|
|
Laiks Latvijā: |


Šonedēļ pastāstīšu par tādu lietu, kas, es pieņemu, lielākai daļai mūsu lasītājiem liksies smieklīga, neticama vai pat absurda.
Pirms pāris nedēļām pastāstīju, kādā veidā laikraksts Latvietis saņem ziņojums par gaidāmajiem sarīkojumiem. Varēja domāt, ka ir pats par sevi saprotams, ka katra organizācija vēlēsies izmantot visas iespējas izplatīt vēstis par saviem atklātiem sarīkojumiem, cerībā, ka publika ieradīsies lielākā skaitā. Sevišķi varēja to sagaidīt tāpēc, ka neprasām samaksu par paziņojumu ievietošanu Sarīkojumu nodaļā. Lasi visu >>
Svētdien, 29. augustā Melburnas Latviešu namā, kā kārtējais Kultūras dienu līdzekļu vākšanas pasākums, notika AL53KD kopkora koncerta Svētki dziesmai 1. ieskaņas koncerts un sadziedāšanās. Lasi visu >>

Šī gada 27.-29. augustā Melburnā notika pirmais Austrālijas Latviešu 53. Kultūras dienu kora kopmēģinājums, koristu un diriģentu salidojums un ievada koncerts. Ap 30 koristiem no Melburnas, Adelaides un Sidnejas bija reta izdevība trīs dienas sastrādāt ar diviem talantīgiem diriģentiem – Aldi Silu no Adelaides un Latvijas Dziesmu svētku virsdiriģenti Agitu Ikaunieci. Lasi visu >>

Pašreizējā Saeima pieņēmusi vairākus dīvainus lēmumus. Viens no tādiem ir grozījumi Imigrācijas likumā, par kuriem izlēma, neraugoties uz Valsts prezidenta Valda Zatlera un Satversmes aizsardzības biroja iebildumiem, un kas stājās spēkā jūlijā.
Savādi ir tas, ka šie grozījumi tika veikti vienas noteiktas ļaužu grupas labā, un tie ir Krievijas un citu NVS valstu miljonāri. Tautas kalpi vārda tiešā nozīmē pārdeva tiem savu zemi. Visvairāk no šā lēmuma cieš Jūrmalas iedzīvotāji. Lasi visu >>

Kad 2009. g. maijā Adelaides Latviešu biedrība svinēja savu 60. gadskārtu, iztrūka svinību kronis – iecerētā grāmata Pēdu nospiedumi: Latvieši Dienvidaustrālijā (Footprints: Latvians in South Australia). Dažādu tehnisku iemeslu dēļ uz grāmatu vajadzēja gaidīt līdz šī gada augustam, taču jāsaka, ka bija vērts gaidīt, jo tanī atspoguļojas ne tikai latviešu kulturālā dzīve Adelaidē pēdējos 60 gados, bet arī latviešu un latviskās izcelsmes ļaužu pienesums Dienvidaustrālijas sabiedriskai un kulturālai dzīvei. Lasi visu >>

Latviešu apvienība Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) šogad rīko savu gadskārtējo līdzekļu vākšanas akciju no 1. septembra līdz 31. oktobrim. Jūsu turpinošais atbalsts ir nepieciešams, lai apvienība varētu turpināt savu darbu. 2009. gadā jūs saziedojāt $34917. Vēlreiz sirsnīgs paldies par šo rekordlielo atsaucību. Ceram šogad pārsniegt $35000 apvienības darbam un vēl savākt arī $10000 Okupācijas muzejam. Lasi visu >>

