|
|
Laiks Latvijā: |


Redakcija atgriezusies Melburnā no neticami skaistiem Viktorijas Alpiem. 3x3 saiets Folskrīka bija pulcējis latviešus (un dažus nelatviešus) gan no Austrālijas, gan no aizjūras valstīm, un pavadījām draudzīgu un izglītojošu nedēļu referātos, ievirzes, puduros un citās nodarbībās.
Bet ar to nav beigušās vasaras nodarbības. Ir sākusies LAAJ Annas Ziedares Vasaras vidusskola, kura pievienojusies tīmekļa pasaulei ar savu vietni http://www.azvv.org.au, kur var katru dienu lasīt jaunākās ziņas par notikušo. Vasaras vidusskola jau sen draudzējas ar skaitļotāju pasauli. Pirms ļoti daudziem gadiem tur vienu gadu bija uzradies latviski runājošs dators – Mekintošs, ko bija atvedis un programmējis šo rindiņu rakstītājs. Lasi visu >>
Ko dziedāšu, ko runāšu,
Svešu zemi staigājot(i)?
Es dziedāšu savu dziesmu,
Runāš' savu valodiņ(u).
Nebijām vēl elpu atvilkuši pēc Austrālijas latviešu 53. Kultūras dienām, kad jau 2. janvārī Viktorijas Alpos – Folskrīkā (Falls Creek), slēpotāju nometnē (Howmans Gap Alpine Centre) tika atklāts Austrālijas 2011. gada 3x3 saiets, jau 28. reizi Austrālijā. Lasi visu >>

Annas Žīgures pārdomas
Ir pienācis manas paaudzes laiks brīnīties par gadu ātro ritēšanu. Cik nesen Kremļa kurantu skaņas lielās impērijas pilsoņiem pavēstīja, ka jāatšķir jauns kalendārs. Nebija prāta darbs veco mest projām – ja papīrs bija mīksts vai pusmīksts, to varēja izmantot. Lasi visu >>
Trešdien, 5. janvārī, Dzintaros savu 2011. gada darbu uzsāka Annas Ziedares Vasaras vidusskola. Atklāšanā pulcējās ne tikai skolēni, skolotāji un skolas vadība, bet arī skolas labvēļi un draugi. Skolas jaunā vadītāja Lilita Daenke apsveica skolēnus un viņu vecākus, starp kuriem ir arī bijušie vasaras vidusskolas audzēkņi. Vasaras vidusskola notiek jau 37. reizi, un šogad piecās vidusskolas klasēs mācās 36 skolēni. Šogad skolā mācās arī skolniece no Šveices, kā arī nesen no Latvijas ieradušies latviešu jaunieši. LAAJ vicepriekšsēdis Dienvidaustrālijā Dr. Pēteris Strazds atklāja vidusskolu. Šogad vidusskolā ir pieci audzinātāji; galvenā vadītāja ir Lisa Bruzgule, bet palīgi ir Zinta Bruzgule, Laura Daenke, Tālis Šmits un Daina Larsēna. ■

Ir pagājusi mūžība, kad es dejoju un vadīju tautas dejas. Tā šis raksts būs tikai mans iespaids par tautas deju uzvedumu Austrālijas latviešu 53. Kultūras dienās. Gadiem ejot, mainās paaudzes un to uzskati. Katra paaudze nes klāt jaunas idejas, lai bagātinātu tautas deju dažādību. Bet tajā pašā laikā, saglabājot latvisko kodolu, tradīcijas, dzīves ziņu un – kaut dejojot, latviešu valodu.
Uzvedums sākās ar mazās Karmenas Drēziņas latviešu dziesmu: Maza biju, bet jau gudra. Es droši varu teikt, ka šī burvīgi jaukā meitenīte aizkustināja visu skatītāju sirdis. Tik maza, bet droša, pašpārliecinoša un skaista. Karmena Drēziņa mācās Daugavas skolas iesākuma klasē. Sekoja Dainas bērnudārza un Daugavas skolas iesākuma klases dejas. Šajā dejā varēja redzēt katra bērna apņēmību dejot pareizā solī, kas ne katram izdevās, un zēnam palīdzīgu roku deva dejas partnere. Lasi visu >>

Melburnā aizritējušas Austrālijas latviešu 53. Kultūras dienas. Par multikulturālismu lai spriež politiķi. Būtiski, ka latviešu Kultūras dienas ir iespēja atkal stāstīt un turpināt stāstu par latviešiem Austrālijā un uzdot jautājumus – kā saglabāt māju sajūtu, kā iegūt laimes atslēgu? Šie jautājumi atrodas ikvienas cilvēka dzīves, ikvienas kultūras pašā centrā, tamdēļ iebraucēju dzīves pieredze ir pamācoša un simboliska. Māksla sniedz visemocionālākās stāstīšanas iespējas. Vienā dienā – 26. decembrī notika divi nozīmīgi Kultūras dienu mākslas notikumi: Mākslas izstāžu atklāšana galerijā Brightspace un izrādes Trimda un tēvzeme pirmizrāde Latviešu namā.
Trīs mākslas izstāžu apvienojums ir bijusi, manuprāt, droša un veiksmīga pieeja vizuālās mākslas daļas izveidei Kultūras dienu ietvaros. Lasi visu >>

