Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Gunārs Nāgels - ; Laikraksts Latvietis Nr. 95 -- (2010. g. 19. jūnijā)

Jūnijam ir tikai 30 dienas, bet neparasti daudzas no tām ir latviešiem un Latvijai ļoti zīmīgas.

1919. g. 19. jūnijā sākās Cēsu kaujas. 18. novembra Latvijas republikai lojālā armija pierādīja, ka nebija Vācijas lelles, un uzsāka kaujas pret vācu vienībām, kuras, pēc Rīgas ieņemšanas, nebija turpinājušas virzīties uz austrumiem pret padomju karaspēku, bet bija pagriezušās uz ziemeļiem, lai vērstos pret neatkarīgās Igaunijas armiju un Ziemeļlatvijas armiju. 22. jūnijā kaujas beidzās ar vācu sakāvi, un neatkarīgā Latvijā šo dienu svinēja kā Varoņu piemiņas dienu. (Izšķirošo kauju laikā Baloža brigāde uzturējās Rīgā un ievēroja neitralitāti, tāpēc Ulmaņa autoritārā valdīšanas laikā šo dienu strīpoja no svinamo dienu saraksta). Lasi visu >>

Valsts prezidents noliec galvu

par Komunistiskā genocīda upuriem un nogalinātajiem Latvijas armijas virsniekiem

Prezidenta preses dienests - ; Laikraksts Latvietis Nr. 95 -- (2010. g. 19. jūnijā)

14. jūnijā, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, kopā ar deportācijās cietušajiem Valsts prezidents Valdis Zatlers nolika ziedus pie Brīvības pieminekļa Rīgā. Uzrunājot klātesošos, viņš norādīja: „14. jūnijā negaidīti pie daudzu cilvēku mājokļiem pieklauvēja. Tie bija godīgi cilvēki, kas dusēja pēc labi padarītas darbadienas. Atverot durvis, svešā mēlē skanēja pavēle paņemt nedaudz mantas un doties līdzi. Kurp? To nezināja neviens. Klauvēts tika ne tikai Rīgā, bet katrā Latvijas pilsētā, katrā Latvijas pagastā. Šeit nebija runa par īpašu Latvijas politisko eliti vai vadoņiem, jo klauvēts tika pie visu to cilvēku durvīm, kas veidoja Latvijas mugurkaulu. Netika sargāti ne sirmi vīri, ne mazi bērni, ne grūtnieces. Pastāstīsim šo tēvutēvu stāstu bērniem, lai mēs zinātu savu vēsturi un apzinātos savas saknes. Jo mūs vieno mīlestība pret savu zemi, pret Latviju.“ Lasi visu >>

2010. gada 14. jūnijs Rīgā

Konference, koncerts, filmas pirmizrāde

Dzintra Geka - ; Laikraksts Latvietis Nr. 95 -- (2010. g. 19. jūnijā)

...1941. gada 14. jūnija deportāciju rezultātā cieta 15 425 Latvijas iedzīvotāji (latvieši, ebreji, krievi, poļi), tajā skaitā 3751 bērns vecumā līdz 16 gadiem...

Katru gadu Sibīrijas bērnu fonds rīko konferenci un koncertu Sv. Jāņa baznīcā. Konferencē Kara muzejā, ko organizēju jau 10 reizi, piedalījās vairāk kā 200 cilvēku, Sibīrijas bērni no visas Latvijas. Runātāji bija vēsturnieks Ainārs Bambals, kurš referēja par 1941. gada uz Sibīriju aizvesto vīriešu likteņiem. Vjatlagā vien nokļuva 3153, gandrīz visi ir nošauti vai miruši no bada un slimībām. Lasi visu >>

Aizvesto piemiņas sarīkojums Melburnā

Divi sarīkojumi vienā pēcpusdienā

IN - ; Laikraksts Latvietis Nr. 95 -- (2010. g. 19. jūnijā)

