|
|
Laiks Latvijā: |


Tagad vēl atlikušas mazāk kā trīs nedēļas līdz Austrālijas Latviešu 53. Kultūras dienām. Biļešu pārdošana iet pilnā sparā – neaizmirstiet savlaicīgi tās pasūtīt!
Skolas gads Austrālijā iet uz beigām. Šonedēļ sniedzam ziņas par Melburnas Latviešu biedrības Daugavas skolas izlaidumu – 55. izlaidumā skolu absolvēja seši skolnieki, no kuriem tikai viens ir zēns, bet pārējās meitenes. Absolventu skaita ziņā, šis gads pārspēj iepriekšējos. Es arī esmu absolvējis šo pašu skolu, un skolas gaitas labi palikušas atmiņā. Lasi visu >>
Vēro, ko vari, Tādu darbu dari,
Vēro, kas esi, Tādu labu nesi.
Rainis
Sestdien, 4. decembrī Melburnas Latviešu nama lielajā zālē bija pulcējušies Melburnas Latviešu biedrības Daugavas skolas audzēkņi, skolotāji un skolēnu vecāki, kā arī viesi. Šoreiz Daugavas skolas izlaidums ar zīmīgu skaitli – 55. skolas izlaidums. Lasi visu >>

26. un 28. decembrī Melburnas Latviešu nama mazā zāle būs pārvērsta intīmā mūzikas telpā, kurā uzstāsies mūziķi, pārsvarā jaunieši, no dažādām Austrālijas pilsētām un no ārzemēm. Kultūras naktsklubs (KNK) būs forša satikšanās vieta, kur varēs iedzert aliņu un baudīt latviešu mūziku.
1. programmā (26. decembrī plkst. 19.00 un 21.00) Dans Bendrups (Jaunzēlande) piepildīs telpu ar saviem trombona džeza toņiem; Ella Mačēna (Sidneja) un Ingus Purens (Melburna) spēlēs četrrocīgi klavieres; Ellas ukelele tiks iesildīta pirmo reizi uz Kultūras dienu skatuves; Līnītes un Andras Zobenes-Īstas (East) (Anglija) skaistās balsīs dziedās pašu komponētus dziesmas ģitāras pavadījumā un Markus Saltups (Melburna) ieraus mūs savā emociju pasaulē, atskaņojot savas mīlestības balādes. Lasi visu >>

Priekšā stāvēja Melburnas Kultūras dienas, garas brīvdienas un četri neierobežoti, bezbēdīgi gadi augstskolā. Kāpēc vairs domāt par skolu?
Gadu gaitā pa reizei apskatījos klases fotogrāfiju, kur sejas pazinu gan, bet vārdus atminējos ar katru gadu mazāk. Vecā rotas lietu kastē galīgi apsūbējusi mētājās skolas nozīme, ko toreiz vajadzēja katru nedēļu spodrināt. Vajadzēja jau sen izmest ar nederīgiem krāmiem, bet tomēr kaut kas atturēja... sak' lai stāv – neaizņem taču daudz vietas. Lasi visu >>
Kārlis Jānis Ātrens ir dzimis 1960. g. 26. novembrī Adelaidē. 1991. gadā Sidnejā precējās ar Kristīni Ernšteinu un ģimenē aug divas meitas – Emma Larisa (15) un Māra Zenta (12). Lasi visu >>

Esot tikai dažas nedēļas palikušas līdz Ziemsvētkiem. Nu, un tad? Vai tad tagad kāds vēl Ziemsvētkus gaida?
Brīvdienas, jā, – tās visi gaida, bet Ziemsvētkus? Lasi visu >>

