|
|
Laiks Latvijā: |


Elzas Trumekalnes gatavotais Lieldienu apsveikums uz bērza tāss, kas sūtīts radiem no Sibīrijas uz Latviju. (Skat. rakstu)

Pēdējos mēnešos LAAJ prezidijs daudz pārrunu veltījis PBLA nosaukuma maiņas jautājumam. Sekojošā priekšsēža Jura Ruņģa atklātā vēstule nosūtīta PBLA biedru organizācijām, lai veicinātu pārrunas pirms nākamās PBLA valdes sēdes oktobrī Rīgā. – Linda Ozere
Pagājušā gada PBLA valdes sēdē uz manu ierosinājumu pieņēma lēmumu: „PBLA valde nolemj, ka tās locekļiem – zemju organizāciju priekšsēžiem ir jānoskaidro savu dalīborganizāciju nostāja jautājumā par varbūtēju PBLA nosaukuma maiņu.“ Ar šo vēstuli gribu paskaidrot iemeslus šai rīcībai un veicināt pārrunas, lai apdomāti varam balsot par vārda maiņu šīgada PBLA valdes sēdē. Lasi visu >>
Austrālijas latviešu 53. Kultūras dienu komiteja laipni aicina ikvienu mākslinieku piedalīties pirmajā Austrālijas latviešu sabiedrības portretu konkursā!
Konkursa mērķis ir izrādīt cieņu Austrālijas latviešu daudzveidīgajai saimei. Vissvarīgākais konkursa noteikums ir, ka attēlotajai personai ir jābūt Austrālijas latvietim. Mākslinieka tautība nav ierobežota. Lasi visu >>

Ausma Bļodniece brisbaniešiem ir labi pazīstama un iecienīta referente, un tāpēc ar lielu interesi pulcējāmies klausīties. Vielu Ausma bija smēlusi no grāmatas, kuru atradusi antikvariātā Rīgā – 1936. gadā izdotā Brīvības pieminekļa Gada grāmatā. Mani pārsteidza, ka par pieminekli izdota Gada grāmata, un tādas esot bijušas veselas četras, un Ausmu īpaši saistīja V. Smilgas raksts Cīņa ap Brīvības pieminekli. Lasi visu >>

No Kempsijas (Campsie) dzelzceļa stacijas raitā solī dodos uz Evaline ielu, uz kuras atrodas kafejnīca Latpol. Kopš 2009. gada 14. septembra Latpol draudzīgi saimnieko latviete Sandra Sīkā un viņas poļu izcelsmes vīrs Gregs. No abu divnacionālās savienības radies arī kafejnīcas nosaukums. Lasi visu >>

Jau mūža rudenī Pertas spirgtās vanadzes izgudroja vēl iet rotaļās, kas mums atsauca atmiņā jaukās bērnu dienas. Tā nu svētdien 28. marta skaistajā pēcpusdienā Pertas Latviešu Centra zāle pildījās ciemiņiem. Jau pienākot pie durvīm, radās aizdomas, jo tur mūs sagaidīja vesela vanadžu goda sardze ar pilniem groziņiem Lieldienu olām (taču šokolādes, ne jau krāsotām, kuras var vēl saplēst). Katrs ciemiņš jau ienākot, saņēma dāvanu: šokolādes oliņu. Kaut vēl jau nebija Lieldienas, taču bija Pūpolu Svētdiena. Paldies! Lasi visu >>

Pirms simts gadiem – 1910. gada 17. martā Rīgā galdnieka ģimenē piedzima nākamais tēlnieks Augusts Kopmanis, kuram bija lemts atstāt nozīmīgas pēdas kā latviešu, tā Kanādas mākslā.
Viesojoties pagājušā gada pavasarī Toronto, simtgadnieka meita Jana man ļāva ieskatīties jubilāra arhīvā. Viņa labprāt būtu man uzdāvinājusi kādu no viņa izcilajām akmens skulptūrām, un es tikpat labprāt būtu dāvanu pieņēmis, ja tā nebūtu tik smaga, apgrūtinot ceļojumu pāri gandrīz vai visai pasaulei. Līdz tam biju dzirdējis par šī diženā vīra milzu enerģiju, darbaspējām un meistarību, bet todien pie Janas, šķirstot viņa fotogrāfijas, vēstules, apbalvojumus, pietuvojos tēlnieka mūža paveikumam un aptaustīju viņa skulptūras. Tās tik uzticīgi iekļāvās rokās – likās, akmens silda. Nevarēju vien nenopriecāties par Augusta Kopmaņa lielisko tēlniecisko izjūtu – viena forma nemanot pārtek citā, veidojot monolītu tēlu, un nedara pāri akmenim ar savām sīkdetaļām, nevajadzīgām iedobēm, kā tas visai bieži novērojams. Meistars prata domai atrast ideālu veidolu. Tajās pašās mājās man bija izdevība tuvumā apskatīt arī inuītu skulptūriņas, piedurties tām. Redzētais pārliecināja, ka tēlniecisko formu valoda ir visām tautām ļoti tuva, un ka Augusts Kopmanis savā radošajā darbībā pratis saliedēt latviešu monumentālās tēlniecības tradīcijas, ko viņš bija apguvis, strādājot ar Kārli Zemdegu pie Raiņa kapa pieminekļa 20. gadsimta 30. gadu otrajā pusē un mācoties Latvijas Mākslas akadēmijā pie Kārļa Zāles, arī no Teodora Zaļkalna un citiem latviešu meistariem, ar Kanādas iezemiešu darinājumu ģeniālo vienkāršību, izteiksmību un formu neatkārtojamību. Lasi visu >>
1950. gadu sākums. Tuvojas Lieldienas, lai arī ne oficiāli svinami svētki, tomēr svētki. Mīļajām tantēm Latvijā vajadzētu nosūtīt apsveikumu, bet vietējā veikalā nav papīra, kur nu vēl apsveikuma kartītes. Jāizdomā kaut kas īpašs pašai. Un latviešu pusaugu meitene Elza tālajā Omskas pusē ķeras pie darba – skaisti izrobo maza tāss gabaliņa malas, uzzīmē uz tā pūpolzarus un aizmugurē raksta „pantiņu“...
Elza kā vienīgais bērns piedzima Madonas apriņķa Bērzaunes pagasta Kalna Viļķenu saimnieku Pētera un Bertas Trumekalnu ģimenē 1938. gadā. Lasi visu >>
Sveicināti, lasītāji!
Šonedēļ publicējam vairākus aicinājumus piedalīties:
Pirmā lappusē ir redzams Lieldienu sveiciens no Sibīrijas, rakstīts uz bērza tāss. Ko tas mums šodien nozīmē? Tas arī ir aicinājums piedalīties. Tas ir aicinājums ikvienam latvietim un Latvijas pavalstniekam jebkur pasaulē piedalīties mūsu valsts veidošanā. Stiprināt mums labvēlīgos spēkus un cīnīties pret mums naidīgiem spēkiem, kaut vai tikai piedaloties vēlēšanās.
Latviešu tauta ir piedzīvojusi jau trīs Atmodas. Beidzot ir pienācis laiks ne tikai pamosties, bet arī piecelties un piedalīties!
Gunārs Nāgels 2010. g. 6. aprīlī.
Note: In Latvian, the word "Laikraksts" means "Newspaper" and "Latvietis" means "Latvian".