2010. g. 16. marts pie Brīvības pieminekļa Rīgā. FOTO Guna Oškalna.

16. marts bez starpgadījumiem

Gan vanagi, gan „antifašisti“ rīko gājienus

∎ - ; Laikraksts Latvietis Nr. 81 -- (2010. g. 24. martā)

16. martā Rīgā notika gan biedrības Daugavas Vanagi Latvijā leģionāriem veltītais piemiņas gājiens no Doma baznīcas līdz Brīvības piemineklim, gan arī Latvijas Antifašistiskās komitejas rīkotais pikets pie Laimas pulksteņa. Administratīvā rajona tiesa 15. martā nolēma tomēr atļaut abus gājienus 16. martā – Leģionāru atceres dienā. Lasi visu >>

Latvijas viesi Pertā

Plkv. Kalpaka, Latviešu leģiona un Kurzemes cietokšņa atcere

Jānis Purvinskis - ; Laikraksts Latvietis Nr. 81 -- (2010. g. 24. martā)

Šogad šīs Daugavas Vanagu Pertas nodaļas gadskārtējās atceres svinības izvērtās savādākas un plašākas nekā iepriekšējos gados. Tas viss bija, pateicoties DV Adelaides nodaļai uz Austrāliju aicināt viesus no Latvijas. Tam nodomam pievienojās arī DV Pertas nodaļa. Latvijas ciemiņi bija Daugavas Vanagu Centrālās valdes pārstāve Latvijā Solvita Sekste ar vīru Andri Seksti. Viņi šeit ieradās jau pāris dienas agrāk, un pēc īsas atpūtas no garā ceļa Pertas nodaļas biedrzinis Gunārs Kaģis apņēmās ciemiņiem parādīt kaut ko no Pertas un tās apkārtnes skaistumiem. Diemžēl laika vecis nebija ar to rēķinājies, un ciemiņi iepazinās ar Pertas 41°C siltumu. Laimīgi Gunārs varēja viņiem piedāvāt atsvaidzināties gan Indijas Okeāna ūdeņos, gan peldbaseinā. Lasi visu >>

Kalpaka un Leģiona piemiņa Adelaidē

Referāts un koncerts Daugavas Vanagu namā

∎ - ; Laikraksts Latvietis Nr. 81 -- (2010. g. 24. martā)

Sestdien, 21. martā Daugavas Vanagu Adelaides nodaļa DV namā rīkoja Kalpaka un Leģiona piemiņas sarīkojumu. Pēc karoga ienešanas uzrunu sniedza DV Adelaides nodaļas priekšsēdis Imants Kronītis. Svētbrīdi vadīja māc. Māra Saulīte no Melburnas. Viesis no Latvijas, DV centrālās valdes biroja vadītāja Rīgā Solvita Sekste referēja par DV pārstāvniecības darbu Latvijā. Lasi visu >>

Augsta sprieguma sarīkojums

Elzas Stērstes 125 gadu dzimšanas jubilejas atzīmēšana Rīgā

Jānis Liepiņš - ; Laikraksts Latvietis Nr. 81 -- (2010. g. 24. martā)

Par Elzu Stērsti esmu rakstījis vairākās savās grāmatās un arī presē, esmu publicējis dažas dzejnieces vēstules, kas man savulaik rakstītas, bet atkārtoti izsacīties par vienu un to pašu tematu ir riskanti. Domāju tomēr, ka par Elzu Stērsti iespējams izteikties, atrodot aizvien jaunu lūkojuma vietu.

Dzejniecei šogad ir simt divdesmit piektā dzimumdiena, viņas piemiņas sarīkojumu Anna Žīgure, viņas meita Diāna un Stērstes radinieks aktieris Pēteris Šogolovs noturēja Klēveru antikvāriātā Sendienu mēbeles. Tā ir viena no Rīgas mākslas paraugtelpām, kas ar savu bagātību apmeklētāju gluži satricina: grāmatu skapji, kumodes, sekreteri, stila krēsli, seni trauki un nepārskatāms pulksteņu klāsts. Tās nav sagrabējušas, ķirmju sagrauztas mēbeles, bet teicami saglabātas vai pēc mākslas likumiem restaurētas. Arī pulksteņi iet un zvana, zvana tik izteiksmīgi, ka jāapraujas sarunām, lai ieklausītos daiļajās balsīs. Lasi visu >>

Pēteris Ciemītis Sidnejā – portreti tuvskatā

Latviešu mākslinieka un dzīvesbiedres dubultizstāde atklāta Depot II galerijā

Ojārs Greste - ; Laikraksts Latvietis Nr. 81 -- (2010. g. 24. martā)

Ceturdien, 18. martā Sidnejā atklāja Pertas gleznotāja Pētera Ciemīša un viņa dzīves biedres, fotogrāfes Džilianas (Jillian) personālizstādi. Izstādē ir deviņas Pētera gleznas un desmit Džilianas fotogrāfijas – visi portreti, intīmā tuvskatā.

