|
|
Laiks Latvijā: |


Priekšvēlēšanu kampaņa kļūst karstāka gan Austrālijā, gan Latvijā. Ja Austrālijas parlamenta priekšvēlēšanu kampaņā jau ir dažādas sūdzības par neētisku rīcību, tad Latvijā tās ir jau sasniegušas kriminālu līmeni.
Partijas Visu Latvijai! mājas lapai ir noticis nopietns uzbrukums, ar mērķi, lai pie tās nevarētu piekļūt. Partiju apvienības Vienotība iekšējie e-pasti ir uzlauzti un iegūtā informācija ir publicēta presē. Lasi visu >>

Svētdienas 8. augusta pievakarē starp plkst. 4 un 5 pēcpusdienā Madonai gāja pāri pamatīgs negaiss ar vētru. Bijām visi mājās, iekšā, bet sajūta nepatīkama. Pie mūsu mājas Avotu ielā izgāza bērzu (audzis apmēram no 1965. gada) ar saknēm. Kad lietus pārgāja, steidzām to zāģēt ar rokas zāģiem, lai atbrīvotu ielu, jo koks bija pārkritis tai pāri. Tikmēr dēla sieva Anna šo to pabildēja. Uz Raiņa un Saules ielas stūra mājai nolocīts skārda jumts un aiznests 20-50 metrus tālāk. Lasi visu >>
Kā jau laikraksta Latvietis 29. jūlija 101. numurā ziņojām, jūlijā un augustā Austrālijas lielākajos latviešu centros: Adelaidē, Brisbanē, Melburnā, Sidnejā un arī Pertā strādāja Latvijas mobilā pases stacija. LR Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta Konsulārās palīdzības nodaļas vadītāja Nora Labanovska un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) Pasu nodaļas vecākā referente Marina Švinka tikās ar vairāk kā 300 latviešiem, piereģistrējot viņu pieteikumus, lai saņemtu jaunas Latvijas pases. Lasi visu >>

Valdis Krastiņš par sevi raksta: Savu gaitu sāku Tautas Frontē 1988. gadā. Kopš 1992. gada LR Ārlietu ministrijā, tajā pat gadā misijā Helsinkos, tad vēstnieks Čehijā, Slovākijā, Turcijā, Norvēģijā, Somijā. Vairākus gadus Baltijas jūras valstu padomē (11 valstu sadarbības organizācija). Patlaban beidzis aktīvās diplomāta gaitas, deputāta kandidāts uz 10. Saeimu no „Vienotības“ (SCP). Politiskā angažētība radusies sakarā ar vēlēšanos Latvijas valsts pamatos likt Skandināvijas tipa pārvaldi – godīgu, atklātu, uz sabiedrības labumu vērstu. Nāku no akadēmiskām aprindām, PhD grāds, papildus studijas Skandināvijā banku zinībās.
Var pieņemt, ka Latvijas iedzīvotāji nekad nav bijuši tik sašķelti un sadrumstaloti savos uzskatos un centienos, kā tas ir patlaban. Pieņēmuma pamatā fakti – sekošana komentāriem un viedokļiem interneta portālos, lasītāju vēstulēs, sarunās publiskajā telpā ilgstošā laika posmā. Par šo jucekli var tieši un personīgi pārliecināties arī katrs interneta lietotājs. Lasi visu >>

Šī gada 1. augustā Kanberas latviešu ev. lut. draudzes dievkalpojumu Sv. Pētera baznīcā, Rīdā, vadīja viesmācītājs Dainis Markovskis no Latvijas.
Pēc dievkalpojuma baznīcas zālē notika draudzes pilnsapulce un tai sekojošs draudzes saiets pie kafijas un uzkodām. Lasi visu >>

