Adelaides Latviešu vidusskolas saimes krāsotās Lieldienu olas. FOTO Kārlis Ātrens.

Talita, kūmi! – „Meitiņa, celies!“

Lieldienu sveiciens

Elmārs Ernsts Rozītis - ; Laikraksts Latvietis Nr. 82 -- (2010. g. 31. martā)

Kristus ir augšāmcēlies, Viņš patiesi ir augšāmcēlies! Tas ir sensens kristiešu Lieldienu sveiciens. Tomēr, šim sveicienam kaut kas būtisks trūktu bez „Talita, kūmi!“ (Marka ev. 5:41). Bez ziņas, ka jau Jēzus no nāves ir uzmodinājis, piemēram, Jaira meitiņu. Un bez tā, ka arī ticīgiem jau ir daļa pie augšāmcelšanās (Rom. 8). Un ka viņiem ir dota augšāmcelšanās pilnvara un uzdevums, kā vistiešāk to lasām stāstā par to, kā apustulis Pēteris no nāves uzmodina Tabitu Jopes pilsētā: „Tabita, celies augšā!“ (Apustuļu darbos 9:40). Lasi visu >>

Krusts – Dieva spēks

Sveicieni Lieldienās

Kolvins Makfersons (Colvin MacPherson) - ; Laikraksts Latvietis Nr. 82 -- (2010. g. 31. martā)

„Jo vēsts par krustu ir ģeķība tiem, kas pazūd, bet mums, kas topam izglābti, tas ir Dieva spēks.“ 1.Kor.1:18

Kristīgās ticības vispazīstamākais simbols ir krusts, un divi lielākie svētki ir Ziemsvētki un Lieldienas. Ziemsvētkos svinam Kristus dzimšanu, ienākšanu pasaulē, bet Lieldienās svinam Kristus krusta nāvi un augšāmcelšanos no miroņiem. Lasi visu >>

Dzied divās pilsētās

Zigrīdas Kalpi ieskandina Brisbanes un Sidnejas Latviešu namus

Ance Deksne - ; Laikraksts Latvietis Nr. 82 -- (2010. g. 31. martā)

2010. gadu iesākot, „Zigrīdas Kalpi“ ieskandināja Brisbanes un Sidnejas Latviešu namus: Brisbanē – BLB 60 gadu pastāvēšanas svinībās un SLB pēcpusdienā.

Šis gads mums, Zigrīdas Kalpiem ir iesācies ar vērienu. 20. februārī BLB 60 gadu pastāvēšanas svinību muzikālo daļu iesāka Brisbanes Zigrīda (Valda Biezaite, Ance Deksne, Tija Lodiņa), spēlējot četras dziesmas: Neviens putniņš, Sidrabiņa upi bridu, visiem labi zināmo, oriģinālo kompozīciju Trīsi nakti negulēju un oriģinālu gabalu ar modernu pieskaņu Iebrauca saulīte. Pēc tam sekoja Brisbanes un Adelaides kopprojekts Plika Balta (Zigrīdas meitenes un Aija Rozentāla) ar aizkustinošu dziesmu Māte mana māmulīte un kā pēdējo spēlēja lustīgu latgaliešu dziesmu As naīšu rudzātīs, kurā vokālās harmonijas mijās ar akordeona, stabules, bungu un ķemmes skaņām. Adelaides Kalna Kalpi (Matīss Biezaitis, Arvīds Medenis, Mārtiņš Medenis, Aija Rozentāla un Aleksandrs Šmits) uzstājās ar piecām dziesmām, kurās senas tautu melodijas saplūda ar kokles, dūdu, stabules un bungu skaņām. Lasi visu >>

Atmiņas par Sidnejas „Jautro pāri“

Tiek plānots 60 gadu jubilejas sarīkojums

Rita Vīksniņa - ; Laikraksts Latvietis Nr. 82 -- (2010. g. 31. martā)

Padanco, saimniece,
Metenīša vakarā:
Lai danco govis, vērši,
Pavasara saulītē.
/Latviešu t.dz/

Varbūt tieši ar šādiem vārdiem pavisam drīz Sidnejas Latviešu nama deju kopa Jautrais pāris jūs aicinās izbaudīt dejot prieku savā plānotajā 60 gadu jubilejas sarīkojumā, kas norisināsies šī gada 5. jūnijā. Šajos gados ir dejots daudz un padarīts nozīmīgs darbs gan no dejotāju, gan to vadītāju puses, tāpēc līdz jubilejas koncertam vēlamies kaut nedaudz par to pastāstīt un dalīties atmiņās par bijušo un esošo! Lasi visu >>

50. Teātru festivāls nupat jau klāt

Kas tur būs skatāms?

