi ir bijuši tik masīvi un postoši. Lasi visu >>

Atmiņas

Barikādes pirms 20 gadiem

Atis Skalbergs - ; Laikraksts Latvietis Nr. 127 -- (2011. g. 20. janv.)

2011. gada janvāris radio, TV, avīzēs ir atmiņu laiks par BARIKĀDĒM, kas pirms 20 gadiem iezīmēja Latvijas politisko dzīvi ceļā uz Brīvību un Neatkarību. Ir radīts speciāls logo Barikādes 20. Ar to sākas vakara raidījumi, atgādinot, kā tas viss veidojās: vispirms pašiem savi ielu nosaukumi, vārdi bez cenzūras, vēsture, patiesa vēsture, čekas kambari, vairs tikai kambari, sava armija, savs karogs – to mēs paveicām visi kopā. Lasi visu >>

Barikāžu dienas

Ko mēs klausījāmies Latvijas Radio

∎ - ; Laikraksts Latvietis Nr. 127 -- (2011. g. 20. janv.)

1991. gada 20., 21. janvāris...

...20. janvāris. Pie Iekšlietu ministrijas ēkas notiek apšaudīšanās, esiet uzmanīgi un esiet modri... vajadzētu saglabāt pilnīgu mieru; ja jums ir iespējams, tad mēģināt nomierināt savus vecākos cilvēkus, varbūt šis ir viens no plānotiem uzbrukumiem. Lasi visu >>

Trimda un tēvzeme

Jāņa Baloža luga Kultūras dienās

Valda Liepiņa - ; Laikraksts Latvietis Nr. 127 -- (2011. g. 20. janv.)

Austrālijas latviešu 53. Kultūras dienu vienlaikus lielākais pārsteigums un uzdrošināšanās bija teātra izrāde. Izrādes darbība risinās Austrālijas ziemeļos un Vācijas dīpīšu nometnēs 1948. un 1947. gadā – vēl labu laiku pirms pirmajām Kultūras dienām Austrālijā 1951. gadā. Latviešu dramaturģijā ir vairāki darbi, kas ataino dzīvi Vācijas nometnēs. No atšķirīgiem skatpunktiem un, izmantojot dažādus žanrus. Visspilgtākie ir Mārtiņa Zīverta kamerlugas Kāds, kura nav un Cenzūra, un Alberta Legzdiņa/Andra Ritmaņa dziesmu spēle Eslingena. Jāņa Baloža divcēlienu lugas Trimda un tēvzeme pamats ir viņa angļu valodā sarakstītā Spoku triloģija, 53. Kultūras dienām pārstrādājot pirmo un pēdējo lugu – Pārāk jauns spokiem (Too Young for Ghosts; tulkojis Māris Grīnbergs) un Mana tēva tēvs (My Father's Father; tulkojusi Anita Apele). Pārstrādātā luga pievēršas jaunu latviešu trimdinieku un īpaši kādas ģimenes likteņiem Vācijas nometnē, Austrālijā un pēcāk, apciemojot Latviju pēc 45 gadu prombūtnes. Lugas darbība notiek angļu un latviešu valodās – galvenokārt pēdējā. Latviešu valodas nepratējiem bija pieejams izrādes darbības apraksts angļu valodā. No sava blakussēdētāja uzzināju, ka tas esot ļoti palīdzējis. Lasi visu >>

Lasītājas vēstule

Pūt, vējiņi – sakropļojums?

Gunta R. - ; Laikraksts Latvietis Nr. 127 -- (2011. g. 20. janv.)

Laikrakstā Latvietis (LL 126) parādījās Ivara Mirovica kunga 53. KD atskats, kurā viņš, par koncertu Svētki Dziesmai rakstīdams, paceļ jautājumu par Imanta Ramiņa Pūt, vējiņi apdari, nosaukdams to par dziesmas sakropļojumu, labākā gadījumā, variācijas par tēmu. Tautas dziesmu aranžējot, nekur nav rakstīts, ka melodiju jādod vadošai balsij, t.i. soprāniem. Ramiņa aranžējumu nekādā ziņā nevar saukt par variācijām par tēmu, jo, ja Mirovica kungs būtu ieklausījies, viņš būtu skaidri sadzirdējis meldiņu vai nu solo partijā, vai kādā no pavadbalsīm, gandrīz katrā no astoņiem pantiņiem. Tikai divos pantos (es ieskaitu atkārtojumu beigās kā pantu) pamata melodija trūkst. Lasi visu >>

„Trimda un tēvzeme“

Viena skatītāja domas par lugu

Jānis Kains - ; Laikraksts Latvietis Nr. 127 -- (2011. g. 20. janv.)

