|
|
Laiks Latvijā: |


Tuvojas 10. Saeimas vēlēšanas, un ir pienācis laiks atklāti izteikties par ko balsot. Austrālijā ir sena tradīcija laikraksta redakcijām pirms vēlēšanām uzturēt politisku neatkarību, bet izteikties par to, kā viņas uzskata, ka būtu jābalso. Tā pirms mēneša Murdoka laikraksti (News Ltd., kā piemēram Sidnejas Daily Telegraph) Austrālijas federālā parlamenta vēlēšanām augustā atbalstīja Liberāļu partiju, kamēr Fērfaksa (Fairfax Media) laikraksti (The Age, The Sydney Morning Herald) ieteica Leiboristu partiju.
Latvijas Saeimas vēlēšanām laikraksta Latvietis redakcija iesaka un atbalsta partiju apvienību Vienotība. Jāpiebilst, ka ne laikraksta redakcijā, ne starp īpašniekiem nav Vienotības biedru, ne arī darba kolēģu. Lasi visu >>

Otrdien, 31. augusta vakarā satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (VL-TB/LNNK) pameta televīzijas studiju, jo bija nemierā ar TV5 raidījuma „Bez cenzūras“ prasību televīzijas tiešraidē runāt krievu valodā. (skat. lapas beigās)
TV5 raidījums spilgti nodemonstrēja aktuālo pētījumu – par latviski runājošo diskrimināciju Latvijā – esenci. Lasi visu >>
Jau pirms jaunās grāmatas oficiālās atvēršanas (skat. 7. lpp.) klāja nākuši interesanti fakti un apgalvojumi. Kā zināms, Ainārs Šlesers dzimis ar uzvārdu Leščinskis, un pieņēma sievas uzvārdu precoties 1992. g. ar Inesi Šleseri. Grāmata atklāj, ka Aināra Šlesera tēvs, 34 gadus vecais šoferis Roberts Leščinskis 1972. gada 30. jūnijā Suntažu teritorijā ar 13 sitieniem pa galvu nogalināja 19 gadus vecu medicīnas māsu Dainu Tēraudu. Slepkava izglābies no nāves soda ar ievietošanu psihiatriskajā slimnīcā Sarkandaugavā. Otrdien, 7. septembrī sasauktā preses konferencē Ainārs Šlesers raudājis, un teicis, ka nesaprot, kāpēc šie fakti tieši tagad publicēti, sakot „Ja kādam interesē taisnība, šo taisnību varēja uzzināt jau sen.“ Tai pašā laikā atklājas, ka tomēr nebija tik viegli šo uzzināt, jo tiesas dokumenti neesot nodoti arhīvā un pazuduši – palikusi tikai lietas reģistrācijas kartiņa. Lasi visu >>
31. augustā Ilze Nāgela intervēja Austrālijas Latviešu 53. Kultūras dienu Kopkora koncerta virsdiriģenti Agitu Ikaunieci pāris stundas pirms Agita devās atpakaļceļā uz Eiropu no mēģinājumiem un ieskaņas koncerta Melburnā.
Ilze Nāgela: Esi sveicināta, Agita! Pirms Tev uzdodu jautājumus, īsas ziņas par Tevi. Dzimusi Neretā, Latvijā. XXIII un XXIV Vispārējo latviešu dziesmu svētku virsdiriģente. Rīgas pašvaldības kultūras iestāžu apvienības Koncertorganizācijas Ave Sol galvenā mākslinieciskā vadītāja. Un patreiz gatavojās studijām Londonā.
Mans pirmais jautājums Tev: 2008. gada Dziesmusvētkos Mežaparka estrādē Tu stājies piecpadsmit tūkstošu balsu lielā kopkora priekšā. Tie Tev bija jau otrie Dziesmu svētki kā virsdiriģentei. Kāda Tev bija sajūtu pirmo reizi, kad ar savām roku kustībām Tu spēji valdīt un vadīt lielo kopkori? Vai neuztraucies? Tas taču ir grūtāk nekā stāvēt sava kora priekšā, kur katra seja pazīstama, kur redzi visus acu skatienus sev uzmanībā pievērstus?
Agita Ikauniece: Labdien! Jā, gan 2003. gadā, gan 2008. gadā – pēdējos Dziesmusvētkos es, protams, ka uztraucos. Pēdējos Dziesmusvētkos es biju mazliet gudrāka, jo to tik ļoti uz āru neizrādīju. Atšķirība stāvēt sava kora priekšā vai lielā kora priekšā, protams, ka ir. Pirmkārt, ir vajadzīgs vairāk fiziska spēka, jo vienkārši ir daudz vairāk cilvēku. Un es nezinu, kā sauc tās spējas vai prasmes piesaistīt visu dziedātāju uzmanību, jo, protams, ir daudz interesantākas lietas Mežaparka estrādē, ko redzēt, vērot, skatīties, analizēt, komentēt. Jā, ir grūtāk. Protams, ka ir grūtāk, un tā atbildība varbūt ir lielāka. Arī goda lieta tā ir ļoti liela. Lasi visu >>

