|
|
Laiks Latvijā: |


Ir iznācis laikraksta Latvietis 100. numurs! 100. numurs ir tāds robežpunkts, kad jāatskatās uz padarīto un jālemj par turpmāko.
Iegansts uzsākt laikrakstu Latvietis bija pārliecība, ka šāds mūsdienīgs izdevums ir vajadzīgs, lai dokumentētu notikušo, informētu par gaidāmiem notikumiem, izklaidētu un izglītotu. Jau pirmajā numurā noformulējām lozungu: Austrālijas avīze latviešiem pasaulē. Mūsu prioritātes ir bijušas: Lasi visu >>

Esam sasnieguši laikraksta 100. numuru, un izsakām lielu pateicību visiem, kas ir piedalījušies laikraksta tapšanā un uzturēšanā! Paldies simtiem cilvēkiem, kas ir mums sūtījuši savus rakstus un fotogrāfijas! Paldies visiem, kas snieguši mums ziņas par sarīkojumiem, lai mēs šīs ziņas varam izplatīt pēc iespējas lielākam apmeklētāju skaitam! Paldies visiem, kas ievietojuši sludinājumus mūsu laikrakstā, un ceram, ka esam palīdzējuši jums sasniegt mērķi! Paldies visiem, kas mums snieguši finansiālu atbalstu, lai laikraksta darbs var turpināties! Paldies visiem abonētājiem, kuri saņem laikrakstu ērtāk lasāmā veidā! Paldies spiestuves darbiniekiem! Paldies visiem, kas tālāk izplata ziņas, ka ir tāds laikraksts! Un paldies visiem lasītājiem, jo laikraksts tiek sagatavots tieši jums! Lasi visu >>

Šorīt, 21. jūlijā, Greims Andersons (Graham Anderson) iesāka savu trešo Latvijas soļošanas piedzīvojumu. Šoreiz pārgājienā iekļaujot Lietuvu, viņš sāks staigāt no Nidas, kas atrodas Lietuvas dienvidrietuma krastā un nobeigs Kolkā, Latvijas ziemeļrietuma krastā.
Pirmās divās dienās Greiemam piebiedrosies Jānis Daniklifs (Dunnicliff) no Sidnejas. Šorīt viņi cēlās pirms pieciem, lai paspētu uz visagrāko busu no Rīgas uz Klaipēdu, kur viņi pārsēdīsies prāmī, lai tikt Kuršu kāpas ziemeļu galā. No turienes viņi nobrauks ar autobusu līdz Nidai, gājiena sākumpunktam. Lasi visu >>

Mīļā Mildiņ!
Katru gadu Adelaides Vanadzes rīko pankūku pusdienas, kas vienmēr bauda lielu publikas atsaucību, bet šogad Vanadzes bija pārcentušās ar savu piedāvājumu. Veselas sešas dažādas zortes, un pie tam vēl ievārījumi un buljons! Sevišķi liela piekrišana bija kartupeļu pankūkām, bet garšīgas bija visas. Ne tikai dažādības, bet arī daudzuma ziņā Vanadzes šogad bija pamatīgi piestrādājušas. Pat tad, kad ēdāji ar spēcīgāku apetīti bija notiesājuši otro porciju, vēl arvien palika daudz pāri, un pankūkas tika piesolītas promnešanai. Tādā veidā beidzot iztukšoja visas pannas. Lasi visu >>
Sestdien, 17. jūlijā Melburnas Latviešu skolā nebija parasta mācību diena. Folkloras skolotāja Jolanta Lārmane ar citiem skolotājiem un atsaucīgajiem vecākiem-palīgiem bija izveidojusi ko īpašu – skolā bija Tikumu diena. Kas tad notika? Vispirms skolas bērni tika sadalīti 5 vecumu grupās. Kad visi satikās foajē uz nodarbību sākumu, Jolanta paskaidroja bērniem, kas tagad notiks un deva norādījumus. Bija izveidotas piecas Tikumu darbnīcas: Prieka darbnīca, Dāsnuma darbnīca, Skaistuma darbnīca, Čakluma darbnīca, Gudrības darbnīca. Katrā šajā darbnīcā bērni pabija, katrā kaut ko uzzinot, iemācoties un apgūstot. Lasi visu >>
„Klusi un mierīgi“ ar šī gada pirmo jūniju Latviešu Kredītkooperatīva Austrālijā (LKA) valdei nomainījās priekšsēži. Lasi visu >>

