|
|
Laiks Latvijā: |


Šīs nedēļas laikraksta pirmais raksts ir par Nama labad sarīkojumu Melburnā. Sarīkojuma mērķis bija celt apziņu par to, ka mums ir šāds Nams, kas daudzos veidos kalpo un ir kalpojis latviešu sabiedrībai, un lai vāktu līdzekļus nama uzturēšanai un uzlabošanai. Liekas, ka abi mērķi ir izpildīti. Melburnas Latviešu nama kooperatīvs saprot, ka bez publicitātes, atsaucība būtu bijusi mazāka, un tāpēc sadarbojās ar laikrakstiem, sniedzot informāciju par savu darbību un par gaidāmo sarīkojumu.
Ne visas latviešu organizācijas vēlas izplatīt informāciju par savu darbību, tāpēc pastāstīšu, kā laikraksts Latvietis iegūst sarīkojumu ziņas, ko izplatīt tālāk jums, mūsu lasītājiem visā pasaulē. Redakcija neapstaigā visus latviešu namus Austrālijas pilsētās, meklējot tur ziņojumu dēļos izvietotas reklāmas. Lasi visu >>
Svētdien, 15. augustā Melburnas Latviešu namā valdīja liela rosība. Kas tad bija šīs rosības iemesls? Melburnas Latviešu nama kooperatīvs (MLNK) rīkoja savu gadskārtējo līdzekļu vākšanas sarīkojumu Nama labad. Šogad apmeklētāju skaits Lielajā zālē bija tuvu diviem simtiem, līdz ar to, kā Nama kooperatīva priekšsēdis Kārlis Kasparsons savā atklāšanas runā teica: „Nama labad sarīkojums ir tā īstā MLNK pilnsapulce ar daudz interesantāku darba kārtību un programmu, un tā mērķis ir bijis un vienmēr būs – vākt Namam līdzekļus, lai Nams varētu turpināt latviešu kultūras veicināšanas darbus Melburnā.“ Lasi visu >>

Latvieši arī pagātnē iepazina citas zemes. Ceļotāju, protams, bija daudz mazāk nekā mūsdienās, jo lielākajai daļai iedzīvotāju nebija tādas iespējas – vajadzēja strādāt, lai izdzīvotu un skolotu bērnus. Ceļošana bija izglītoto un arī mantīgo cilvēku privilēģija. Toties tie, kas redzēja, kā cilvēki dzīvo ārzemēs, avīžu lapaspusēs dalījās ar redzēto. Viņi gribēja arī savā dzimtenē ievest labo un jauninājumus, ko pamanīja citur. Lasi visu >>

No sīkām zīlītēm mēdz izaugt lieli ozoli. Šāda sīka zīlīte bija tās dažas Adelaides dāmas, kas 1952. gadā nodibināja Daugavas Vanadžu kopu pie nupat dibinātās DV Adelaides nodaļas. Pateicoties šai tālredzībai, Vanadzes varēja 14. augustā atskatīties uz 58 gadu svētīgu palīdzības darbu. Protams, kā jau ar visām trimdas organizācijām, kopas spēka gadi un ziedu laiki diemžēl ir daļa no pagātnes, taču draudzība, kopība un darbs tautas labā turpinājās iespējamības robežās, kaut galvas kļuvušas sirmas, rindas retākas un miesa vājāka. Lasi visu >>

Stendzeniekam lielā rūpe jeb kā tautas gudrība saka, pēdējie rudzi rijā LPP runasvīru slavināšanai.
1) Šķēle dzīvojot ar labām domām. Viņš, tāpat kā ārlietu ministrs Ronis, ņēmis lāpstu un noraks visu slikto Latvijas vēsturē. Šķēle rok dziļāk, raka jau sen. To pamanījuši acīgie. Šķēle novērtējis Latvijas brīvvalsts lielos trūkumus – pensiju vietā nabagmājas, ūtrupes, raudošie, nopuņķojušies bērni, vecāku pārcilvēcīgais darbs (Māras Svīres intervija ar Šķēli Literatūra. Māksla. 1.08–8.08.96.g.). Interviju Šķēle nobeidz ar vārdiem: „Nedod Dievs, lai mums būtu tāda Latvija.“ Šķēle par to gādās, lai neatkārtotos brīvvalsts Latvija jeb kā tautā saka Ulmaņlaika Latvija, viņš negrib nonākt starptautisko aizdevēju jūgā, bet aizplīvurotā veidā norāda, ka palīdzēs dāsnais kaimiņš Krievija, par ko viņu pārliecinājis Urbanovičs (SC), ar kuru varēs veidot trešo republiku – draudzīgu Krievijai. To apstiprina Šķēles klusēšana par Urbanoviča draudiem par Biškeku un SC aptauju, aizskarošu Latvijai un latviešiem. Klusēšana taču ir piekrišana. Lasi visu >>
Austrālijas Latviešu 53. Kultūras dienu Tautas deju uzveduma rīkotājs Kalvis Jaunalksnis viesojās laikraksta „Latvietis“ redakcijā 5. augustā, kur viņu intervēja Ilze Nāgela.
Ilze Nāgela: Sveicināts, Kalvi! Esi sveicināts laikraksta Latvietis redakcijā!
Melburnieši, un es domāju, ka arī visi Austrālijas latvieši, gatavojas uz šī gada lielākajiem latviešu kultūras svētkiem Austrālijā – Kultūras dienām, kuras, kā zināms, notiks jau pavisam drīz – šī gada nogalē Melburnā. Laikraksta Latvietis lasītāji ir jau lasījuši intervijas ar Austrālijas Latviešu 53. Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēdi Anitu Andersoni, ar jauniešu pārstāvi Kultūras dienās Jānu Andersoni un kopkora koncerta organizētāju un vadītāju Jolantu Lārmani. Lasi visu >>