Es neesmu politiķis, nekad neesmu gribējis par tādu kļūt, bet tas nenozīmē, ka es varu atļauties par politiku neinteresēties. Satversme man kā pilsonim ir uzlikusi zināmus pienākumus pret savu valsti, tautu visdažādākos aspektos. Tā ir devusi iespēju man, kā vienam no suverēnas varas nesējiem, ar savu balsi palīdzēt izšķirties kādā valstī, kādos apstākļos, kādā vidē mēs dzīvojam un dzīvosim. Protams, ne vienmēr notiek, kā tas man būtu paticis. Ne vienmēr es un mani domu biedri esam bijuši vairākumā. Pat tad nē, kad mūsu izvēlētā programma ir acīm redzami bijusi pārāka par mūsu pretinieku programmu. Kā tad tā? Bieži vien tāpēc, ka mans kaimiņš Kārlis nav atradis par vajadzīgu iet balsot, jo nekas jau nemainīsies, kā saka, griezies kā gribi, kā aste pakaļā, tā pakaļā. Marija arī nē, jo viņai vai nu politika ir par netīru vai neinteresē (kaut gan tas viņu nav atturējis kritizēt valdību un brīnīties, kas tādus draņķus ievēlējis). Un tad vēl Anastasija, kuras argumentācija ir vienkārši neticami kurioza: „Es jau zinu, ka viņi zog, bet varbūt, ka arī man no tā kas tiks.“ Vēl jāpiemin Arturs un Co, kas vienmēr balso par tiem, kas vairāk sola. Tie nebija tie, par kuriem mēs balsojām. Kā Čerčils sacīja: „Demokrātija nav perfekta, bet līdz šīm nekas labāks nav izgudrots.“ Lasi visu >>

22. augustā ALB namā Jānis Lindbergs deva klausītājiem iespēju iepazīt savu brāli Ivaru Lindbergu – dzejnieku, aktieri, dramaturgu. Jānis Lindbergs pats labi pazīstams kā viens no Adelaides latviešu teātra ansambļa stūrakmeņiem ar plašām interesēm literatūrā, izglītībā, dziesmā un beidzamā laikā novusā. Lasi visu >>

Viens no apskates objektiem ir 1893.-1895. gadā celtā Ādolfa fon Vulfa pils. Kopš 1919. gada pilī darbojās vidusskola. Pēc 2002. gada 5. decembra ugunsgrēka pils – Vulfu dzīvojamā māja – iespēju robežās tiek atjaunota tās sākotnējā funkcijā un izskatā.
Vērā ņemami pils izpētes un atjaunošanas darbi sākās ar 2007. gada 1. septembri, kad vidusskola pārgāja uz jaunuzcelto ēku, bet pils kreisajā spārnā ievācās mūzikas skola un labajā – muzejs. Lasi visu >>