Saulainā ziemas rītā, skolas brīvdienu laikā trešdien, 14. jūlijā pie Volongongas stāvām krastmalām Tirolas (Thirroul) pilsētiņā tika rīkots dancošanas pasākums Apdejo pasauli (Dance Around the World).
Šo jauko izklaidi organizēja Maija un Kaija Upenieces, klāt pieaicinot Viktoriju Mačēnu un viņas mīļo akordeonu. Lasi visu >>
Austrālijas Latviešu 53. Kultūras dienu Kopkora koncerta rīkotāja Jolanta Lārmane viesojās laikraksta „Latvietis“ redakcijā 2. jūlijā, kur viņu intervēja Ilze Nāgela.
Ilze Nāgela: Ne tikai melburnieši, bet es domāju, ka arī visi Austrālijas latvieši gatavojas uz šī gada lielākajiem latviešu kultūras svētkiem Austrālijā – Kultūras dienām. Mūsu lasītāji jau ir lasījuši interviju ar Austrālijas Latviešu 53. Kultūras dienu rīcības komitejas priekšsēdi Anitu Andersoni (LL93), tāpat arī ar jauniešu pārstāvi Kultūras dienās Jānu Andersoni (LL94).
Man ir liels prieks tagad aicināt uz interviju Jolantu Lārmani, jo viņai šajās Kultūras dienās uzticēts ļoti liels gods un atbildība arī – Kopkora koncerts. Kora dziesma ir, ja varētu tā teikt, gandrīz vai katra latvieša sirdslieta, un interese par kopkora koncertu arvien ir ļoti liela. Lūdzu, pastāstīt, Jolanta, mūsu laikraksta lasītājiem par Tev uzticētajiem pienākumiem? Lasi visu >>
Trešdien, 14. jūlijā laikraksta Latvietis redakcijā viesojās mācītājs no Latvijas Dainis Markovskis. Prieks bija tikties un parunāties. Jautāju, kā ziņa par to, ka Svētā Krusta ev. lut. latviešu draudze aicina mācītāju, viņu sasniedza Latvijā, un kādas bija viņa domas, piekrītot kandidēt šim amatam, piekrītot pieņemt šo izaicinājumu un doties tik tālu prom no Latvijas. Lasi visu >>

Ja nezinātu, varētu domāt, kas tā ir par Lapu, kas izkārtojusi pati savu izstādi. Atkal varu sevi uzskatīt par speciālām privilēģijām apveltītu cilvēku, jo man ir palaimējies būt klāt LA-Pas nodaļas Latvijā dibināšanas sanāksmē. Pilnā vārdā tas ir Latvieši pasaulē Muzejs un Pētniecības centrs. Tā tad LaPa-MPC. Šī sanāksme notika 2007. gada beigās Latvijas vēstures muzeja telpās, kur es arī iepazinos ar šīs jaunās organizācijas mērķiem un darba darītājiem. Iniciatore un vēl tagad valdes priekšsēde ir Maija Hinkle, vicepriekšsēdis un kasieris ir Ints Dzelzgalvis, bet valdes locekļi ir: Marianna Auliciema, Vita Ozoliņa, Ināra Reine, Juris Zalāns un revidente Arta Savdona. Arī atbalstītāju grupā ir daudz pazīstamu vārdu. Tur ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadītājs Andris Vilks, tur Okupācijas muzeja direktore Gundega Michele, Muzeja biedrības cilvēki Valters Nollendorfs, Anna Žīgure, Uldis Grava, Paulis Lazda. Tur redzami vēl trimdas latviešu sabiedrībā pazīstami tādi vārdi kā Valdis Liepiņš, Solveiga Miezīte, Sarma Liepiņa un citi. Lasi visu >>

Aktīvajā politikā ienācu pavisam nesen – līdz ar lietussargu revolūciju. Jau ilgi pirms tam bija skaidrs, ka Latvija neiet pareizo ceļu, bet tajā brīdī Tautas partijas nekaunība pārsniedza jebkuras saprāta robežas. Tad arī es sev teicu: „Pietiek skatīties no malas! Ja gribu, lai Latvija mainās, jāiet un jācīnās!“ Lasi visu >>

Kolkasraga (Domesnes) vārds pirmo reizi vēstures avotos sastopams tekstā, kas ap 1040. gadu iekalts Mervalas rūnu akmenī Zviedrijā. Rakstā teikts, ka garām Kolkasragam tad ar bagātiem kuģiem uz Zemgali ir devies vikings Svens. Tieši šis vēsturiskais fakts kļuva par iedvesmas avotu, lai Kolkā 17. jūlijā rīkotu nebijuši plašus, interesantus un pasākumiem bagātus Jūras svētkus. Nedaudz senākos laikos gan tos dēvēja par zvejnieku svētkiem, taču kopš zvejniecība Latvijas piekrastē ir gājusi mazumā, svētki ieguvuši jaunu vārdu. Lasi visu >>