Galerija Daugava un tās vadītāja Anda Treija sarūpējusi otru lielformāta (33x29 cm) albumu teju vai ar visām viena mākslinieka gleznām, kas tapušas viņa mūža garumā. Pirmais bija veltīts Imantam Vecozolam (2008), bet septembrī nācis klajā Birutas Baumanes izdevums. Šos albumus, kurā apkopota praktiski visa, vai vismaz lielākā un nozīmīgākā mākslinieku daiļrade, var uzskatīt, ja ņemam analogus no literatūras, par gleznotāja kopotiem rakstiem, šajā gadījumā – kopotām gleznām. Tik plašus un reprodukcijām bagātus izdevumus neviens Latvijā līdz šim nav uzdrošinājies izdot. Lasi visu >>

2010. gada 16. novembrī Rīgas Mākslas telpā, Kungu ielā 3 tika atklāta izstāde UN CITI. Virzieni, meklējumi, mākslinieki Latvijā 1960 – 1980. Izstāde būs aplūkojama līdz 2010. gada 30. decembrim.
Izstādi organizē Laikmetīgās mākslas centrs, un tās idejas autors ir mākslas zinātnieks Vilnis Vējš.
Izstādes tapšanā veiksmīgi sadarbojušās dažādo tēmu kuratores Ieva Astahovska, Irēna Bužinska, Līga Lindenbauma, Māra Traumane. Izstādes scenogrāfiskais risinājums ir Annas Heinrihsones darbs, bet kataloga dizainu veidojis Kristaps Epners. Lasi visu >>

Ir pienācis pēdējais brīdis ārzemju latviešu mākslinieku darbus iekļaut Latvijas vispārējā kultūras apritē. Par to jau vairākus gadus gādā bezpeļņas organizācija Pasaules latviešu mākslas savienība (PLMS). Mērķis ir savākt un nogādāt uz Latviju vairākus tūkstošu mākslas darbu, kas tapa ārpus Latvijas pēc Otrā pasaules kara, tādā veidā paglābjot tos no varbūtējas iznīcības un dodot iespēju ar Trimdas mākslu iepazīties tautiešiem Latvijā. Kā norāda L. Kalmīte: „Izveidojot piemērotu vietu Latvijā šādai kolekcijai, Pasaules latviešu mākslas centrs kļūs par nozīmīgu mākslas informācijas avotu mākslas vēsturniekiem un mākslas cienītājiem, kā arī vispārējai publikai. Izmantojot savas zināšanas, spējas un kontaktus, PLMS rīkos izstādes un citas izglītības programmas, kā arī vadīs un atbalstīs pētniecību par Trimdas mākslas attīstību.“ Lasi visu >>

Kopš Latvijas Valsts atguvusi savu neatkarību, no Latvijas uz ārvalstīm ik gadu izceļo ievērojams skaits Latvijas iedzīvotāju. Tie ir studenti, dažādu nozaru speciālisti, ārsti, zinātnes darbinieki, mākslinieki, strādnieki utml.
Daudzi no viņiem ārvalstīs nodibina ģimenes un Latvijā iegriežas tikai kā viesi, bet daudzi – pēc īsāka vai garāka laika posma atgriežas Dzimtenē. Lasi visu >>

KRIEVIJA NEATZĪST, ka būtu okupējusi Baltijas valstis. Par to var izlasīt krievu slepenā dienesta ģenerālleitnanta Pāvela Sudoplātova grāmatā Specoperācijas. Lubjanka un Kremlis. 1930 – 1950. gadi. Tā iznāca 2001. gadā Maskavā krievu valodā. Tā ir grāmata par padomju izlūkdienesta diversijām ārzemēs. Sudoplātovs bija viens no padomju drošības dienestu vadītājiem. Viņš Maskavā Molotova kabinetā Kremlī apspriedis, kā vislabāk okupēt Latviju. „Bija 1940. gads. Rīkoties vajadzēja ātri. Lūk, kāpēc es līdz Rīgai aizkļuvu ne ar vilcienu, bet ar padomju bumbvedēju. Rīgā es kopā ar Vetrovu slepeni ierados pie Muntera. Lasi visu >>
Note: In Latvian, the word "Laikraksts" means "Newspaper" and "Latvietis" means "Latvian".