Pirmdien, 14. jūnijā Pl. 14 Melburnas Latviešu namā vairāk nekā 120 tautiešu bija pulcējušies MLOA rīkotajā 14. jūnijā Aizvesto piemiņas atceres sarīkojumā, kas sākās ar Latvijas karoga ienešanu. Skatuve bija atturīgi dekorēta, atbilstoši sēru dienai, gaumīgi veidotas bija sarīkojuma programmiņas. Sirsnīgu ievadrunu teica MLOA priekšsēde Kristīne Saulīte. Tad klātesošie nodziedāja Latvijas himnu Dievs, svētī Latviju. Viļa Plūdona dzejas lasījumu sniedza Lija Pūpēde. Izteiksmīgu runu 14. jūnija atcerei un aizvesto piemiņai sniedza viesis – partijas Pilsoniskā savienība un partiju apvienības Vienotība priekšsēdētājs Ģirts Valdis Kristovskis. Iznesot karogu, beidzās sarīkojuma pirmā – MLOA rīkotā daļa. Lasi visu >>

Aizvesto piemiņas sarīkojums Melburnā

MLOA priekšsēdētājas Kristīnes Saulītes ievadruna

Kristīne Saulīte - ; Laikraksts Latvietis Nr. 95 -- (2010. g. 19. jūnijā)

Domu sakopojums, izmantojot Roberta Ķīļa un Andas Līces publicējumus.

Latviešiem pagājušā gadsimta vēsturē viens no drūmākajiem periodiem ir deportāciju laiks. Šķiet, ir maz notikumu, kas būtu atstājuši tik lielu ietekmi uz nacionālo apziņu kā 1941.-1953. gadu izsūtīšanas. Lasi visu >>

Tautas sēru dienas atzīmēšana Sidnejā

14. jūnija atcere baltiešiem kopīgā sarīkojumā

Ojārs Greste - ; Laikraksts Latvietis Nr. 95 -- (2010. g. 19. jūnijā)

Svētdien, 2010. gada 13. jūnijā Sidnejas Latviešu namā notika gadskārtējā 14. jūnija atcere. Šo sarīkojumu rīko Baltiešu komiteja, kura pārstāv latviešu, lietuviešu un igauņu sabiedrības Sidnejā, un atcerē piedalās tautieši no visām trim Baltijas valstīm. Sarīkojumu organizēt uzņemas katra grupa pēc kārtas, un šogad to darīja igauņi. Protams, latviešu sabiedrība arī tiek iesaistīta, rūpējoties par tehniskām lietām un uzkodām pēc sarīkojuma. Lasi visu >>

Ģirts Valdis Kristovskis Pertā

Piedalās Aizvesto piemiņas dienu atzīmēšanā

Jānis Purvinskis - ; Laikraksts Latvietis Nr. 95 -- (2010. g. 19. jūnijā)

Kad pirms diviem gadiem Austrālijā ciemojās Ģirts Kristovskis, viņam Pertas apciemojums izpalika, jo, kā jau bieži agrāk ir gadījies, mēs esam par tālu, un bieži Austrālijas latviešu plānošanā tikām aizmirsti. Toties ne visi Austrumu latvieši mūs vienmēr aizmirst,un šoreiz Kristovska kunga Austrālijas braucienā arī mēs Pertā tikām ieskaitīti šai turnejā. Paldies! Lasi visu >>

14. jūnija piemiņas atcere Kanberā

Baltiešiem kopīgs sarīkojums un dievkalpojums

Skaidrīte Dariusa - ; Laikraksts Latvietis Nr. 95 -- (2010. g. 19. jūnijā)

Kanberas baltiešu kopīgi rīkotais 14. jūnija piemiņas akts notika šī gada 13. jūnijā Poļu kluba telpās, Okonorā (O’Connor).

Piemiņas aktu atklāja un vadīja Kanberas Latviešu biedrības priekšnieks Ēriks Ingevics. Lasi visu >>

Pussezona „Jautrajā pārī“ aizvadīta

Trimdinieku dejotās dejas šķiet sirsnīgākas

Rita Vīksniņa - ; Laikraksts Latvietis Nr. 95 -- (2010. g. 19. jūnijā)

