|
|
Laiks Latvijā: |


Ziedu nolikšanas ceremonija pie Brīvības pieminekļa Rīgā 2010. gada 4. maijā. Autors: Toms Kalniņš, Latvijas Valsts prezidenta kanceleja
Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera uzruna pie Brīvības pieminekļa 2010. gada 4. maijā
Mīļie draugi no Lietuvas un Igaunijas! Latvijas tauta!
Arī pirms 20 gadiem Rīga un Latvija bija pilna emociju kā šodien. Tā priecājās, gavilēja un, protams, dziedāja. Vienā mēlē, vienā dvēselē dziedājām kā tieši dažus mirkļus atpakaļ – Daugav’ abas malas mūžam nesadalās. Mūsu tautai joprojām sāpēja, ka latvju zeme stāv vaļā kā pušu rauta dzīsla, tomēr no cerībām bija izaugusi griba. Griba un apņēmība panākt, ka Latvija būs brīva valsts. Lasi visu >>
Atāla saime satikās Adelaides Latviešu nama Tālavas mazajā zālē 1. maijā, sestdienas vakarā pl.18.00, lai svinētu 51 pastāvēšanas gadu. Pēc glāzes šampanieša un draugu sasveicināšanās Atāla vecākā Dace Dārziņa lūdza ieņemt vietas svinīgai daļai. Nodziedājām Daugav’s abas malas, un tad Dace klātesošiem atgādināja Atāla centienus, proti: zinātne, darbs, skaidrība, brīvība, latvietība. Lasi visu >>

Šūpulis ieņem svarīgu lomu latvieša dzimtas dzīvē. Par to stāsta tradīcijas, to apdzied dainās. Dzimtas šūpulis iet no paaudzes uz paaudzi.
Manas vecāsmātes mājas bēniņos glabājās viens šāds šūpulis. Viņa stāstīja, ka tas bija vairāk kā 100 gadus vecs, un ka tajā ir gulējušas piecas paaudzes. Tas bija brūngana koka, ar rakstiem izgrebts, šūpulis. Klausoties vecāsmātes nostāstu, domāju, cik daudz šis šūpulis varētu stāstīt par saviem piecu paaudžu lolojumiem – par mātes sapņiem, cerībām, mīlestību un lūgšanām par mazo gulētāju šūpulī. Un šūpuļdziesmas, ko šis šūpulis ir klausījies! Lasi visu >>
Nē, nevar būt! Tas nav tiesa! Vai Tev tiešām 60? Bet Tu esi viens no mūsu jaunajiem! Nevaru ticēt!
Šādi komentāri sagaidīja Jāni viņa 60. dzimšanas dienā 25. aprīlī. Tā bija Teātru festivāla diena, un apsveicēji nāca no visām pusēm. Iepriekšējā dienā Jānis bija Sers Tobijs Belčs SLT Divpadsmitās nakts izrādē, par ko viņš vēlāk saņēma publikas nobalsoto godalgu kā vislabākais aktieris galvenā vīriešu lomā. Lasi visu >>

1970. gadā Sidnejas tautas deju kopas Jautrais pāris vadību, pēc Sanes Upenieces uzaicinājuma, pārņem Juris Ruņģis. Pierunāt Juri vadīt Jautro pāri nesagādāja lielas grūtības, kas visnotaļ skaidrojams ar viņa ieinteresētību un spējām šo darbu ne tikai darīt, bet darīt to labi! Dejot prasmi Juris sākotnēji apguva Kanberas Sprigulītī, un te gandrīz pat lieki piebilst, ka tas notika Skaidrītes Dariusas vadībā. Tam sekoja Pērkonītis Pertā, kur Juris turpināja studijas, iegūstot doktora grādu fizikā, un vēl paspējot uzspēlēt Latviešu teātrī pa kādai lomai. Lasi visu >>
Laikraksts „Rīts“. Piektdien, 1935. gada 4. janvārī rakstīja:
Iecelts izglītības ministra sekretārs
Izglītības ministrijas vispārējās daļas darbības paplašināšanas dēļ izglītības ministrijā nodibināts atsevišķs ministra sekretāra postenis, kuŗa pienākumus līdz šim pagaidām izpildīja vispārējās daļas vadītājs V. Vīgants. Par ministra sekretāru izglītības ministra prof. L. Adamovičs iecēlis Gerhardu Brēmani. Gerhards Brēmanis dzimis 1910. g. Beidzis 2. pilsētas ģimnāziju un pašreiz studē jurisprudenci. Ir korporācijas „Lettonia“ loceklis. B. cēlies no skolotāja ģimenes, kuŗas pagātnē 4 paaudzes ir bijuši skolotāji. Līdz šim B. ieņēma Rīgas pilsētas 7. bibliotēkas pārziņa vietu. Lasi visu >>
Sidnejas Latviešu namu bija piepildījuši aktieri no Melburnas, no Pertas un paši sidnejieši: 24. un 25. aprīlī norisinājās Austrālijas Latviešu 50. teātru festivāls. Lasi visu >>
Austrālijas Latviešu 50. Teātru festivāls jau ir nosvinēts. Tas šogad notika Sidnejā no 24. aprīļa līdz 25. aprīlim. Festivālā piedalījās trīs Austrālijas latviešu teātra ansambļi ar izrādēm: Pertas Latviešu dramatiskā kopa (PLDK) ar Māras Zālītes lugu Zemes nodoklis, Sidnejas Latviešu teātris (SLT) ar Viljama Šekspīra komēdiju Divpadsmitā nakts un Melburnas Austrālijas Latviešu teātris (ALT) ar Alberta Gurneja lugu Kokteiļa stunda. Lasi visu >>
Sveicināti, lasītāji!
Tautas dziesma skan:
Ieliekam mazo bērnu
Liela bērna šūpulī;
Lai mazais drīz runāja,
Drīz staigāja kājiņām.
Šonedēļ mums ir divi šūpoļu stāsti – kanberiešu un pašas Latvijas.
Latvija, Latvijas zeme, Latvijas valsts ir mūsu šūpulis. Tā mūs izšūpo, bet tad mēs paši to veidojam tālāk.
1990. gada 4. maijā mazais bērns – atjaunotās Latvijas valsts priekšstāvji – sāka runāt saviem vārdiem un apsolīja, ka „drīz staigās kājiņām“.
Bet tomēr tagad, pēc 20 gadiem, ar to staigāšanu tik labi vēl arvien neveicas. Dažs labs gan ir iemācījies labi cilpot, un mēģina aizskriet nezināmos virzienos ar visu šūpuli.
Gunārs Nāgels 2010. g. 5. maijā.
Note: In Latvian, the word "Laikraksts" means "Newspaper" and "Latvietis" means "Latvian".