|
|
Laiks Latvijā: |


Asaros: Matīss Gross, Kristaps Brūns, Kārlis Gross, Toms Gross, Daina Grosa, Laila Grosa, Arnis Gross. Priekšā stāv Olivers Gross, Aleksandrs Gross. FOTO nezināms tālcinieks. Kolkā: Kolkas skolēni sakopj pludmali Kolkasraga tuvumā. FOTO Jānis Dambītis
Sestdien, 24. aprīlī piedalījāmies Latvijas Lielajā Talkā. Sadabūjām kopā jautru kompāniju un devāmies ceļā. Mēs bijām izlēmuši aizbraukt uz jūrmalu pie Asariem un tur apkopt apkārtni. Atradām, protams, daudz atkritumu, starp tiem – kurpes un drēbes, bet piedzīvojām arī dažādus laika apstākļus. Vienubrīd uzkrita krusa, nākamā brīdī – lietus, dažkārt pat uzspīdēja saulīte. Pastrādājām jūrmalas kāpās apmēram trīs stundas. Pēc tam paēdām pusdienas Tupeņkrogā. Bijām kārtīgi izpalīdzējuši Latvijai. Lasi visu >>
LR Ārlietu ministrija pašreiz izstrādā projektu par LR pasu iegūšanu vai atjaunošanu reģistrētajiem LR pilsoņiem Austrālijā. Projektā ir paredzēts sūtīt pārstāvjus no Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta un Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) uz Austrāliju ar mobilo pasu staciju. Šī komandējuma mērķis ir dot iespēju tiem Latvijas pilsoņiem Austrālijā, kuru pasēm ir beidzies derīguma termiņš vai kuru rīcībā nav pases, tās likumīgi izkārtot, nebraucot uz Latviju vai uz tuvāko Latvijas vēstniecību. Lasi visu >>

Mīļā Mildiņ!
Šodien piedzīvoju tautas staigāšanu, pateicoties laika apstākļiem. Visu nedēļu Adelaide baudīja skaistās, saulainās rudens dienas, bet tieši šodien, sestdien, 24. aprīlī, kad plānoti gadskārtējie DV Dārza Svētki, rīts ausa sadrūmis un debesis draudīgas. Jau no paša rīta, kad sunītis veda mani staigāt, lietus mūs abas izmērcēja cauri slapjas, un pēcpusdiena izrādījās pavisam viltīga. Likās, ka viss jau noskaidrojies, un ļaudis priecīgi baudīja uz lauku pavārda ceptās desas un kotletes un Vanadžu sagādātos salātus, kad pēkšņi sāka smidzināt, un sākās tautas staigāšana uz zāli. Vēl visi nebija tikuši iekšā, kad lietus pārstāja, un ļaudis ceļoja atkal ārā. Nepagāja necik ilgs laiks, kad tas viss atkal atkārtojās, tikai šoreiz spēcīgāk. Nu pietika arī DV nodaļas priekšniekam Imantam Kronītim: palīgus sameklējis, viņš galdus lika sanest iekšā un tā balle turpinājās telpās. Pēc brītiņa, durvis virinot, varēja redzēt, cik koši saulīte atkal pa zemes virsu staigā, bet nu bijām nogruntējušies iekšā, un tur arī palikām. Tā nu redzi, laiks tāds, ka spīd un laistās! Lasi visu >>
Valdu Biezaiti mēs pazīstam kā ļoti aktīvu Brisbanes latviešu kopienas locekli. Valda jau no 10 gadu vecuma dejojusi tautas deju kopā Senatne un gadu vēlāk sākusi mācīties kokles spēli. Kopš tā laika viņa ir popularizējusi mūsu tautas mūziku gan pašu mājās, gan pāri robežām, gan arī austrāliešu sabiedrībā. Bez kokles viņa spēlē daudz un dažādus citus gan pūšamos, gan sitamos instrumentus un ir arī skaistas balss īpašniece. Šobrīd Valda dzied, spēlē, pūš un bungo trīs dažādos ansambļos – Zigrīda, Zigrīdas kalpi un Plika Balta. Jābrīnās, pa kuru laiku viņa paspēja pabeigt vidusskolu un Kvīnslandes universitāti, iegūstot bakalaura grādu ar uzslavu psiholoģijā, un tagad vēl šiem sasniegumiem pievienot profesionālo doktora grādu klīniskā psiholoģijā un klīniskā neiropsiholoģijā (Professional Doctorate in Clinical Psychology and Clinical Neuropsychology). Kopš 2002. gada Valda strādā Brisbanes Mater Bērnu slimnīcā ar bērniem, kam dažādi smadzeņu ievainojumi vai traucējumi. Lasi visu >>

Lai palīdzētu segt Pertas Latviešu Centra uzturēšanas izdevumus, Centra valde katru gadu rīko Cūku Bēres. Tā nu arī šogad nebija nekāds izņēmums, un Centra valde atkal bija iegādājusies kārtīgu cūku. Ienākot centra pagalmā, pievakarē vēl pirms sešiem, mūs sveica Daugavas Vanagu priekšnieks. Viņam priekšā uz liela galda kūpēja liela jau izcepta cūka, kuras garšīgā smarža, vēl nemaz neienākot zālē, vilināja uz gaidāmo banketu. Lasi visu >>

