Valsts prezidents Valdis Zatlers noliek ziedus pie piemiņas akmens Gulaga upuru piemiņai Lubjankas laukumā Maskavā. Autors: Toms Kalniņš, Latvijas Valsts prezidenta kanceleja

Redakcijā

Sveicināti, lasītāji!

Gunārs Nāgels - ; Laikraksts Latvietis Nr. 89 -- (2010. g. 12. maijā)

Kas notiek Latvijā? Latvijas pilsoņu brīvi ievēlētais Rīgas mērs atvainojas (krieviski) sarkanarmijas veterāniem par to, ka viņiem pēdējos 20 gados ir izrādīta slikta attieksme Latvijā. Bez šiem cilvēkiem „nebūtu bijusi brīvā Latvija“. Un „unikālā vienotība“, kas vērojama pie Uzvaras pieminekļa ļaušot „pārbūvēt mūsu valsti“. Lasi visu >>

Atvainojas sarkanarmiešiem

Rīgas mērs pateicās veterāniem par uzvaru

∎ - ; Laikraksts Latvietis Nr. 89 -- (2010. g. 12. maijā)

Pirmdien, 10. maijā LNT raidījumā 900 sekundes Valsts policijas priekšnieks Valdis Voins sacīja, ka svētdien, 9. maijā pie pieminekļa Padomju armijas karavīriem – Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem parkā pulcējušies aptuveni 100 tūkstoši cilvēku, bet viņš atzina, ka atnākušos konkrēti saskaitīt bijis grūti, jo cilvēki nāca un gāja, to skaits mainījās. Visvairāk cilvēku, kas tur kādā konkrētā brīdī vienlaicīgi atradušies, varētu būt ap 20 tūkstošiem; tas bija rīta pusē un atkal pašā vakarā, kad pie pieminekļa notika uguņošana. Lasi visu >>

Adelaidē piemin Kurzemes cietoksni

Noklausās arī atmiņas par barikādēm

Gunta R. - ; Laikraksts Latvietis Nr. 89 -- (2010. g. 12. maijā)

Ja otrā pasaules karā Kurzemes Cietoksnī bija pēdējā cīņa par Latvijas brīvību pirms uz 50 gadiem satumsa nakts, tad varētu teikt, ka ar Rīgas barikādēm atausa rīts uz jaunu Latvijas valsti. Bija pienācis brīdis, kad tautas griba, ne bruņots spēks, izcīnīja neatkarību un brīvību.

Adelaidē Kurzemes Cietoksni pieminēja ar sarīkojumu 8. maijā DV namā, kur pēc nodaļas karoga ienešanas, DV Adelaides nodaļas priekšnieka Imanta Kronīša īsas uzrunas, un diakona Ivara Ozola svētbrīža, divas barikāžu aculiecinieces stāstīja par savu pieredzi šinī uztraucošā un izšķirīgā laikā. Personīgās liecības iesāka ar dokumentālo filmu, ko uzņēma Juris Podnieks, Andris Slapiņš, un Gvido Zvaigzne. Par šo filmu Andris Slapiņš un Gvido Zvaigzne samaksāja ar savām dzīvībām, un viņu vārdi ir granītā kalti uz barikāžu pieminekļa Vecrīgā. Filmā aizkustinošā momentā var redzēt, ka filmētājs, jau sašauts, vēl cenšas noturēt kameru un turpināt filmēt. Lasi visu >>

Zaķīt’s, lācīt’s un sunīt’s mans

Sidnejas Latviešu spēļu grupas un pamatskolas ģimenes diena

Baiba Haringtona - (Harrington); Laikraksts Latvietis Nr. 89 -- (2010. g. 12. maijā)