Leldei Vītolai Austrālijā ir jau bijušas vairākas veiksmīgas mākslas izstādes. Bet šobrīd pirmo reiz viņai ir izstāde ārpus Austrālijas – Bulduru Kultūras namā Latvijā. Parasti gan šai namā izstādās vietējie mākslinieki, bet nama direktors – dramaturgs Egils Šņore bija pretimnākošs. Viņš atklāja Leldes izstādi 3. septembrī un tā turpināsies līdz 3. oktobrim. Olga Bespalova bija noorganizējusi omulīgu izstādes atklāšanu ar kliņģeri un vīnu. Ieradās Bulduru mākslinieki un mākslas cienītāji, Leldes radi un draugi. Māksliniece pati nebija klāt, un tāpēc dažus vārdus par mākslas darbiem teica viņas māsa Baiba. Mākslinieces meita Zaiga Tomana (Thomann) šogad iet vidusskolā Latvijā un saņēma Leldes vietā puķes. Lasi visu >>

Pirmajai un senākajai latviešu biedrībai pasaulē – Rīgas Latviešu biedrībai 2010. gads ir pārmaiņu un izaicinājumu laiks. Notiek daudzu lietu pārgrupēšana un sakārtošana gan ideju līmenī, gan saimnieciskajā dzīvē. Kādas tad ir šīs pārmaiņas?
Pirmkārt, atbilstoši 2010. gada februāra RLB pilnsapulces lēmumam, ir veiktas izmaiņas RLB statūtos, gan papildinot biedrības mērķu sarakstu, gan sakārtojot vadības struktūru un saimnieciskās pārvaldes darbu. Notikušas izmaiņas arī RLB vadībā, un RLB Valde turpmāk darbojas 7 cilvēku sastāvā: RLB priekšsēdētājs Ingmārs Čaklais, RLB priekšsēdētāja vietnieks, inženieris Ivars Zvejnieks, filozofs un literatūrpētnieks Edgars Mucenieks, mūziķis un kultūras darbinieks Mārtiņš Jauģietis, filologs, Latvijas Literatūras centra direktors Jānis Oga, kultūrizglītības darba organizatore, RLB Folkloras komisijas vadītāja Margita Poriete, žurnālists, sabiedriskais darbinieks ar ilgu gadu pieredzi latviešu organizācijās ASV un Latvijā Ojārs Celle. Lasi visu >>
Tagad, kad Latvijā jau līst rudens lieti, dārzos zied asteres un gladiolas, bet skolas bērni ar mugursomām plecos dodas uz skolu, atceroties karsto nedēļu Mālpils 3x3 nometnē jūlija viducī, pārņem gaišs prieks. Jo šī nometne bija noskaņās gaiša, rāma, pārdomāta, sirsnīga un patiesa. Kā trāpīgi salīdzināja Agrita Krieviņa: „Šī nedēļa bija kā mandala, ko kopīgi būvējām, un, kad tā bija gatava, mēs to izjaucām. Paliekošais ir pie mums, materiālā vide izirst. Šodien vēl spēcīgāk skaidrs, ka vakardiena atgriezties nevar, bet atņemt to arī nevar.“ Lasi visu >>

Pirmais septembris uzausa saulains. Šķiet, ka būs silta diena. Paredzētas jaukas izdarības, jo šī diena Latvijā ir īpaši svarīga svinamā diena – jaunā mācību gada pirmā diena. Svarīga diena visiem – skolas bērniem, skolotājiem un, protams, arī pašiem lepnajiem vecākiem.
Uzgriežot radio no rīta, pieteicēja sveic visus skolniekus šai svarīgajā dienā un novēl labas sekmes jaunajā mācību gadā. No paša rīta, izejot no dzīvokļa Blaumaņa ielā, savā agrā rīta pastaigā pa Rīgu, redzēju bērnus, skaisti apģērbušies, ar puķu pušķiem rokās, dodoties uz autobusu vai trolejbusu, lai laikā sāktu jauno skolas gadu. Pacilājoša un priecīga sajūta arī man. Būdama skolotāja pēc profesijas, priecājos par šādu skaistu attieksmi pret savu skolu un tās skolotājiem. Mums Austrālijā tādas tradīcijas nav, un skolas gadu iesāk pavisam klusi, bez jebkādas īpašas atzīmēšanas. Lasi visu >>
Note: In Latvian, the word "Laikraksts" means "Newspaper" and "Latvietis" means "Latvian".