Četrpadsmitais turpinājums un noslēgums aprakstam „No Spānijas līdz Horvātijai“. Sākums LL Nr. 85, 86, 88, 91, 94, 96, 98, 99, 100, 101, 102, 103, 104, 105.
Atstājot Ļubļanu, turamies uz lielceļiem, tomēr pie Triestes satiksmi novirzīja caur pilsētas centru gan jau tūristu valdzināšanas, ne (tikai) ceļa remontu dēļ, un pēc trīsarpus stundām, nobraucot 320 km, ierodamies Foldsu ģimenes mājās Gārdas ezera dienvidu krastā, Pešjēra (Peschiera) ciemā. Gārdas ezers ir vislielākais visā Itālijā un stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā, kur ziemeļos dramatiski fjordi starp maz apbūvētiem kalniem, bet līdzenumi un tūristu atpūtas vietas un atrakcijas dienvidos. Lasi visu >>

Visi mākslinieki ir aicināti piedalīties ALMA gadskārtēja mākslas izstādē, kas notiks no 10. oktobra līdz 18. novembrim. Šogad izstāde atšķiras ar to, ka ALMA piešķirs naudas balvas labākajiem darbiem. Balvas tiks piešķirtas trijās kategorijās:
a) tradicionālas gleznas (figurālas gleznas, ainavas); Lasi visu >>

Pirmais turpinājums. Sākums Laikrakstā „Latvietis“ Nr. 105
Pēc pusdienām trīs melburnieši – Karīna Jaunalksne, Valda Jefimova un Andris Ziedars klāstīja par mācību metodēm un skolēnu domāšanu, kā arī dalījās ar savu pieredzi, kā panākt, lai skolēni aktīvi piedalītās mācību stundās, padomājot gan par kautrīgajiem un palaidnīgajiem skolēniem. Labi, ka tika izdalītas informācijas lapas līdzņemšnai, jo manas smadzenes uz dienas beigām jau vairs nespēja uzņemt visu pasniegto ideju klāstu pilnībā. Tagad, pāršķirstot tās, jau gara acīm redzu jaunas idejas turpmākam darbam un domāju, ka es neesmu vienīgā. Lasi visu >>
Gunārs Jurjāns gleznošanu mācījies privāti un Latvijas Mākslas akadēmijā Rīgā no 1942. –1944. gadam. Kā liela daļā latviešu, arī viņš devās bēgļu gaitās. Studijas atkal atsācis un turpinājis Dānijā, Kopenhāgenas Dekoratīvās mākslas skolā no 1948. līdz 1950. gadam. Pievērsies modernai glezniecības tendencei – konstruktīvismam, ierobežojot krāsu pielietošanu. Ieradās Austrālijā 1950. gadā un bija viens no slavenās mākslinieku grupas Zilā Ota dibinātājiem 1953. gadā un piedalījies grupas rīkotajās mākslas izstādēs. Rīkojis patstāvīgas gleznu izstādes Sidnejā 1964. gadā, Melburnā 1968.,1970., 1978. gados. Piedalījies baltiešu grupas izstādēs Parīzē, Londonā, Ņujorkā. Izstādījis savus darbus Austrālijas Latviešu Kultūras dienu mākslas darbu izstādēs; darbi godalgoti 1956. un 1966. gados. Saņēma Austrālijas Filmu un televīzijas industrijas balvu par raidījuma Lusinda Breiforda (Lucinda Brayford) dekorācijām 1980. gadā. Saņēmis PBLA atzinību par teātra kritiku 2003., 2005. un 2007. gadā. (Gleznojis daudz akrila tehnikā. Veicis daudzus darbus dekoratīviem stikla, mozaīkas un sienu gleznojumiem; sekmīgi darbojies grāmatu ilustrēšanas un iekārtošanas jomā. No 1957. gada līdz 1987. gadam strādāja kā dekorators Austrālijas Valsts (ABC) televīzijas studijā Melburnā. Ilgus gadus – no 1953. gada līdz 2007. gadam bija Austrālijas Latviešu teātra dekorators. Rakstījis un publicējis Latvijas, Austrālijas, Amerikas presē kritiskus rakstus un apceres gan par atsevišķām mākslas skatēm, gan māksliniekiem. Lasi visu >>
Note: In Latvian, the word "Laikraksts" means "Newspaper" and "Latvietis" means "Latvian".