Mīļie dziesmu draugi!
Straujiem soļiem tuvojas augusta beigas – mūsu pirmais kopmēģinājums, koristu un diriģentu salidojums Melburnā, š.g. 27.–29. augustā, kurā kopīgi gatavosimies KD Kopkora koncertam decembrī.
Šo mēģinājumu vadīs Aldis Sils un Latvijas Dziesmu svētku virsdiriģente Agita Ikauniece. Būs gan dziesmu apgūšana pa balsīm, gan dziesmu pilns skanējums kopā ar pavadījumu, būs patīkamas un vērtīgas tikšanās ar abiem talantīgajiem diriģentiem, kā arī sadarbošanās ar Melburnas bērnu kori! Lasi visu >>
Ilze Nāgela: Vai bijāt agrāk dzirdējusi, vai varbūt pati piedalījusies Austrālijas KD? Kā uzņēmāt šo piedāvājumu – būt KD kopkora diriģentei?
Agita Ikauniece: Ja godīgi, tad par Austrālijas KD, kā arī Dziesmu svētkiem Amerikā mācījos kora literatūrā, studējot Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā Rīgā vēl pagājušajā gadsimtā. Protams, ka pierakstīt šādu informāciju ir viena lieta, bet piedzīvot – pavisam cita. Esmu piedalījusies gan Amerikas latviešu Dziesmu svētkus, gan jauniešu kora Balsis sastāvā Kultūras dienās Adelaidē, kas notika pirms vairākiem gadiem. Piedāvājums piedalīties Melburnas KD nāca negaidīti. Pareizāk, to izdomāja Jolanta Lārmane un Anita Andersone. Manuprāt, iespējamais iemesls manai izvēlei bija ne tikai 2008. gada Dziesmu svētki, kuros kopā ar dziedātājiem Mežaparkā atskaņojām Saule brida rudzu lauku, bet, iespējams, tā neprātīgā, trakā, emocionālā nakts pēc Noslēguma koncerta, kad visi – dziedātāji, dejotāji, diriģenti, draugi, radinieki, rīkotāji ne tikai dziedāja tā saucamās galda dziesmas, bet vēl sešos no rīta bija spējīgi atskaņot gan latviešu tautasdziesmas, gan Lauztās priedes, tikai, teiksim tā, ļoti īpašās interpretācijās, vairāk smieklīgās. Redz – viena nakts un kopkora diriģente rokā. Ja nopietni, tad diriģēt kopkori ir ļoti atbildīgs uzdevums, bet es ceru, ka visu darīsim kopā ar kolēģiem gan no Rīgas, gan no Austrālijas latviešu koriem. Lasi visu >>
Eiropas Vasaras skolā (EVS) šogad bija 50 dalībnieki, kādi 11 audzinātāji, kādi 5 skolotāji. Bērni bija no Latvijas, Igaunijas, Anglijas, Kanādas, Austrālijas, Luksemburgas, Beļģijas. No Austrālijas bija 4 audzēkņi: Lija Andersone, Laila un Toms Grosi, Kristaps Brūns, kā arī trīs audzinātāji: Klāra Brūvere, Jāna Andersone un Jānis Daniklifs. Lasi visu >>

Cīņu pret korupciju un korupcijas risku mazināšanu jau no paša sākuma esmu uzskatījis par ļoti svarīgu uzdevumu. Par to domāju arī tad, kad izvēlējos padomniekus, kas strādā Aizsardzības ministrijā manā birojā.
Divas manas padomnieces ir pretkorupcijas un valsts pārvaldes ekspertes, un viņas strādā tieši ar šiem jautājumiem. Tās ir profesore Rasma Kārkliņa – politoloģe un pretkorupcijas pētniece un Linda Austere, kas mani konsultē juridiskajos un valsts pārvaldes jautājumos. R. Kārkliņa pirms tam bija mana padomniece, kas saņēma pusslodzes algu, bet tagad viņa ir ārštata padomniece, kas algu nesaņem. Linda Austere strādā manā birojā uz pusslodzi un kopš aprīļa arī Tieslietu ministrijā, kad sāku pildīt tieslietu ministra pienākumus. Lasi visu >>

3. jūnija rītā, pa saulainu Rīgu pastaigājoties, esmu nonākusi Lāčplēša ielā 75. Tās ir Vītolu fonda nelielās telpas ēkas otrajā stāvā. Šoreiz gan kafijas dzeršanas un viesošanās vietā mani liek pie darba, jo pašlaik notiek jauno stipendiju pieprasījumu pirmā izvērtēšana un klasifikācija. Tas man izvēršas par ļoti izglītojošu piedzīvojumu.
Uzzinu, ka pieteikšanās jaunām stipendijām beigusies jau 1. maijā, un uz nākošā mācību gada stipendijām pieteikušies 525 cerību pilni jaunieši. Tā kā Vītolu fonds netaisa viena gada šovu, bet piešķir stipendijas vairākus gadus vienam studentam, tad 2010./2011. gadā no jauna varēs piešķirt ap 100 jaunām stipendijām. Žēl, ļoti žēl, ka ap četriem simtiem šo jauniešu būs jādod noraidoša atbilde, un es jau no padomes locekļu sejām redzu, ka viņiem šis uzdevums būs ļoti grūts. Lasi visu >>
Katrs, kurš kaut reizi pēdējo divdesmit gadu laikā ir apmeklējis Latviju, uz sava tūrisma ceļveža vai kartes būs pamanījis nelielu logo ar maziem spirālveidīgiem cilvēciņiem, kā rotaļu vilciņiem griežoties ap savu asi, un uzrakstu angliski – The land that sings, jeb Zeme, kas dzied. Svešiniekiem tas liekas visai eksotiski, taču katram latvietim ir pilnīgi pašsaprotams – ja nav par ko runāt, tad ir vienkārši jāuzdzied. Un dziedāt gribētāju Latvijā ir ļoti daudz. Tā sākas daudzu latviešu mūziķu biogrāfijas – „Visi mani tuvinieki mīlēja dziedāt, es pamēģināju, un man arī iepatikās“. Lasi visu >>
Note: In Latvian, the word "Laikraksts" means "Newspaper" and "Latvietis" means "Latvian".