Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:




Banner foto

Esplanāde Rīgā, rudens rītā 2010. gada novembrī. FOTO Uve Zosārs.

Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Gunārs Nāgels - ; Laikraksts Latvietis Nr. 118 -- (2010. g. 11. nov.)

Nāgels

Nebija pagājusi pat nedēļa kopš Latvijas Saeima apstiprināja jauno Ministru kabinetu, kad opozīcija jau pieprasīja Saeimas ārkārtas sēdi, lai balsotu par neuzticības izteikšanu ārlietu ministram, Vienotības priekšsēdētājam Ģirtam Kristovskim. Pieprasījumu parakstīja visi 8 frakcijas Par labu Latviju deputāti, ieskaitot bijušo Valsts prezidentu Gunti Ulmani, kā arī divi deputāti no Saskaņas centra, lai sanāktu vajadzīgie 10 paraksti.

Tāda savdabīga dāvana Latvijas valstij – lai tā būtu bez ārlietu ministra Lāčplēša dienā. Lasi visu >>


Lāčplēša diena

Brīvības cīnītāju piemiņas diena

∎ - ; Laikraksts Latvietis Nr. 118 -- (2010. g. 11. nov.)

Šogad aprit 91 gads kopš Neatkarīgās Latvijas valsts armijas nozīmīgās un vēsturiskās uzvaras pār Rietumu brīvprātīgo armiju jeb tā saukto Bermonta karaspēku. 1919. gada 11. novembrī Rīgā izšķīrās 1918. gada 18. novembrī dibinātās Latvijas Republikas liktenis. Pēc šīs kaujas kļuva skaidrs, ka Latvija ir nosargājusi savu neatkarību. Par godu Latvijas brīvības cīnītājiem šo dienu – 11. novembri – atzīmē kā Lāčplēša dienu. Latvijā, godinot brīvības cīnītāju piemiņu, ir tradīcija Lāčplēša dienā ielikt ēku logos svecītes, bet Rīgā, Daugavmalā pie Rīgas Pils mūra tiek aizdegtas svecītes. Līdzīga svecīšu aizdegšana, pieminot Latvijas brīvības cīnītājus, notiek arī citās Latvijas pilsētās. Daudzās vietās Latvijā par tradīciju kļuvis arī Lāčplēša dienā rīkot lāpu gājienus. Lasi visu >>


Jaunajai Saeimai ir visas iespējas

Notiek kaut kāda aktīva rosīšanās, ko neviens neizskaidro

Anna Žīgure - ; Laikraksts Latvietis Nr. 118 -- (2010. g. 11. nov.)

Žīgure

Uz šo rakstu mani pamudināja kāds tēvs, kurš pagājušajā nedēļā Rīgā lielas medicīnas iestādes reģistratūrā nebija apmierināts ar darbinieces atbildi un, savam skolas vecuma bērnam, kā arī nejaušiem svešiniekiem klātesot, skaļi nokliedzās: „Es jau zināju, ka šī valsts ir debila!“ Viņš neatstāja tāda cilvēka iespaidu, kuram nebūtu kur dzīvot, ko ēst un vilkt mugurā. Drīzāk otrādi.

Šajā brīdī telpā bija mūsu valsts pilsoņi un droši vien arī nepilsoņi, kuri rīta agrumā klusi un mierīgi kārtoja savus jautājumus. Darbinieces bija laipnas un pieklājīgas. Iespējams, bērns naktī bija traucējis gulēt, un tāpēc tēvs no rīta vairs nespēja savaldīties. Šis teikums gan nāca pār viņa lūpām tik viegli, ka palika iespaids – tā nebija pirmā reize. Ar līdzīgu domu gājienu nākas sastapties visai bieži – galvenokārt anonīmajos interneta komentāros. Līdz šim biju iedomājusies, ka tie ir vai nu apmaksāti darboņi, vai sarūgtināti vientuļnieki, kuri bezdarba dienās un bezmiega naktīs izgāž Visumā savas aktīvās smadzeņu darbības dēļ sakrāto žulti. Tā ir tāda savāda atsārņošanās, un citu izvēle ir tos lasīt vai nelasīt. Lasi visu >>


Sarīkojums Adelaides Latviešu skolā

„Princese Gundega un karalis Brusubārda“

Mārīte Rumpe - ; Laikraksts Latvietis Nr. 118 -- (2010. g. 11. nov.)

Rumpe

Vai bērnība tomēr nav jauka? Kad tad vēl, ja ne skolas laikā mēs varam būt prinči un princeses, burvji un karaļi? Un kad tad vēl, ja ne skolas sarīkojumos mums tiek piedotas visas kļūdiņas, un vecāki skatās uz savām atvasēm ar smaidu un lepnumu.