Es biju uz otro izrādi; zāle bija pilna, skatītāji aplaudēja un likās, ka viss bija labi. Diemžēl man tā luga nepatika. Pēc izrādes noklausījos skatītāju domas – kāpēc patika vai nepatika.

Es sagaidīju, ka jauniem patiks, veciem nepatiks, bet daudziem jauniem un veciem patika, daudziem jauniem un veciem nepatika. Lasi visu >>

Atklāta vēstule dramaturgam Jānim Balodim

KD luga „Trimda un tēvzeme“

Ieva Kaina - ; Laikraksts Latvietis Nr. 127 -- (2011. g. 20. janv.)

Ar lielu interesi noskatījos Kultūras dienu teātra izrādi Trimda un tēvzeme 28. decembrī, Latviešu nama skatuvē. Vadoties pēc programmas piezīmēm, šinī uzvedumā rakstnieks bija iecerējis ierosināt domu: „Vai mēs vispār kaut kur piederam?“

Pirms izrādes jau biju izlasījusi visas trīs oriģinālās lugas angļu valodā un latviešu tulkojumos. Tanī sakarā, manām rindiņām būtu virsraksts: Baloža „oeuvre“ pirms un pēc izrādes. Ienāca prātā trīs nozīmīgi temati, par kuriem vajadzētu nopietni padomāt. Pirmkārt, lielā inscenējumā, pagātne un atmiņas ieņem svarīgu lomu. Otrkārt, kā secinājumu, ir nepieciešami izsvērt vēsturi. Cik lugā atspoguļojās īstenība? Pēdējā no trim atziņām attiecas uz reprezentāciju, tas ir, attēlojumu. Vai pasniegtais atbild uz dramaturga doto jautājumu, „Kur īsti pieder tas, kurš ir ceļojis caur ēnu pilnām robežu valstīm un nonācis trimdā?“ Lasi visu >>

Māra Branča skatījums

Ilmārs Blumbergs stāsta par Voldemāru Irbi

Māris Brancis - ; Laikraksts Latvietis Nr. 127 -- (2011. g. 20. janv.)

Teju vai no decembra sākuma līdz pat janvāra beigām Latvijas Nacionālā Mākslas muzeja izstāžu zāles Arsenāls Radošajās darbnīcās Ilmārs Blumbergs stāsta savu versiju par Voldemāru Irbi jeb baskāji Irbīti, leģendāro pasteļgleznotāju, savdabi un īpatni, tautā iecienītu mākslinieku. Izstādes nosaukums ir garš – „Lietiņš līst! Lietiņš līst! Lietiņš līst! Sapērk bildītes. Sapērk bildītes!“ Voldemārs Irbe.

Ļoti bieži scenogrāfs Ilmārs Blumbergs uzstājas kā savu izrāžu un jo sevišķi savu personālizstāžu režisors, citiem vārdiem runājot, izmantojot mūsdienu mākslas terminoloģiju, viņš ir izteikts konceptuālists. Viņa izstādēs katram sīkumam ir sava nozīme un jēga, atliek tikai redzēto saprast un interpretēt. Vienlaikus viņš arī pats interpretē un mistificē. Lasi visu >>

Blaumanim veltīts domrakstu konkurss Ērgļos

Piedalījās gan skolēni, gan skolotāji

Dace Zvirgzdiņa - ; Laikraksts Latvietis Nr. 127 -- (2011. g. 20. janv.)

