|
|
Laiks Latvijā: |


Šonedēļ laikraksts ir pilns ar Latvijas Valsts svētku svinību aprakstiem. Mēs varam skaidri redzēt, ka latvieši patiešam ir visur, un ka Latvijas valsts ir un paliek mums svarīga.
Es aicinu lasītājus vēl atsūtīt īsus rakstiņus un fotogrāfijas par Valsts svētku svinēšanu citās, šai numurā neminētās vietās, jo mums ir svarīgi apzināties, ka esam vienoti, kaut arī izkaisīti! Lasi visu >>

Novembris ir Latvijas mēnesis. Vēsturiski mūsu valsts nozīmīgākie atceres un svinību datumi ir iezīmēti rudens izskaņā. Mēs svinam svētkus gada tumšākajā laikā, un tādēļ īpaši nozīmīga ir gaismas klātbūtne. Gaisma no svecēm, gaisma no svētku atribūtikas un uguņošanas, bet svarīgākā no tām – gaisma, ko dod mūsu sajūtas un mūsu domas par savu valsti un laiku, kurā dzīvojam.
Šis nav viegls laiks nedz Latvijai, nedz mums pašiem. Šis ir izšķirīgu pārbaudījumu un pārmaiņu laiks. Tas ir kā eksāmens, bez kura nokārtošanas nav iespējams saņemt gatavības apliecību. Lasi visu >>
Rīgā, 2010. g. 21. novembrī
Trešdien, 2010. gada 17. novembrī, SIA Rīgas ūdens publicēja paziņojumu presei, norādot, ka 22. novembrī tiks atslēgta ūdens piegāde visam daudzdzīvokļu namam Tērbatas ielā 50, Rīgas centrā. Pēc mūsu rīcībā esošās informācijas, ar mājas iedzīvotājiem, SIA Rīgas ūdens klientiem, tieša saziņa par šo datumu nav notikusi. Ņemot vērā, ka 17. novembris bija pēdējā diena pirms četru dienu ilga svētku perioda, esam spiesti izteikt savu sašutumu, izmantojot paziņojumu presei.
Esam izveidojuši arī mājas lapu un interneta petīciju, kurā ikviens var apliecināt savu atbalstu, jo uzskatām, ka tas, kas apdraud mūs, attiecas arī uz citiem rīdziniekiem. Lasi visu >>

Adelaidē 18. novembra svinības ievadīja, kā citus gadus, ar pieņemšanu 19. novembrī, kur starp lūgtajiem viesiem redzējām gan vietējos parlamentāriešus, gan dažādu valstu konsulāros pārstāvjus. Arī svētku runātājs pa visu Austrāliju – Vilis Vītols ar kundzi Martu ar savu klātbūtni pagodināja šo pieņemšanu. Viņi no Latvijas – caur Venecuēlu.
Šogad divi mākslinieki – Laura Daenke un Īgo Ozols rūpējās par zāles dekorāciju, kas veicināja svētku sajūtu. Kā patstāvīgu projektu vidusskolas beigšanas eksāmenam, Laura izpētīja četru Adelaides latviešu dzīves stāstus, intervējot un fotografējot un sakopojot informāciju četros lielos plakātos. Piektais plakāts sniedza vispārēju latviešu diasporas vēsturi. Savus dzīves stāstus bija izpauduši Artūrs Berķis, Ēriks Krūmiņš, Rasa Feja un Gunta Rudzīte. Patiešām, latvietis ir izgājis svešumā tālu... Lasi visu >>

20. novembra siltā sestdienas pēcpusdienā tautieši sapulcējās Tālavā, lai kopīgi svinētu Latvijas 92. jubileju. Karogu rinda svinīgi ienāca zālē, un Adelaides Latviešu biedrības priekšnieks Bruno Krūmiņš atklāja aktu ar pārskatu no Ulmaņa līdz šodienas laikiem. Krūmiņa kungs nobeidza ar izjustiem vārdiem, vēlot Latvijai gaišu nākotni.
Sekoja Latvijas viesis Vilis Vītols – Vītolu fonda un Likteņdārza dibinātājs, kas ir apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Vilis Vītols sniedza personīgu apskatu par Latvijas ekonomiku, īpaši tā saucamo ēnas ekonomiku, tautas atmodu, jauno paaudzi un tās vēlēšanas par savu zemi; zemo dzimstības problēmu, kas ir īstais drauds; saistības ar Krieviju, kas lika apdomāties, ,jo pasniegtie skaitļi atspoguļoja, ka Latvijas 8,5% tirdzniecība ar Krieviju ir ļoti maza un arī par krievu medijiem, kas pretojās visam latviskam. Vilis Vītols ierosināja, ka mēs varam palīdzēt Latvijai, piedaloties Vītolu fondam, kā to Adelaidē dara Dr. Andris un Dace Dārziņi, kas ar savu atbalstu palīdz izglītot Latvijā jauno audzi. Vilis Vītols turpināja stāstījumu par Likteņdārzu – uz salas Daugavā – un tās mērķi pabeigt būvēšanu 2018. gadā 18. novembrī, gatavībā Latvijas 100 gadu jubilejai. Viņa runai bija vieglāki momenti, interesanti stāstījumi un novērojumi. Nobeidzot Vilis Vītols minēja, ka Latvija nav vairs tāda kā bija Ulmaņa laikā, un grūti darbi vēl stāv priekšā, bet kopīgi mēs to varam veikt. Lasi visu >>
Latvijas Valsts proklamēšanas 92. gadadienu atzīmējot, Melburnā notika vairāki sarīkojumi.
Ceturtdien, 18. novembrī plkst. 9 no rīta Latviešu ciema seniori un viesi piedalījās Latvijas karoga uzvilkšanā, nodziedot valsts himnu. Tanī pat dienā plkst. 11 Ciemā mācītājas Māras Saulītes vadībā tika noturēts Latvijas valsts neatkarības pasludināšanas gadadienai veltītais dievkalpojums. Lasi visu >>