Sestdien, 6. novembrī notika Adelaides Latviešu skolas sarīkojums, kurā bērni spēlēja Annas Brigaderes lugu Princese Gundega un karalis Brusubārda, uzstājās ar dziesmām, rotaļām un spēlēja mīļākos mūzikas instrumentus. Liels paldies skolotājai Rasmai Celinskai, kura jau trešo gadu pēc kārtas uzņemas iestudēt lugas! Jāteic, ka šogad bērni jau bija drošāki un pārliecinātāki. Mazajiem aktieriem bija jāiemācās gari lugu teksti, un viņi to paveica godam. Lasi visu >>


Svarīga novembra diena

Zirgi un kūkas Latviešu ciemā

Jancis - ; Laikraksts Latvietis Nr. 118 -- (2010. g. 11. nov.)

Ir klāt novembris un letiņiem šinī mēnesī ir svarīgi datumi – 11. un 18. – Lāčplēša diena un Valsts svētki!

Bet tiem no mums, kas izvēlējušies Austrāliju par savu patvēruma zemi –novembrī – novembra pirmajā otrdienā, šogad 2. novembrī – ir tik svarīga diena, ka apstājas fabrikas, apstājas kantori, apstājas pat skolas! Jā, skolas arī ciet, un bērniem uzdoti mājas darbi – kāds zirgs, kurā gadā vinnēja Melbourne Cup – kas to jāja un kā sauca treneri un kā trenera sievu, un tā tālāk... Baigie muduļi! Un tas viss tikai zirgu sacīkšu dēļ. Es jau ar kādreiz izmēģināju piedalīties šinī sportā – ne jau kā zirgs vai treneris, bet kā tā saucamais punters*, bet kad nebija vairs naudas, par ko kurpes pazolēt, tad tā spēlīte bija jāuzdod. Lasi visu >>


„Jaukā pēcpusdiena“ Zelta piekrastē

Joku ludziņa, dziedāšana un dejošana

∎ - ; Laikraksts Latvietis Nr. 118 -- (2010. g. 11. nov.)

Sestdien, 6. novembrī vairāk kā 40 Zelta piekrastes (Gold Coast) baltieši bija pulcējušies Brodbīča (Broadbeach) bibliotēkā uz sarīkojumu ar nosaukumu Jaukā pēcpusdiena (Pleasant Afternoon). Lasi visu >>


Valsts prezidents 18. nov. aicina turpināt tradīciju

Visā pasaulē kopīgi dziedāt Latvijas himnu

Latvijas Valsts prezidenta kanceleja - Prezidenta preses dienests - ; Laikraksts Latvietis Nr. 118 -- (2010. g. 11. nov.)

Latvijas Valsts prezidenta kanceleja - Prezidenta preses dienests

Latvijas valsts 92. dzimšanas dienā, 18. novembrī, svētku kulminācija būs Latvijas himnas dziedāšana. Valsts prezidents jau ir nosūtījis aicinājumu pašvaldībām un Latvijas vēstniekiem ārvalstīs, aicinot ikvienu turpināt skaistu un simbolisku tradīciju, kas tika aizsākta pagājušajā gadā 18. novembrī – visā pasaulē pulksten 21.00 pēc Latvijas laika kopīgi dziedāt valsts himnu Dievs, svētī Latviju! Valsts prezidents ir aicinājis pašvaldības un Latvijas vēstniecības ārvalstīs arī šogad iekļaut himnas dziedāšanu savā svētku pasākumu programmā. Lasi visu >>


Pirms 91 gada

Uldis Siliņš par notikumiem 1919. gadā

Uldis Siliņš - ; Laikraksts Latvietis Nr. 118 -- (2010. g. 11. nov.)

Siliņš

Ja 2010. gada oktobris bija nozīmīgs laika posms mūsu valsts dzīvē, tad pirms 91 gada tas bija, vārda pilnā nozīmē, Latvijas valsts „būt vai nebūt“ mēnesis. Mēs uzvarējām. Latvijas brīvvalsts bija pastāvējusi tikai 21 gadu, kad iesoļoja lielais austrumu kaimiņš un nopūta mūsu brīvības sveci. Tā nebija okupācija, Dievs pasarg', nē. Lai nu kas tā bija, tikai ne okupācija! Neticiet man, uzprasiet Ušakovam! Okupācija nav nelietīgs darbs, tikai nepieklājīgs vārds, kas nenāk pāri džentlmeniskajām „Saskaņas Centra“ lūpām.