Kad kārtējās Austrālijas latviešu kultūras paģiras atkal izgulētas, sajūsmas un emocijas drusku nomierinājušās, varam prātīgāk izvērtēt, kas redzēts, un pārdomāt, kur stāvām iepretim mūsu latviskās kultūras mantojumam. Un varbūt zīlēt, ko darīsim nākotnē. Kā parasts, domas dalīsies, izvērtējot redzēto un dzirdēto, bet tas var tikai palīdzēt nospraust mūsu tautiskos centienus nākotnē.
Metot skatu atpakaļ, puslīdz hronoloģiskā secībā, gribās pacilāt lietas, kas uzkrita, daudzo aktivitāšu izraisītas, šais Austrālijas latviešu tautas svētkos. Lasi visu >>
Vēlējos ar ikvienu no jums padalīties iespaidos, ko esmu ieguvis, apmeklējot savas pirmās Kultūras dienas. Mani sauc Petras Nesteckis un uz Melburnu no Latvijas kopā ar ģimeni esmu pārcēlies apmēram pirms gada.
Man tika piedāvāta iespēja filmēt lielāko daļu sarīkojumu, ko es arī esmu paveicis un pabijis gandrīz visos AL53KD sarīkojumos. Jau apmēram gadu biju netieši iesaistīts KD rīkošanas drudzī, jo mana sieva – Gita arī aktīvi piedalījās ar palīdzīgu roku. Lasi visu >>

Īsi pirms Ziemassvētkiem ar izstādi Ģ. Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzejā un grāmatas atvēršanu savu 40 gadu jubileju nosvinēja Jelgavas Mākslinieku biedrība.
1970. gada pavasarī Jelgavas mākslinieki, kuri bija saņēmuši tikko uzceltās darbnīcas un nesen pārcēlušies uz pilsētu Lielupes krastos, pirmo reizi satikās izstādē un pieteica sevi vietējiem skatītājiem. Toreiz viņi bija trīspadsmit – pirmie profesionālie mākslinieki, kuri pēckara Jelgavā sāka veidot mākslas vidi. Viņiem pietika ambīciju, spara un apņēmības, arī talanta, lai karā sagrauto un pēc tam no jauna uzcelto, arhitektoniski visai nemīlīgo pilsētu cilvēciskotu. Bija nepieciešams kopus spēks, tādēļ viņi vērsās pie toreizējās Latvijas PSR Mākslinieku savienības ar nodomu izveidot patstāvīgu organizāciju. Tā jelgavniekus atbalstīja, un 1970. gada 28. decembrī viņi sanāca dibināšanas kopsapulcē. Lasi visu >>

2010. gada rosīgākā atkal bija sporta vadība Jaundienvidvelsā. Dižsarīkojumi notika gan vieglatlētikā ar 37 dalībniekiem (ieskaitot bērnus) un peldēšanā (28 dalībnieki, ieskaitot bērnus), kā arī latviešu un lietuviešu kopīgs sarīkojums (47 latviešu dalībnieki) un Daugavas organizētās golfa sacensības. Sparu pārstāv arī vīriešu basketbola vienība.
Novuss ir vēl arvien populārākais sporta veids; trīs pavalstīs: katru gadu rīko ALM un atklātās meistarsacīkstes; pirmo reiz atklāts turnīrs notika Centrālkrastā. Uzvarētāji: R. Puisēns, Dzidra Cekuliņa, A. Strauks, J. Kondarovskis (ALM), A. Vālodze, Ausma Pūce, A. Vālodze / J. Brakovskis (Vikt.), D. Pešudovs, Regīna Berķe, R. Puisēns / D. Pešudovs (DA), E. Kaufmanis, Selga Pešudova, E. Kaufmanis / G. Kaufmanis (JDV), E. Kaufmanis (CK). Lasi visu >>

Viendien satiku senu laiku paziņu, un sākām runāt par dzīvi kā tādu. Pie izdevības pastāstīju, cik Latviešu Ciemā Melburnā jauka dzīve, un šis uzreiz: „Kas man no tā, ka Ciemā laba dzīve – tur jau nevar tikt iekšā!“
Un savā ziņā, ir jau ar taisnība. Latviešu Ciems ir tik populārs, ka iekšā tikt gribētājiem ir jāstāv rindā. Lasi visu >>

Austrālijas latviešu 53. Kultūras dienu vienlaikus lielākais pārsteigums un uzdrošināšanās bija teātra izrāde. Izrādes darbība risinās Austrālijas ziemeļos un Vācijas dīpīšu nometnēs 1948. un 1947. gadā – vēl labu laiku pirms pirmajām Kultūras dienām Austrālijā 1951. gadā. Latviešu dramaturģijā ir vairāki darbi, kas ataino dzīvi Vācijas nometnēs. No atšķirīgiem skatpunktiem un, izmantojot dažādus žanrus. Visspilgtākie ir Mārtiņa Zīverta kamerlugas Kāds, kura nav un Cenzūra, un Alberta Legzdiņa/Andra Ritmaņa dziesmu spēle Eslingena. Jāņa Baloža divcēlienu lugas Trimda un tēvzeme pamats ir viņa angļu valodā sarakstītā Spoku triloģija, 53. Kultūras dienām pārstrādājot pirmo un pēdējo lugu – Pārāk jauns spokiem (Too Young for Ghosts; tulkojis Māris Grīnbergs) un Mana tēva tēvs (My Father's Father; tulkojusi Anita Apele). Pārstrādātā luga pievēršas jaunu latviešu trimdinieku un īpaši kādas ģimenes likteņiem Vācijas nometnē, Austrālijā un pēcāk, apciemojot Latviju pēc 45 gadu prombūtnes. Lugas darbība notiek angļu un latviešu valodās – galvenokārt pēdējā. Latviešu valodas nepratējiem bija pieejams izrādes darbības apraksts angļu valodā. No sava blakussēdētāja uzzināju, ka tas esot ļoti palīdzējis. Lasi visu >>
Note: In Latvian, the word "Laikraksts" means "Newspaper" and "Latvietis" means "Latvian".