Melburnas bērnudārzs Daina atzīmēja Latvijas Valsts svētkus otrdien, 16. novembrī Svētā Krusta baznīcas zālē. Desmit bērniņi ieradās tautas tērpos un mācījās par valsts dzimšanas dienas svētkiem un tradīcijām.
Nodarbību laikā bērni gatavoja sarkanbaltsarkanus karodziņus un iekrāsoja bildītes no latviešu tautas tērpiem. Bērnudārzniekiem vienmēr patīk svinēt dzimšanas dienas – vai nu pašiem, draugiem, vai mūsu valstij! Lasi visu >>

Astoņpadsmitā novembra rīts. Pulksten pusdeviņos Latviešu Aprūpes nama priekšā sapulcējušies ap simts cilvēku. Cits ar spieķīti, cits bez spieķīša, cits stumj ratiņus, cits sēž ratiņos.
Visi glīti uzposušies, daudziem pat šlipses priekšā, kas pārāk bieži Ciemā nav redzams. Ir jau ar iemesls – šodien mūsu Valsts svētki! Lasi visu >>
Mēs, brisbanieši, esam pieraduši būt aizjūras viesu pēdējie sagaidītāji un aizvadītāji. Bet šogad mums laimējās – bijām pirmiem, kas varēja apsveikt Vili un Martu Vītolus mūsu kontinentā. Tā mēs arī bijām pirmie, kas 14. novembrī Latviešu namā, Brisbanes Latviešu biedrības (BLB) rīkotajā Latvijas dibināšanas atceres aktā, dzirdējām Viļa Vītola svētku runu. Aktu atklāja Latvijas goda konsuls Kvīnslandē Juris Meija un nolasīja Latvijas Valsts prezidenta apsveikumu. Lasi visu >>

Kanberas latviešu biedrības rīkotā 18. novembra atcere notika šī gada 16. novembrī, Imanuela baznīcas zālē, Vodenā.
Svētku runu teica viesis Vilis Vītols no Latvijas.
Austrālijas latviešu avīzēs ir daudz rakstīts par Vili Vītolu un viņa, un viņa ģimenes, nesavtīgo darbošanos latviešu un Latvijas valsts labā. Bet liels liecinājums viņa patriotismam ir viņa grāmata Savējiem – Vītols to arī apzīmē kā Pārdomas, Pieredze, Atziņas – grāmatu, ko viņš ir rakstījis savas dzimtas nākošajām paaudzēm. Lasi visu >>

Gandrīz pirms četrdesmit gadiem Pertas latviešu organizācijas pieņēma lēmumu, ka Latvijas Valsts svētki tiek svinēti tieši īstā datumā, un ar šo lēmumu tad arī daudzi Pertas latvieši to dienu arī svinēja, pat neejot maizes darbā. Kopš mūsu Latviešu centra atvēršanas, arī programma iegājusi zināmās sliedēs. Tā nu katrs zina, kas jādara un kā rīkoties. Ar latviešu saimes sarukšanu, Valsts svētkus katru gadu pēc kārtas rīko trīs Pertas latviešu lielākās organizācijas, proti: Latviešu biedrība, Ev. lut. Sv. Pāvila draudze un DV Pertas nodaļa. Šogad kārta bija pienākusi DV nodaļai. Lasi visu >>
Šī gada 21. novembrī Tasmānijas latviešus Vācu klubā sagaidīja mastā uzvilkti sarkanbaltsarkanie Latvijas karogi. Kādi divdesmit viesi, vecumā no 5 mēnešiem līdz 89 gadiem, sanāca šeit svinēt Valsts svētkus. Lasi visu >>

Novembris Latvijai un latviešiem ir svētkiem bagāts mēnesis. Šogad mūsu valsts atzīmēja savas neatkarības proklamācijas deviņdesmit otro gadadienu. Svinības par godu Latvijas Republikas jubilejai 20. novembra sestdienā notika arī Eslingenes Dienvidu baznīcā. Tur kopā sanāca dienvidvācijā dzīvojošie latvieši.
Sarkanbaltsarkanais karogs pie baznīcas ieejas durvīm, un latviešu draudzes locekļi ar siltiem pīrādziņiem rokās viesmīlīgi sagaidīja ikvienu atnācēju, kas sestdienas pēcpusdienā bija mērojis tuvāku vai tālāku ceļu līdz Eslingenei. Lasi visu >>
Note: In Latvian, the word "Laikraksts" means "Newspaper" and "Latvietis" means "Latvian".