Jānis Čečiņš - ; Laikraksts Latvietis Nr. 82 -- (2010. g. 31. martā)

Jebkādā rēķināšanā un jebkādā skatījumā, 50 ir ievērojams skaitlis. Cilvēka mūžā – 50 gadus parasti atzīmē ar lielām svinībām, jo sasniegts jau ir daudz, bet daudz vēl stāv priekšā. Laulātā dzīvē – 50 gadus atzīmē ar vēl lielākām svinībām, jo kopīgi plānots un sēts ir daudz, un ražas laiks nu stāv priekšā. Bet kā ir ar kopīgiem, 50 gadus ilgiem sabiedriskiem svētkiem? Kas tur panākts un kā tos atzīmēt? Noteikti ar ļoti lielām ceremonijām! Lasi visu >>

Plūdi Jelgavā

Nav tik traki, kā izsludināts

Māris Brancis - ; Laikraksts Latvietis Nr. 82 -- (2010. g. 31. martā)

Pagājušās nedēļas trešdienā devos ar vilcienu uz Rīgu – bija sarunātas vairākas tikšanās. Brīdī, kad es vilciena vagonā šķērsoju Lielupi, atskanēja mobilā telefona zvans, un satraukta balss man prasīja: „Vai tu neesi applūdis, vari no Jelgavas izbraukt?” Man tas šķita dīvaini – šāds satraukums. Lielupe pie dzelzceļa tilta savu ūdens līmeni gan ir pacēlusi, bet nekas neliecina par plūdiem. Gan manā mājā, gan ceļā uz dzelzceļa staciju nekas neliecināja par nelaimi. Vakarā ciemodamies pie Rīgas draugiem, redzēju satraucošus skatus, ko televīzijas žurnālisti uzņēmuši – ūdenī ieslīgušas mājas, malkas šķūnīši, applūdušus dzīvokļus. Nervu kutināšanai rādīja piesietu suni, ko nolaidīgi saimnieki bija atstājuši likteņa varā (diez, vai žurnālisti paveica savu cēlo darbu – palaida suni vaļā?). Tā kā dzīvoju, var teikt, tuvu pilsētas centram, tad neko no plūdiem nejutu, tik kaimiņu dārzos, kuru zemes līmenis ir zemāks nekā citiem, ūdens apņēmis ābeles. Lasi visu >>

Vai 16. marts nav pāraudzis kaut kādā mutācijā?

Ata Lejiņa komentārs

Atis Lejiņš - ; Laikraksts Latvietis Nr. 82 -- (2010. g. 31. martā)

Laikā, kad pasaulē saasinājušies veci un jauni draudi (terorisms, klimata izmaiņas, Afganistāna, Irāka, Izraēlas–Palestīnas konflikts, Irāna) un veidojas jauna pasaules kārtība, kurā Ķīna un Indija kļūst par lielvarām, Latvija pasaules kartē iezīmējas kā vienīgā valsts, kur Otrais pasaules karš vēl nav beidzies. Vai tāda valsts var stāties pretim 21. gadsimta izaicinājumiem? Lasi visu >>

• Iedvesmota ideja (turpinājums) - Iepazīšanās ar viesiem no Latvijas (Gunta R.)
• Lieldienu oreols - Māc. Raimonds Sokolovskis par Lieldienu nozīmi (Raimonds Sokolovskis)
• Referāts Adelaidē - „Latvieši pasaulē“ ( ∎)
• Deportāciju atcere un divi referāti - Latvijas ciemiņi Solvita un Andris Sekstes Kanberā (Skaidrīte Dariusa)
• Aprūpētāju grupas „Laima“ izbraukums - Svarīgi – būt kopā! Apciemo vairākas kapara kalnraču pilsētiņas ( Viešņa no Latvijas)
• Lieldienas Adelaides Latviešu skolā - Olu krāsošana, ripināšana, Lieldienu kompozīciju veidošana ( ∎)
• Kārlis Mednis - Pirms 100 gadiem dzimis Austrālijas latviešu mākslinieks (Ilze Šēnberga-Nāgela)

Sveicināti, lasītāji!

Šonedēļ nodaļā Datumi ir pieminētas divas lietas, kuras ir vērts atcerēties sakarā ar vēl nesen atzīmēto pulkveža Kalpaka piemiņu. Proti, 1859. gada 4. aprīlī dzima Latvijas armijas pirmais virspavēlnieks ģenerālis Dāvids Sīmansons. Viņš kļuva par virspavēlnieku kopā ar Latvijas armijas dibināšanu 1919. gada 10. jūlijā, kad apvienoja tā saukto Baloža brigādi un pulkv. Zemitāna vadīto Ziemeļlatvijas brigādi (Latvijas Ziemeļarmiju). Ģenerālis Jānis Balodis bija virspavēlnieks no 1919. gada 16. oktobra līdz 1921. gada 1. aprīlim, kad likvidēja virspavēlnieka posteni.

Atsevišķa raksta vērts ir stāsts, kādā veidā un kāpēc vēsture tika viltota jau Latvijas starpkaru neatkarības laikā, lai mainītu Kalpaka lomu, un, līdz ar to, izceltu Baloža lomu neatkarības cīņās.

Novēlām visiem laikraksta lasītājiem priecīgas Lieldienas!

Gunārs Nāgels 2010. g. 30. martā.

Note: In Latvian, the word "Laikraksts" means "Newspaper" and "Latvietis" means "Latvian".