Pēc aukstās rudens nakts no saulītes silts bij’ 8. maija, sestdienas rīts. Sidnejas Latviešu namā bija ieradusies saticīga radu un draugu saime – kādi 70 bērni, vecāki, vecvecāki, skolotāji un citi. Vairums vecāku viens otram ir labi pazīstami jau no bērnības dienām, kad paši vesti uz latviešu skolu. Visi rīkojās kā savās mājās. Pārņēma kafejnīcu un Mārtiņa Siliņa zāli. Mātes gatavoja uzkodas un kafiju. Vīrieši bīdīja mēbeles. Skolotāji un skolnieki nozuda savās klasēs, lai vēl beidzamo reizi izmēģinātu priekšnesumus. Viens otrs mazulis un tekainis pačīkstēja, bet nomierinājās, kad no māmiņas bij’ vārdi mīļi. Lasi visu >>

Dzidrai Karamiševai 80

Leģendāro sportisti apsveic Ministru prezidents

Zigurds Mežavilks - ; Laikraksts Latvietis Nr. 89 -- (2010. g. 12. maijā)

Sporta muzejā 2. maijā svinēja pasaulslavenās basketbola komandas TTT pirmās kapteines leģendārās Dzidras Karamiševas 80. gadu jubileju. Jubilārei pasniedza Latvijas Ministru prezidenta Valda Dombrovska pateicības rakstu. Lasi visu >>

Pertas ev. lut. Sv. Pāvila draudzei 60 gadi

Dievkalpojums, uzrunas, apsveikumi un atmiņas

Miervaldis Balodis - ; Laikraksts Latvietis Nr. 89 -- (2010. g. 12. maijā)

Pertas ev. lut. Sv. Pāvila draudzes 60 gadu darbības atceri ievadīja ar dievkalpojumu Pertas latviešu centra dievnamā prāv. Kolvina Makfersona (Colvin MacPherson) un māc. Guņa Baloža vadībā. Prāvesta svētrunai izvēlētā tēma Dzīvība Dēlā bāzējās uz 1. Jāņa vēstules 5. nod. 12. pantu: „Kam ir Dēls, tam ir dzīvība, bet kam Dieva dēla nav, tam nav dzīvības.“ Svētrunas mude un aicinājums bija neatstāt Kristu ārpusē, kad runa ir par Dievu un Viņa varenību. Ja Jēzus mājo cilvēka sirdī, tad cilvēks dzīvo. Jēzus sacīja: „Zaglis nāk vienīgi lai zagtu, nokautu un nomaitātu. Es esmu nācis, lai tiem būtu dzīvība un pārpilnība.“ To pašu domu simtiem gadu pirms tam izteica dziesminieks ar vārdiem: „Tas Kungs ir mans gans, man netrūkst ne nieka...“ Ja kāds šajos sešdesmit gados nav atradis ceļu pie Kristus, vēl nekas nav zaudēts, lai pieņemtu Kristu kā personīgo Pestītāju. „Jo Dievs savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, lai tas pasauli tiesātu, bet lai šī pasaule caur viņu tiktu glābta.“ Vai esi atsaucis viņa mīlestību? Vai esi pieņēmis viņa pestīšanas dāvanu? Drošība ir un paliek Kristū. Lasi visu >>

Ineses Brūnas pirmā personālizstāde

Māksliniece un dizainere

Aija Rozentāla - ; Laikraksts Latvietis Nr. 89 -- (2010. g. 12. maijā)

6. maija vakarā Lombarda mākslas galerijā (Lombard Art Gallery) Adelaidē, Magila un Džordža ielu stūrī, latviešu un austrāļu viesi sapulcējās svinēt mākslinieces Ineses Brūnas pirmās personālizstādes atklāšanu. Nelielajā mākslas telpā savietoti teju 50 darbi – fotogrāfijas, eļļas un akrila gleznas un visvairāk jauktas tehnikas darbu. Turklāt pārsvarā tā visa ir šī gada raža. Lasi visu >>

Uguns un ūdens

Ineses Brūnas izstādi atklāj Goda konsuls

Kārlis Ātrens - ; Laikraksts Latvietis Nr. 89 -- (2010. g. 12. maijā)

Ineses Brūnas gleznu izstādi atklāja Latvijas Republikas Goda konsuls Dienvidaustrālijā Dr. Valdis Tomanis ceturdien, 6. maijā.