Pēc Otrā pasaules kara beigām 1948./49. g. no sagrautās Vācijas Austrālijā ieceļoja UNRA un IRO vadīti latvieši un tika izvietoti arī šajā pavalstī. Tie līdzi sev atveda vēlēšanos pateikties un pielūgt Dievu savā mātes valodā, kā to bija darījuši Dzimtenē.
Sidnejas plašajā apkārtnē apmetušies latvieši jau 1950./51. g. sāka rosīties un noturēja dievkalpojumus dažādās austrāliešu baznīcās. Zilo Kalnu apvidū mācītājs Jānis Lūsis Katūmbas (Katoomba) baznīcā vadīja dievkalpojumu ar dievgaldu, un 1950. g. 4. decembrī piedalījās 29 latvieši ieceļotāji. Lasi visu >>

Pienācis gadalaiks, kas cilvēkos modina vislabākās jūtas un cerības. Ir pavasaris, tuvojas sēja. Katram zināms sensenais teiciens: Ko sēsi, to pļausi. Labas ziņas dzird no sēklu veikaliem – sēklas tiekot pirktas lielos vairumos. Tātad ļaudis domā par nākotni, par to, lai būtu, ko ēst un priecēt acis, jo dārzs pie latviešu mājām bijis tikpat ilgi, cik pašas mājas. Bieži dārzs kuplo arī vēl tad, kad mājinieku sen vairs nav, un vien kāds ceriņu vai rožu krūms, vai rudenī augļiem pilnā ābele garāmgājējam sniedz dvēseles spēku vai spirdzinājumu. Igauņu dzejnieks Jāns Kaplinskis mūs nodēvējis par dārznieku tautu (atšķirībā no igauņiem un somiem, kas, viņaprāt, ir meža ļaudis). Lasi visu >>

50. Austrālijas latviešu teātru festivāls ir bijis un pagājis. Maz no pirmā festivāla dalībniekiem vairs ir šai saulē, nav arī vairs šīs idejas īstenotāja dzīvē – Imanta Sveiļa. Pirms desmit gadiem mēs pie Ošiņu Rutas nosvinējām viņa 80. dzimšanas dienu. Vai es, ardievas sakot, varēju uzminēt, ka tas būs uz mūžu, un ka Melnā dāma jau stāv aiz durvīm. Šī gada 22. aprīlī viņam būtu aptecējuši apaļi deviņdesmit. Lasi visu >>

Tad kļūsi vientulīgāks gads pēc gada,
No tevis atšķirsies pēc drauga draugs,
Rets ceļotājs, kas būs tev dvēselē rada
Un reta puķe, kas tev klintīs augs,
Tad zudīs arī tie…
Tā jau nu tīri nav, bet man pašam liekas, ka es šinīs dienās neko citu nedaru kā rakstu nekrologus vai vismaz kaut ko līdzīgu nekrologam. Šoreiz kārta pienākusi Viktoram Aleidzānam, draugam un ilggadīgam darba biedram teātrī, kam 15. aprīlī pienāca iesaucamais laiks. Lasi visu >>

Pirmā piektdienā pēc Lieldienām atkal sākām spēlēt novusu Daugavas Vanagu namā. Kā parasts, pirmais ierodas Viktors. Es vaicāju Viktoram, kāpēc tu atnāci tik agri, jo spēles tikai sākās plkst. 16.00. Viņš man atbildēja, ka tas dod viņam laiku, sagatavot novusa galdus. Viņš galdus nolīdzina, lai tie būtu precīzi, saber virsū pūderi un sagatavo visu, kas nepieciešams, lai tie, kas ierodas laicīgi, varētu tūlīt sākt spēlēt. Viņš man vaicāja: „Vai tu vēlies atnākt un gaidīt, kamēr es sakārtoju galdus?” Ko varēju teikt? Lasi visu >>
Sveicināti, lasītāji!
Par kādu valdību oktobrī izlems Latvijas tauta? Šonedēļ ir ziņas par jaunas apvienības dibināšanu, kas uzreiz liek prasīt jautājumu. Vai patiešam Šlesera/Šķēles apvienības devīze būs: „Viens plus viens ir divi, bet abi kvadrātā ir vairāk nekā katrs atsevišķi. Tas ir (AŠ)2“?? Kā matemātiķis, varu viņiem aizrādīt, ka viens kvadrātā ir tas pats viens, un ne vairāk.
Toties Saskaņas centra kongress uzskatāmi parādīja, kāda vieta latviešu tautai Latvijā ir paredzēta. Lielais tīrīšanas laiks mums reiz jau bija 1941. un 1949. un daudzos citos gados.
Bet kā tauta balsos?
Gunārs Nāgels 2010. g. 28. aprīlī.
Note: In Latvian, the word "Laikraksts" means "Newspaper" and "Latvietis" means "Latvian".