
Cesvaines pils 2010. g. februārī. FOTO Dace Birzniece.
Vai pārdos Latvijas valsti?
TP, LPP un SC tirgosies ar uzturēšanās atļaujām
Notiks pikets pret grozījumiem imigrācijas likumā
Ceturtdien, 4. martā, pulksten 8.30 pie Saeimas notiks partijas Visu Latvijai! un apvienības Tēvzemei un Brīvībai/LNNK rīkots pikets, aicinot Saeimas deputātus noraidīt plānotos grozījumus imigrācijas likumā.
Atbilstoši Tautas partijas, Latvijas Pirmās partijas un Saskaņas centra atbalstītajiem grozījumiem imigrācijas likumā, Latvijas valsts piedāvās 5 gadu uzturēšanās atļaujas ārvalstniekiem un viņu ģimenes locekļiem, ja tie veiks investīcijas Latvijas ekonomikā, piemēram, veicot noteiktu ieguldījumu kapitālsabiedrības pamatkapitālā vai par noteiktu summu iegādājoties nekustamo īpašumu. Cita starpā paredzēts, ka tie ārvalstnieki, kas 5 gadus būs nepārtraukti uzturējušies Latvijas teritorijā, varēs pieprasīt pastāvīgās uzturēšanās atļaujas.
Sarmīte Ēlerte – Latvija
Runa ASV 2010. gada 19. – 23. februāris

(Sarmīte Ēlerte runāja Čikāgā, Milvokos, Minneapolē un Siatlā.)
Pirms divdesmit viena gada, kad līdzīgi uzrunāju latviešus ASV pilsētās, man bija ļoti vienkāršs un stiprs stāsts. Mans stāsts bija par to – Latvija drīz būs brīva.
Ka latvieši grib atpakaļ savu brīvību, ka LTF ir skaidrs plāns, kā to panākt, un ka Padomju Savienība ir tik vāja, ka drīz sabruks. Toreiz es biju arī Vašingtonā, Valsts departamentā un tikos ar Paulu Goublu un arī viņam stāstīju savu stipro stāstu. Sarunas beigās viņš paliecās man pretī un teica, tas viss ir jauki un interesanti, ko jūs stāstāt, bet Padomju Savienība ir ļoti stipra un tā nekad nesabruks. Tas bija 1989. gada janvārī. Vēlāk, tiekoties ar Goublu, esam vairakkārt to smejoties atcerējušies. Pusotru gadu vēlāk – 4. maijā Latvija pasludināja savu neatkarību, un divarpus gadus vēlāk PSRS sabruka.
Es nebiju gaišreģe, es biju tikai viena no daudzām mazām mutēm, kas ar lielu pārliecību stāstīja savu mazo daļu no lielā, stiprā stāsta.
Olimpiskās spēles beigušās
Divas sudraba medaļas Latvijai!
G.E.B.Visos Latvijas neatkarības gados latviešiem ziemas olimpiskajās spēlēs (OS) bija izdevies iegūt tikai vienu medaļu – bronzas. To 2006. g. Turīnā panāca kamaniņu braucējs Mārtiņs Rubenis. Vankūverā medaļu skaits vispirms tika dubultots; atkal varoņi bija kamaniņu braucēji – brāļi Andris un Juris Šici, kas, spraigā cīņā ar divu agrāko OS zelta medalistiem, prata divniekā izcīnīt sudrabu.
Nebija vēl īsti apklusušas gaviles par šo panākumu, kad skeletona trasē devās divi citi brāļi – Martins un Tomass Dukuri, šoreiz gan katrs vieniniekā. 2009. gada Eiropas meistars Martins bija viens no latviešu galvenajām cerībām uz medaļu – un viņš nepievīla. Līdz zeltam gan pietrūka sekundes simtdaļas, bet sudrabs tika nopelnīts.
Skats uz nākotni
Vai Sidnejas Latviešu biedrībai pienācis jauns rosības posms?
Jānis Čečiņš
Tā liekas gan, ja var spriest pēc lielās intereses un dzīvajām diskusijām pārrunu pēcpusdienā Skats uz nākotni. Jau vairākus mēnešus Sidnejas Latviešu biedrības (SLB) valde bija pārrunājusi, kā vislabāk uzzināt biedru un nebiedru vēlmes, ko vēlētos jaunatbraucēji, kā piesaistīt jaunus biedrus, kā paturēt jaunatni pie latviešu sabiedrības un līdzīgus jautājumus. Tādēļ visi Sidnejas un apkārtnes latvieši bija aicināti 28. februāra pēcpusdienā uz pārrunām, bet – kā tas vienmēr ir ar kaut ko jaunu, neizmēģinātu – diezin vai kāds atnāks! Valdei nebija ko raizēties, jo siltā svētdienas pēcpusdienā, kad varēja mierīgi laiku pavadīt dārzā, pludmalē, BBQ viesībās vai kādā citā izpriecā, pāri par 60 tautiešu bija sanākuši pārrunāt SLB nākotnes iespējas. Un it sevišķi patīkami bija tas, ka labi pārstāvēti bija visi gada gājumi – no 20 līdz 80 un vēl vairāk!
Destilācijas meistara izstāde Ķīpsalā
Egīla Pārupa 30 gadu profesionālās darbības pārskats
Baiba Kangere un Brigita StrodaPirmdien, 1. martā Ķīpsalā, Rīgā atklāja bijušā pertieša Egīla Pārupa 30 gadu profesionālo darbu izstādi „Parups 5030 identity, strategy & design“. Laikraksts „Latvietis“ aicināja Baibu Kangeri un Brigitu Strodu pastāstīt par izstādi. Baiba raksta:
Ieguvusi pirmo iespaidu, staigājot pa Egīla Pārupa izstādi, sastopos ar Brigitu un saku: „Jā, Egīls ir minimālisma meistars.“ Viņas tūlītējā un spējā reakcija ir: „Galīgi garām, viņš ir tik bagātīgi daudzveidīgs un emocionāls!“ Mazliet pārsteigta, es lūdzu viņu izskaidrot, kā tas domāts – un šeit viņas jūtu un intelekta sintēze par Egīla Pārupa 30 gadu profesionālās darbības pārskata izstādi:
Sveicināti, lasītāji!
Latvijā viss ir kārtībā. Zaļo un Zemnieku savienības ministri (tiesa gan, ne visi) balso, lai nozāģē 250 gadīgas priedes un ceļ tenisa kortu aizsargājamās kāpās. Jaunā laika ministrs neredz iemeslu, kāpēc šai gadījumā būtu jābūt vienam cilvēkam – zāģētājam – likumā izņēmums, bet tomēr nebalso pret. Tautas partija, Latvijas Pirmā partija un Saskaņu centrs pārdos Latvijas uzturēšanās atļaujas – jebkurš drīkstēs par naudu pārcelties uz Eiropas Savienības zemi Latviju.
Viss ir kārtībā. Viss ir likumīgi.
Viena no Trešās atmodas prasībām bija tiesiska valsts. Latvija tāda vēl nav. Šonedēļ laikraksts Latvietis ir mazliet biezāks nekā parasti – savas domas par Latviju izsaka Sarmīte Ēlerte, Kristaps Zariņš, Uldis Siliņš, Astrīda Jansone un citi. Jo pirmais solis darbībai ir pārrunas.
Darbība būs. Un drīz!
Gunārs Nāgels 2010. g. 4. martā.
Note: In Latvian, the word "Laikraksts" means "Newspaper" and "Latvietis" means "Latvian".







