|
|
Laiks Latvijā: |


Tuvākā laikā būs zināms Latvijas nākamās valdības sastāvs. Ir jau skaidrs, ka valdību veidos partiju apvienība Vienotība kopā ar Zaļo un zemnieku savienību, bet nav vēl nosaukti ministri.
Vispirms mazliet statistika. Jaunā Saeimā ir 81 vīrietis un 19 sievietes. Vecākam deputātam, Visvaldam Lācim (VL-TB/LNNK), ir 86 gadi (vēlēšanu dienā) un jaunākam – Jānim Dombrovam (arī VL-TB/LNNK) ir 22. Latvieši ir vairākumā – 57 vīrieši un visas 19 sievietes – kopā 76 deputāti. Tad vēl ir 13 krievi, 1 vācietis, 1 karēlis, bet 9 bez norādītas tautības. Tikai diviem deputātiem ir ārvalstu pilsonība – abiem ASV. Ar augstāko izglītību ir 93 deputāti (to starpā visas sievietes), bet ar vidējo izglītību – 7. Lasi visu >>
Šodien, 25. oktobrī, politisko partiju apvienības VIENOTĪBA valde lēma par nākamās valdības koalīcijas sastāvu. Viena no VIENOTĪBU veidojošajām partijām – Sabiedrība citai politikai (SCP) – izmantoja veto tiesības, tādējādi noraidot apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL–TB/LNNK) iekļaušanu nākamās valdības koalīcijas sastāvā. Tika pieņemts lēmums, nākamo valdību veidot kopā ar Zaļo un Zemnieku savienību (ZZS). Lasi visu >>

Latvju zeme, dainu vieta
Jūdzēm gara, jūdzēm plata
(Z. Birzniece)
Cik tā gara un cik tā plata, to vislabāk zina Greims Andersons (Graham Anderson), jo šos attālumus ir pēdu pa pēdai ar kājām nomērījis. No Krievzemes robežas līdz Baltijas jūrai, no leišiem līdz igauņu zemei un no tām prūšu robežām (tagad Kaļiņingrada) līdz Kolkas ragam, Greims ir minis latvju zemi pa lauku ceļiem, pa pļavām, pa mežu biezokņiem, kur reizēm trūka pat iemītas takas. Jā, šis austrālietis, Viktorijas Apgabaltiesas (County Court) tiesnesis ir redzējis vairāk no Latvijas nekā lielākā daļa pašu latviešu, par ārzemju latviešiem nemaz nerunājot. Lasi visu >>
Austrālijas Latviešu 53. Kultūras dienu Brīvdabas svētku rīkotāja Valda Jefimova viesojās laikraksta „Latvietis“ redakcijā 26.oktobrī, kur viņu intervēja Ilze Nāgela.
Strauji tuvojas šī gada lielākie latviešu kultūras svētki Austrālijā – Kultūras dienas, kuras, kā zināms, notiks decembra beigās Melburnā. Laikrakstā Latvietis jau publicētas, kā arī skanējušas latviešu radio stundās gan 3ZZZ, gan SBS intervijas ar Austrālijas Latviešu 53. Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēdi Anitu Andersoni, ar jauniešu pārstāvi Kultūras dienās – Jānu Andersoni, ar KD Kopkora koncerta organizētāju un vadītāju Jolantu Lārmani, kā arī ar Tautas deju uzveduma vadītāju Kalvi Jaunalksni, KD Noslēguma Salsa balles rīkotāju Karinu Padomu un Atklāšanas rīkotāju Ivetu Samuli. Kultūras dienās būs jaunums; tas sauksies – Brīvdabas svētki, un tie notiks 27. decembrī Melburnas Latviešu namā. Īsumā par to jau ir stāstīts laikraksta Latvietis nr. 93. Bet tagad es labprāt uzdošu dažus jautājumus Brīvdabas svētku rīkotājai Valdai Jefimovai. Lasi visu >>