Pēteris Ciemītis uzaudzis Pertā, kur izstudējis un ieguvis grādu pilsētas plānošanā Kertina (Curtin) universitātē, kā arī studējis mākslu Klērmontas Mākslas skolā (Claremont School of Art). Pēteris sācis izstādīt savas gleznas 1992. gadā un ir ieguvis vairākas godalgas Rietumaustrālijā. Ciemīša vārds parādījās Austrālijas mākslas mērogā, kad 2007. un 2008. gadā viņš kļuva finālists prestižajā Arčibolda (Archibald) portretu izstādē Sidnejā. Viņa gleznas atrodas vairākās publiskās un privātās kolekcijās Austrālijā. Viņa darbs ir arī iekļauts Latvijas diasporas mākslas kolekcijā Valmierā, Latvijā. Šī ir Pētera un Džilianas pirmā personālizstādi Sidnejā. Lasi visu >>

• Sidnejas jaunietis salaulājies - Kāzas svin trīs dienas (Ojārs Greste)
• Jaunieši ar sparu darbojās - Latviešu jaunatnes apvienība Austrālijā (LJAA) (Jāna Andersone)
• DVCV darbs Latvijā un apskats sociālekonomijā - Solvitas un Andra Sekstes referāti Pertā par stāvokli Latvijā (Jānis Purvinskis)
• Dziesma izraisa enerģiju - Nāciet dziedāt korī „Atbalsis“! (Jāna Andersone)
• Nacionālas valsts veidošana - Jānis Daliņš par izglītibas lomu Latvijā (Jānis Daliņš)
• Politiskais atbildīgums un uzticēšanās - Jānis Daliņš par Vēlēšanu reformas biedrību (Jānis Daliņš)
• Vēl par Kērnsu - Latvijas goda konsula Kērnsā Aleksandra Gārša stāstījums (Aleksandrs Gārša)

Sveicināti, lasītāji!

16. marts ir atnācis un aizgājis bez nopietnākiem starpgadījumiem. Tā sauktie antifašisti taisīja savu pret--demonstrāciju pie Laimas pulksteņa un tad izklīda. Un par ko tas viss bija? Par to, vai uzsvars jāliek uz cīnīšanas par vai cīnīšanās pret. Un tad žigli aizmirst, ka katram par ir savs pret un katram pret ir savs par. Vai cīnāmies par vienu ļaunumu, vai pret citu ļaunumu.

Šonedēļ ir cita piemiņas diena. Komunistiskā genocīda upuru piemiņas diena.

1949. gada 25. martā no Latvijas uz Sibīriju izveda vairāk nekā 43 000 cilvēku. Un dažas Latvijas amatpersonas vēl nezin, vai bija okupācija, vai ne. Saprotams, ka pēc izvešanām Latvijā nepalika tukšums. Kā lasām pašu padomju iestāžu dokumentos: „Ielu komitejas nr.11 priekšsēdētāja b. Ušakova pateikusi b. Golubovskai (pilsētas bērnunama partijas organizācijas sekretāre), ka drīz būšot daudz brīvu dzīvokļu.“ (No dokumenta Latvijas Komunistiskās partijas Rīgas Sarkanarmijas rajona komitejas sekretāres Malahovas ziņojums Centrālās komitejas sekretāram J. Kalnbērziņam par rajona iedzīvotāju politisko noskaņojumu sakarā ar 1949. gada 25. marta deportācijām. [1949. gada 26. martā]).

Mēs nedrīkstam aizmirst iespējamās sekas, ja svešai varai atkal izdodas mums uzkundzēties. Jāstiprina Latvijas demokrātija un ekonomika. Jāceļ Latvijas prestižs pasaules acīs. Bet Tautas partija, kuri ir viena no partijām, kuras veido Latvijas valdību, 17. martā paziņoja, ka tā izstājās no valdības. Kam nāk par labu, ja Latvija atkal iekrīt nestabilitātē? Kā tas palīdzēs piesaistīt starptautiskos investorus. Skaidrs, ka tikai kaitēs.

Tad vien atliek noprasīt: Kuras tautas partija ir Tautas partija?

Gunārs Nāgels 2010. g. 23. martā.

Note: In Latvian, the word "Laikraksts" means "Newspaper" and "Latvietis" means "Latvian".