Pēc vairāku nedēļu gatavošanās arī pie mums Pertā ieradās Latvijas valsts ierēdnes, kārtot sarežģīto procedūru jauno Latvijas pasu pieprasījumiem. Jau jūnijā bijām saņēmuši ziņu, ka nopietni risinās projekts, lai Latvijas pilsoņiem ārzemēs varētu izsniegt jaunās Eiropas stila Latvijas pases. (Red.: skat. laikraksta „Latvietis“ 87. numuru (28. aprīlī)). Tas viss radās ar to, ka dažādi dati pasē tiks likti datu bāzē elektroniski, un tam ir vajadzīgi dārgi tehniski aparāti, kuri goda konsuliem nav pieejami. Beidzot ar Ārlietu ministrijas un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes kopējiem spēkiem tika izkārtota Mobilā pases stacija, kura tad varēja doties ceļā un kārtot Latvijas pases pieprasījumus. Lasi visu >>

Varbūt par daudz dramatiski teikts, bet latviešu tautai Latvijā, atkal reiz deg zem kājām. Stāvam milzīgās izšķiršanās priekšā ar nepārredzamām sekām: Pēc dažām nedēļām gaidāmas Latvijas Saeimas vēlēšanas. To iznākums var izšķirt Latvijas nākotni, kā latviešu tautas latviskām mājām un tās rietumniecisko orientāciju. Lasi visu >>
Gleznotājam, tēlniekam grafiķim vai jebkuras citas nozares māksliniekam, neskatoties uz izvēlēto tehniku, viņa darbu skate ir pietura, kurā parādīt skatītajam padarīto, gan arī kā atskaites punkts un izvērtējums sev pašam par padarīto. Ar patiesu prieku devāmies uz latviešu mākslinieces jaunas izstādes atklāšanu piektdien, 13. augustā Ņūnorta (NewNorth) galerijā, Fērfīldā (Fairfield), Melburnā. Tika atklāta Kallenas Kučeras fotogrāfiju izstāde Pašsajūta: lidojums-bēgšana (The sense of self: flight). Bija pārsteigums, saņemot ielūgumu uz šo izstādi. Pārsteigums tādēļ, ka mākslinieci pazīstu jau gadus 20, bet viņas radošā talanta apliecinājumu esmu redzējusi daudzos viņas darbos, kad māksliniece strādāja citā tehnikā – keramikā. Tūdaļ arī jāpiemin, ka viņas darinātie trauki, protams, tie ir pielietojami priekšmeti – vāzes, krūzes, šķīvji, tad tomēr tiem arvien bija virsuzdevums, jo tie bija trauki–mākslas darbi. Neparasti, uzmanību piesaistoši. Brīnišķīgās glazūru krāsas, trauku formas un faktūras. To pieminu, lai atgādinātu, ka tikšanās šai izstādē mums nav ar tikko jaunu ienācēju mākslā, bet gan ar pieredzes bagātu mākslinieci. Lasi visu >>

Dziesmas klausoties, patiešām rodas sajūta, ka atrodies kādā dziļā Latvijas lauku nostūrī, kur sanākuši vietējie ļautiņi kopā un mūzikā izdzied savu lauku dzīvi. Tās ir vienkāršas un tajā pašā laikā pilnas ar dvēseliskumu savā vienkāršībā. Un pie tam meldijas tādas senas, un kopumā iespaids ir tāds, ka esam atgriezuši laika ratu atpakaļ kādu gadsimtu un ielūkojamies nodzeltējušā fotoalbumā, kur fotogrāfijās attēlotās lauku sejas atdzīvojušās un nu spēj mums, nākamajām paaudzēm, kaut ko par sevi un savu dzīvi pastāstīt. Lasi visu >>
Note: In Latvian, the word "Laikraksts" means "Newspaper" and "Latvietis" means "Latvian".