Neraugoties uz pārmērīgo karstumu Latvijā, it kā tā neatrastos ziemeļiem, bet gan tuvāk ekvatoram, 16.-18. jūlijā Jelgavā notika 4. starptautiskais smilšu skulptūru festivāls. No 40 māksliniekiem no 15 valstīm, kuri vēlējās piedalīties tajā, tika izraudzīti 15 mākslinieki – trīs no Latvijas, pa vienam no Krievijas, Bulgārijas, Ukrainas, Nīderlandes, Itālijas, Spānijas, Lielbritānijas, Ungārijas un Īrijas. Bez 15 darbiem bija skatāmi arī divi lielākie darbi un smilšu bārs, ko festivāla rīkotāji īpaši pasūtīja festivālam. Tos nevērtēja. Viens no tiem bija veltīts Jelgavai un jo sevišķi hercogam Jēkabam (1610-1681), kuram šoruden jelgavnieki atzīmēs 400. dzimšanas dienu. To veidoja vairākkārtējs smilšu un ledus skulptūru festivālu dalībnieks un uzvarētājs lietuvietis Andriuss Petkus un nīderlandietis Maksims Gazendams. Lasi visu >>

Ērģeļspēles pratēju šodien ir simtiem reižu mazāk nekā klavieru un citu instrumentu spēlētāju. Viens no tiem ir Andrējs Streļājevs, kas 13. jūlijā sniedza savu doktorantūras koncerteksāmenu Sv. Tomasa (St. Thomas’s) anglikāņu baznīcā, Toronto.
Andrējs ir vienīgais un pirmais doktorants Toronto Universitātes mūzikas fakultātē ērģeļu klasē. Viņš ir pirmais latvietis, kas Kanādā plašākā mērogā popularizē profesionālo ērģeļmūziku, atskaņojot latviešu komponistu ērģeļdarbus, kā arī rakstot disertācijas darbu par latviešu ērģeļmūziku! Lasi visu >>

Divpadsmitais turpinājums stāstam par Donaldu Deiju (Donald Day) un viņa grāmatu „Uz priekšu, kristīgie zaldāti“ („Onward Christian Soldiers“). Sākums LL 84, 85, 86, 88, 90, 92, 93, 94, 95, 96, 98, 99.
Tagad Deija grāmatā kārta Igaunijai un prezidentam Konstantinam Petsam.
Igaunijai nav valsts prezidenta posteņa, bet ir, tiešā tulkojumā no angļu valodas, valsts vecākais. Pets bija pirmais un pēdējais Igaunijas Valsts vecākais. Lasi visu >>

Dr. Uldis Ozoliņš viesojās laikraksta „Latvietis“ redakcijā 2010. gada 11. jūnijā, un dalījās savās domās par politisko stāvokli Latvijā. Sniedzam trešo (pēdējo) daļu no šī brīvā stāstījuma pieraksta. Pirmās daļas laikraksta „Latvietis“ 98. un 99. numurā.
U.O.: Šis milzīgais projām aizbraucēju skaits no Latvijas, man liekas, ir šausmīgi morāli sagraujošs.
I.N.: Jā, un it īpaši ja tas ir kādā Latvijas mazā miestiņā, tur sabiedrība patiesībā tiek pilnīgi sagrauta. Lasi visu >>
Vēsture nekad latviešu tautu nav lutinājusi, bet iemācījusi bēdu zem akmens paslēpt, un tā grūtos laikus izdzīvot.
Bet tad nāca visgrūtākie no grūtiem laikiem, kad svešas varas nolūks bija Latvijas un latviešu tautas iznīcība. Viss sākās ar krieva un vācieša viltību, un pirmais iznīcībai domātais trieciens nāca 1941. gada 14. jūnijā, kad vienā naktī no Latvijas pazuda vairāk kā 15 tūkstoši cilvēku. Tā bija bēda tik liela, ka nav vēl atrasts akmens smags diezgan, zem kā to paslēpt. 14. jūnijs stāv Latvijas vēsturē ierakstīts kā tautas sēru diena, kad reizi gadā turpinām aizvestos pieminēt. Lasi visu >>

Astotais turpinājums aprakstam „No Spānijas līdz Horvātijai“. Sākums LL Nr. 85, 86, 88, 91, 94, 96, 98, 99.
Atstājot Ribadeselu, turpinām ceļu austrumu virzienā, turoties cik vien iespējams pie jūras, lai kā dienas gala mērķi sasniegtu Sansebastianu (San Sebastián), netālu no Francijas robežas. Lasi visu >>
Uldis Āboliņš dzimis 1923. gadā, Rīgā; mums visiem pazīstams un atmiņā paliks kā izcils mākslinieks. Māksla bija viņa dzīve. Jau agrā jaunībā ieinteresēts un iespaidots mākslās, pirmo skološanos saņēma no grafiķa K. Buša, dekoratora A. Cimmermaņa un gleznotāja R. Šterna. Savu pirmo darbu skati Skolas ielas Valsts paraugpamatskolā sarīkoja 13 gadu vecumā. Lasi visu >>
Note: In Latvian, the word "Laikraksts" means "Newspaper" and "Latvietis" means "Latvian".