Kādu laiku atpakaļ manās rokās nonāca amerikāņu preses ziņojumi par Latvijas Brīvības cīņām, un es domāju, ka varbūt tie varētu interesēt arī vienam otram no jums. Lasi visu >>


Uzsākta mērķtiecīga nomelnošanas kampaņa

Mērķis – diskreditēt politiķus gan no PS, gan citām VIENOTĪBAS partijām

Dace Balode - ; Laikraksts Latvietis Nr. 118 -- (2010. g. 11. nov.)

Balode

Partijas Pilsoniskā savienība (PS) valdes locekle un Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete uzskata, ka pašlaik tiek īstenota mērķtiecīga nomelnošanas kampaņa ar mērķi diskreditēt politiķus gan no PS, gan citām VIENOTĪBAS partijām. Ir acīmredzami, ka virkne faktu un publikāciju, kas parādījušās pēdējā laikā, galvenokārt ir opozīcijas politiskas cīņas sastāvdaļa, jo pretējā gadījumā vienu gadu, trīs vai 10 gadus seni notikumi būtu aktualizēti jau agrāk, lai šos faktus varētu vērtēt vēlētāji pirms Saeimas vēlēšanām. Tad tas būtu loģiski. Lasi visu >>


Kam tas izdevīgi?

Atis Skalbergs par provokāciju pret Kristovski

Atis Skalbergs - ; Laikraksts Latvietis Nr. 118 -- (2010. g. 11. nov.)

Skalbergs

2010. g. 8. novembrī raidījumā Krustpunktā A. Tomsons un E. Liniņš sprieda par latviešu ārstu Sluci un Kristovski un viņu saraksti e-pastā. Informācijas maz, teikumi izrauti no konteksta, grūti spriest. Tas bija brīvais mikrofons.

Zvanīja klausītāji. Kāda sieviete skaidroja, ka ārsts nevar vienlīdz labi ārstēt krievus un latviešus, jo viņš neprot krievu valodu. Saprotama ir opozīcija, kas reklāmai izdeva vairāk nekā vienu miljonu latu un dabūja tikai astoņas vietas parlamentā. Vilšanās ir liela, kaut kā jāizgāž savas dusmas. Nebija neviena dusmīga, nosodoša zvana. Vakarpusē radio bija Kristovskis un teica, ka tā ir provokācija, ka viņam pieraksta to, ko viņš nekad nav teicis. Lasi visu >>


Margarita Stīpniece

(1910. g. 26. jūlijā – 2010. g. 5. novembrī)

Māris Brancis - ; Laikraksts Latvietis Nr. 118 -- (2010. g. 11. nov.)

Brancis

Skumja ziņa – mirusi vecākā latviešu gleznotāja Margarita Stīpniece, kuras mācību laiks vēl saistījās ar pirmskara Latvijas Mākslas akadēmiju. Šovasar viņas jubilejas izstādi bija sarīkojis Talsu novada muzejs, kurā glabājas krietns skaits viņas 1930. gadu gleznu. Tās viņa bija uzskatījusi par zudušām.

Margarita Stīpniece nāk no Saldus, kur viņa bija nākusi pasaulē Klēbahu ģimenei. Interese par glezniecību viņu aizved uz Latvijas Mākslas akadēmiju, kurā viņa 1936. gadā beidz Ģederta Eliasa vadīto Figurālās glezniecības meistardarbnīcu ar diplomdarbu Kartupeļu lasītāji pagrabā. Jaunā māksliniece savu mūžu sasaista ar Latvijas armijas virsnieku Eduardu Stīpnieku, kurš dien Talsos. Tur aizrit Margaritas Stīpnieces turpmākie gadi, gleznojot un piedaloties izstādēs. Vēl 1944. gadā viņa pagūst sarīkot pēdējo izstādi dzimtenē – Vandzenē, bet ir jādodas bēgļu gaitās uz Vāciju. Gleznotāja ar ģimeni apmetās Vircburgas bēgļu nometnē, kur vada gleznošanas studiju, piedalās izstādēs. 1949. gadā Margarita Stīpniece pārceļas uz Austrāliju, kur turpina raženi strādāt glezniecībā, sarīkojot desmit izstādes Adelaidē, Melburnā un cituviet. 1987. gadā viņas darbu skati sarīko viens no lielākajiem latviešu centriem ASV Kalamazū ar 38 darbiem. Lasi visu >>



Note: In Latvian, the word "Laikraksts" means "Newspaper" and "Latvietis" means "Latvian".