Atminos, ka nu jau kādus gadus četrus atpakaļ manās mājās Liepājas pusē viesojās daži jaunieši no Austrālijas. Draudzīgi sasēdušies pie pankūku galda, viņi smaidot pavisam droši pārsteigtajam namatēvam atbildēja: „Jā, esam no Austrālijas un runājam latviski!“. Toreiz arī es biju sajūsmā par to, ka Sidnejā esot Latviešu nams un pat Latviešu baznīca. Skolā daudz un dikti ar skolas biedriem runājām par tiem, kas uz Sibīriju tika aizvesti. Tāpat atmiņā spilgti palikuši Padomju varas represēto piemiņas akti. Katrs bērns zināja kādu komunistu represiju stāstu, kas skāris viņa tālākus vai tuvākus radiniekus, paziņas. Zināju par vectēva izsūtīšanu, atgriešanos un grūtajiem gadiem Sibīrijā, tomēr manis veidotajā pastmarku kolekcijā pati vecākā un unikālākā pastmarka no ASV, kas it kā noplēsta no vecvectēva sūtītas vēstules, dīvainā kārtā tā arī palika tikai kā pastmarka no Amerikas bez jautājumiem kāpēc? un zināšanām, kas aiz tā visa slēpjas? Par trimdas latviešiem tika dzirdēts tā pa ausu galam. Pieņemu, ka ģimenēs, kurās tika uzturēta aktīva sarakste ar trimdā mītošajiem radiem, pavērtos cita aina, diemžēl, tā nenotika manējā. Saglabājušies stāsti par atsūtītiem džinsu pāriem, zābakiem un džemperiem, kas ar lielu lepnumu tika valkāti gadu no gada, kamēr pavisam izdila. Tāpat kafiju un bārdas skujamo žileti, bet tas arī viss. Ak, jā, ir arī dažas fotogrāfijas, kurās daudz svešu ļaužu un vecvectēvs Bostonā, ASV. Lasi visu >>

Izaicinājumi Latvijas drošībai

Atis Lejiņš analizē maija un jūnija notikumus starptautiskā politikā

Atis Lejiņš - ; Laikraksts Latvietis Nr. 95 -- (2010. g. 19. jūnijā)

Maiju un jūniju iezīmēja trīs skaļi notikumus starptautiskā politikā, kas sakrita ar NATO Parlamentārās asamblejas sesiju Rīgā. Vai tā sakritība, vai tikai nejaušība? Lai vai kas, visi trīs notikumi bez šaubām ietekmēs starptautiskās drošību nākotnē un tādējādi arī, tieši un netieši, Latvijas drošību. Aplūkosim notikumu gaitu tuvāk, lai saprastu kāpēc. Lasi visu >>

Pievienojas „Vienotībai“

Atis Lejiņš atbild uz jautājumiem

Atis Lejiņš - ; Laikraksts Latvietis Nr. 95 -- (2010. g. 19. jūnijā)

1. Kāpēc es esmu Vienotībā?

Ja neuzvarēs Vienotība, uzvarēs oligarhu partijas un uz Maskavu orientētais Saskaņas centrs, kas pie valsts stūres ļaus sēsties Šķēlem, Rubikam, Šleseram… Šāda valdība būtu drauds Latvijas nākotnei! Un Vienotība ir vienīgā nopietnā alternatīva, lai Latvija ietu demokrātisku un rietumniecisku attīstības ceļu. Lasi visu >>

• Baltiešu gleznu izstāde Sidnejā - Atklāj federālā parlamenta senators (Ojārs Greste)
• Jauna zinātņu doktore - Dr. Biruta Zemīte (Dzintra Briede)
• Vilis Vītols - Iepazīsimies ar šī gada 18. novembra svētku runas teicēju (Linda Ozere)
• Latvietei apbalvojums - Rita Džonsona OAM laureāte (Jānis Purvinskis)
• Audio grāmata - Kurzemes Cietokšņa atmiņas (Tālis Forstmanis)
• Latvija – Gana Anglijā - Bez faniem nu nekādi (Terēze Bogdanova)
• 81 gada vecs - Labākais latviešu vecvieglatlēts pasaulē (Visvaldis Paegle)
• Turpinās autoekspedīcija Rīga – Melburna! - Meklē palīdzību pēdējam ceļa posmam (Harijs Sils)
• „Dziesmotās revolūcijas“ skaņās - Konkurss beidzies (Ilze Jozēna)
• Deportācijas slavināšana - TB/LNNK vērsīsies Drošības policijā (Rolands Pētersons)
• Uldis Siliņš stāsta par interesantiem cilvēkiem - Penzances pirāti (The Pirates of Penzance) (Donalds Deijs - 9) (Uldis Siliņš)

Note: In Latvian, the word "Laikraksts" means "Newspaper" and "Latvietis" means "Latvian".