Acīmredzot, lielā daļa dīpīšu ieradās Austrālijā kaut kad pirms 60 gadiem, jo tagad visi svin dažādu organizāciju šo gadu pastāvēšanas. Tā nu pagājušo svētdienu, 24. oktobrī arī Pertas Daugavas Vanadzes atzīmēja šo lielo jubileju. Jau agrā pēcpusdienā Daugavas Vanagu klubā pie skaisti dekorētiem galdiem pulcējās vanagi, vanadzes un viņu sievas un vīri. Uz galdiem, kā jau dzimšanas dienā pienākas, bija gardumi, kurus kāds jau bija paspējis atvest no Latvijas. Šoreiz ne pazīstamās Gotiņas, bet gan tādi izsmalcināti vārdi kā: Lācītis Ķepainītis, Vāverīte, Vēsma, Sarkanā Magone, Trifeles u.c. Šie smalkie vārdi vien lika jau ķerties klāt un kādu nogaršot. Lasi visu >>
Svētdien, 24. oktobrī Melburnas Latviešu namā norisinājās Melburnas Latviešu biedrības jauktā kora Rota dziesmu un mūzikas pēcpusdiena. Ilggadējais Rotas kora diriģents Viktors Bendrups ar šo koncertu atzīmēja savus 65 darba gadus; tie ir gadi, kas viņam pagājuši diriģējot. Rotas kori pārstāvēja 20 dziedātāji, starp kuriem bija arī papildspēki no Austrālijas kora Atbalss Melburnas koristiem. Koncertu kuplināja latviešu sabiedrībai Melburnā jau labi zināmais Gregorijs Cveigorens, pavadot uz klavierēm 12 no 13 koncertā izpildītajām dziesmām, kā arī sniedzot savu izklaidējošo programmu koncerta otrajā daļā. Lasi visu >>
Piektdien, 22. oktobrī, kā jau ziņojām pagājušās nedēļas laikraksta Latvietis Nr. 115 izdevumā, Melburnā, galerijā Printmaking 10B notika grafikas darbu izstādes atklāšana, kurā viena no 9 māksliniekiem, savus darbus publikas vērtējumam ir izstādījusi arī latviešu grafiķe no Brisbanes Ieva Deksne. Piektdiena patiesi bija īsti vasarīgi silta, un jokojot Ieva minēja, ka līdz ar darbiem atvedusi sev līdzi no Brisbanes arī siltumu. Prieks, ka uz atklāšanu bija ieradušies vairāki Melburnas latvieši, tādā veida atbalstot mākslinieci. Jautāta, kādēļ izvēlējās tieši šo galeriju, Ieva stāsta: Galerija specializējas uz darbiem, kas radīti uz papīra (works on paper) un atrodas Ficrojas (Fitzroy) rajonā, kurā ir koncentrējušās galerijas, kas specializējas tieši šajā mākslas jomā. Melburnu izvēlēties, kā vietu kur izstādīt savus darbus, esot noteicis arī tas faktors, ka Brisbanē neesot populāra grafika. Lasi visu >>

Igors Dimits sniedza šīs atskates saīsinātu versiju LKA 50 gadu jubilejas sarīkojumā 9. oktobrī Melburnas Latviešu namā. Sākums laikrakstā „Latvietis“ Nr. 114.
Turpmāk darbība risinājās diezgan strauji.
Melburnas Latviešu savstarpējās palīdzības fonda pilnsapulcē 1960. gada maijā izvirzīja kredītkooperatīva organizēšanas komiteju ar locekļiem Jāni Reiteru, Arvīdu Produ, Teodoru Silkalnu un Rūdolfu Sēju. Komiteja lūdza advokātu Imantu Dižgalvi izskatīt paraugstatūtus un piemērot tos mūsu sabiedrības vajadzībām, un šādi izgatavotos statūtus kooperatīvam ar nosaukumu Latvian Creditcooperative Society Ltd pieņēma sēdē 25. septembrī Jāņa Reitera dzīvoklī. Pie statūtu reģistrēšanas tomēr bija aizķeršanās, jo reģistrs prasīja, lai nosaukumā ieietu vārds Australian, tātad lai būtu Latvian Australian Credit Cooperative Society Ltd. Lasi visu >>

Saulainā 22. oktobra rītā atvadījāmies no Valda Gertnera un visi sapratām, cik lielu robu viņš atstāj Brisbanes latviešu sabiedrībā un cik daudz mums visiem pietrūks viņa darbs, padoms un draudzība.
Valdis Gertners dzima 1925. gada 17. maijā Liepājā, un savu bērnību pavadīja vecāku lauku mājās Kurzemes dienvidos. Jau bērnībā Valdi saistīja grāmatas un mūzika. Vecāki darīja visu, lai veicinātu apdāvinātā zēna attīstību, un viņš jau skolas gados apguva vairākus instrumentus un dziedāja koros. Iesaukums armijā pārtrauca viņa skolas gaitas, un kara beigās viņu, slimu un savainotu, no gūstekņu nometnes izglāba skolas biedrene. Lībekas bēgļu nometnē viņš pabeidza vidusskolu un tur viņš satika un apprecēja Sarmu. Pēc tam Baltijas universitātē studēja baltu filoloģiju, strādāja par žurnālistu, iestājās studentu korporācijā Gersicania un rakstīja dzeju. Vienu viņa 1947. gadā rakstītu dzejoli varējām lasīt bēru lapiņā. Lasi visu >>
Note: In Latvian, the word "Laikraksts" means "Newspaper" and "Latvietis" means "Latvian".