Lai veicinātu skolēnu dziļāku interesi par rakstnieku Rūdolfu Blaumani un viņa dzīves un darba vietu Brakiem, 2010. gada rudenī sesto reizi notika Braku muzeja, biedrības R. Blaumaņa kultūrvēsturiskais mantojums un Ērgļu novada domes rīkotais skolēnu domrakstu konkurss. 7. – 9. klasēm piedāvājām tēmas: Reiz Braku pagalmā…, Vēstule R. Blaumaņa literārajam tēlam, Sāpes un prieks R. Blaumaņa dzejā (prozā vai dramaturģijā). Vidusskolu, ģimnāziju un citu vidējo mācību iestāžu audzēkņi tika aicināti izteikties par R. Blaumanis – padomdevējs mūsdienās, Cilvēka liktenis ir aiz laimes laimi meklēt. (R. Blaumanis), Manas pārdomas par Jāņa Streiča filmu „Rūdolfa mantojums“. Lasi visu >>

Latvieši Austrālijā vēl stingri turas

To pierāda 53. Kultūras dienas

Daina Grosa - ; Laikraksts Latvietis Nr. 127 -- (2011. g. 20. janv.)

Koristiem soļojot uz skatuves, gribas sev iekniebt. Ziemsvētki nupat nosvinēti, ir zem 30°C, šim gada laikam ļoti jauks laiks. Latviju klāja bieza, pūkaina sniega sega. Ziema bija sevi pieteikusi un ieņēmusi savu vietu gadalaiku stafetē.

Šeit antipodos vasara tik tikko izbāzusi savu degunu, un svelme, kas tuvojas, vēl tikai šķiet baumu līmenī. Bija pienācis laiks Austrālijas latviešu Kultūras dienām. Lasi visu >>

Vārds no vadības

37. Annas Ziedares Vasaras vidusskola

Lilita Daenke - ; Laikraksts Latvietis Nr. 127 -- (2011. g. 20. janv.)

2011. g. 5. – 22. janvārim

Jauki atkal atgriezties Dzintaros un pavadīt divarpus nedēļas kopā ar mūsu jaukajiem latviešu jauniešiem – šo reizi – vasaras vidusskolas vadītājas lomā. Laikā, kad Austrālijā notiek daudz briesmu notikumi – it sevišķi plūdi Brisbanē un Latvijā ir pārsteidzoši daudz sniega, Dzintari ir bijuši mūsu patvērums. Skaisti, mierīgi un droši. Lasi visu >>

Vasaras vidusskola

Latvijas skolnieces iespaidi

Laura Šveicere - ; Laikraksts Latvietis Nr. 127 -- (2011. g. 20. janv.)

Nometnieki Vasaras Vidusskolā sāka ierasties jau 5. janvāra rītā, bet es ierados vakarā. Vasaras Vidusskola atrodas Dzintaros, netālu no Adelaides. Ceļš vien uz turieni bija ļoti skaists. Pa mašīnas logu pavērās brīnišķīgs skats uz plašajām pļavām, kur varēja redzēt ķengurus, un uz skaistajiem kalniem.

Kad es ierados Vasaras Vidusskolā, tika rīkots iepazīšanās vakars un man tika iedalīta istabiņa. Gandrīz katrā istabiņā ir 3 divstāvu gultas un liels skapis. Daži nometnieki priecājās satikt draugus, bet jaunie bija nedaudz kautrīgi. Nu jau visi viens otru ir iepazinuši un palikuši drošāki. Ātri pienāca vakara miega dziesmas laiks, kad visi sastājas aplī, dzied un novēl arlabunakti. Tad visi taisās uz gulētiešanu. Lasi visu >>

• LAAJ Delegātu kopsanāksmes pārskats - 2010. g. 31. decembrī, Melburnā (Linda Ozere)
• „Lauku Muzikanti“ Sidnejā - Ielīgoja Jauno gadu ar uzjautrinošu mūziku (Ojārs Greste)
• „Lauku muzikanti“ Melburnā - Patīkami redzēt un dzirdēt mūziku no Latvijas! (Gita Meiere-Nestecka)
• Dodas palīdzēt - Ar apvidus mašīnu un laivu (Gundega Zariņa)
• Senioru saiets Sidnejā - Stāstīs par Kultūras dienām (Uldis Misiņš)
• Humānā palīdzība Latvijai - Nākošo tilpni iekraus Adelaidē marta beigās (J. Caune)

Note: In Latvian, the word "Laikraksts" means "Newspaper" and "Latvietis" means "Latvian".