Ineses darbi attēlo būtību; iespaidus šķidrumā un karstumā. Inese ir mācījusies gan tēlotājmākslu, gan projektēšanu cilvēku apkārtējā vidē. Šie darbi ir saliedējums no šiem pretrunīgiem domāšanas veidiem. Inese saka, ka tā ir cīņa starp mākslas savvaļas spontānumu un projektēšanas ierobežoto precizitāti. Inese domā, ka šobrīd projektēšana tiecās vinnēt, bet cīņa nav vēl galā. Lasi visu >>

Somija bija un ir īpašs gadījums

Juka Rislaki par „Saskaņas centra“ ieteikumiem

Juka Rislaki - (Jukka Rislakki); Laikraksts Latvietis Nr. 89 -- (2010. g. 12. maijā)

Somijas un Latvijas politiku attiecībā pret Krieviju nevar tieši salīdzināt, jo dažāda ir gan vēsture, gan šodienas situācija.

Nesen savā runā Saskaņas centra līderis Jānis Urbanovičs uzslavēja Somiju un ieteica, ka arī latviešiem tā vajadzētu izturēties pret Krieviju, ja gribot uzturēt labas attiecības ar šo valsti. Latvijai esot jāaizmirst par vēsturiskajām pretenzijām Krievijai. Viņa politiskais sabiedrotais Ainārs Šlesers jau agrāk paziņoja, ka Latvijai nevajadzētu kritizēt Krieviju, bet pagriezt savu tautsaimniecību austrumu virzienā. Tāds, viņuprāt, ir Somijas modelis. Lasi visu >>

Top grāmata „Senais lībiešu ciems Kolka“

No Kolkas līdz Austrālijai

Baiba Šuvcāne - ; Laikraksts Latvietis Nr. 89 -- (2010. g. 12. maijā)

Apgāds Jumava ir sācis darbu pie grāmatas Senais lībiešu ciems Kolka sagatavošanas izdošanai, tā turpinot kultūrvēsturisko grāmatu sēriju par lībiešiem. Grāmata par Kolku ir loģisks turpinājums agrāk veiktajiem pētījumiem un sarakstītajām grāmatām par lībiešiem, viņu tradicionālo kultūru, dzīves veidu, vēsturi, mājvietām Ziemeļkurzemes jūrmalā, ko veidoja lībiešu kultūrvēsturniece Valda Marija Šuvcāne sadarbībā ar meitu Baibu Šuvcāni. Ir iznākušas grāmatas Lībiešu ciems, kura vairs nav (2002.), Lībiešu folklora (2003.), Mazirbe – mazs ciems jūrmalā (2006.). Paveiktais darbs lībiešu tradicionālā kultūrmantojuma saglabāšanā sabiedrībā ir augstu novērtēts. Lasi visu >>

• Medvedevs nosoda staļinismu - Sandra Kalniete gandarīta par PSRS totalitārisma nosodījumu (Dace Balode)
• Lasītāja vēstule - Valodisks paklupiens vai valstiska domāšana ( JD)
• Jaunākā paaudze iepriecina vecāko paaudzi - Mātes un ģimenes dienas svinības Melburnas Latviešu ciemā ( IN)
• Atmiņu vēders - Māras Mores uzruna (Māra More (Moore))
• LAAJ Prezidijs - Marta un aprīļa sēžu pārskati (Linda Ozere)
• Divas Adelaides vanadzes jubilāres - Svinības ar divu nedēļu atstarpi (Gunta R.)
• Rīga – 2014. gada Eiropas kultūras galvaspilsēta - Ikviens rīdzinieks ir aicināts piedalīties! (Aiva Rozenberga)
• „Pretrunīgā vēsture“ - Jauna filma, kas atspoguļo Latvijas vēstures pretrunas ( ∎)
• Prezidents Zatlers Maskavā - Valsts prezidents godina Otrajā pasaules karā kritušos un padomju režīma represiju upurus ( Latvijas Valsts prezidenta kanceleja - Prezidenta preses dienests)
• Latvija starp bailēm un cerībām - Intervija ar Juku Rislaki (Ināra Mūrniece)

Note: In Latvian, the word "Laikraksts" means "Newspaper" and "Latvietis" means "Latvian".