3x3 saieta laikā Adelaidē, Nanjāras konferenču centrā bija ieradies koala. Nebija pārāk aktīvs dalībnieks. FOTO Gunārs Nāgels.
Meži atbalsta sportu
Latvijas valsts meži ziedo ar politiķiem saistītām organizācijām
Valsts uzņēmums Latvijas Valsts meži (LVM) 2009. gada pēdējā nedēļā dažādām sabiedriskā labuma organizācijām ziedojuši 2 049 159 latu, turklāt aptuveni pusi no šīs summas izdevies saņemt ar politiķiem cieši saistītām organizācijām, tā 10. janvāra raidījumā ziņo Latvijas televīzijas raidījums De facto.
LVM ik gadu ir viens no dāsnākajiem ziedotājiem, jo īpaši sportam. Iepriekšējā reizē uzņēmums ziedoja 1,3 miljonus latu, pamatā tikai sportam. Un lielu ievērību izpelnījās ziedojums tā brīža finanšu ministra Ata Slaktera dēla pārstāvētajai ūdensmotosporta komandai. Šogad, lai arī prasīts, viņiem nav ticis ne kapeikas. Atbildīgās amatpersonas noliedz, ka mainoties politiskajai varai, mainās arī ziedojumu sadale. Nupat – decembra pēdējā nedēļā, LVM no peļņas ziedojumiem atvēlējuši teju uz pusi lielāku summu nekā gadu iepriekš. Uzņēmuma prognozētā peļņa ir ap 25 miljoniem latu.
Šoreiz LVM visdāsnākie bijuši pret basketbolu, kam pērn meži neziedoja vispār. Šim sportam šogad zelta laiki – tam kopumā atvēlēti 470 tūkstoši latu jeb aptuveni ceturtā daļa no visa ziedojuma, ziņo De facto. Sieviešu un vīriešu izlasei katrai ticis pa 50 tūkstošiem latu, bet lauvas tiesa – klubiem, kuru aizbildņi ir politiķi. Raidījums izpētījis, ka VEF basketbola klubs, kur starp dibinātājiem ir Jaunā laika politiķis Edgars Jaunups, ir saņēmis 150 tūkstošus latu, tikpat – 150 tūkstošus saņēmis basketbola klubs Ventspils, kura prezidents ir Zaļo zemnieku premjera kandidāts Aivars Lembergs. Mazāk – 50 tūkstoši latu ticis basketbola klubam Zemgale, kura prezidents ir ietekmīgais politiķis no LPP/LC – Dainis Liepiņš. Veiksme LVM ziedojumu saņemšanā pavadījusi arī Tautas partijas politiķiem pietuvinātos uzņēmējus Jāni Sprinovski un Ventu Lipsbergu. Viņu Latvijas Hokeja attīstības biedrība saņēmusi 120 000 latu. Politiski atbildīgā amatpersona par LVM ziedojumu sadali ir zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Uz De facto jautājumu, vai viņu ziedojumu sadales laikā uzrunājuši politiķi, ministrs atbild: „Ja teikšu, ka neviens mani nav uzrunājis, es stipri melošu. Ir bijušas sarunas, it sevišķi par Olimpisko Komiteju, lai to maksimāli cenšamies atbalstīt, saistībā ar olimpiādi.“
Kopumā Latvijas Olimpiskajai komitejai ziedoti 715 tūkstoši latu, bet aptuveni puse no šīs summas aiziet konkrētiem sporta klubiem, tostarp basketbolam un futbolam. Ziedojumu sadalē LVM nekādas teikšanas nav. Viņi skaidro, ka apkopo visus pieteikumus un pārbauda to atbilstību likumiem. Bet lēmumu pieņem Zemkopības ministrijas vadība. Naudas dalītāji gan jebkādu ziedojumu saistību ar pie varas esošajiem politiķiem noliedz. „Ziedojumu sadalījums atbilst sabiedriskā labuma organizāciju aktivitātei, un tam, ko nosaka likums, arī izstrādātajai stratēģijai, kas balstās uz sabiedrisko domu,“ raidījumam De facto saka Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols.
Ziedošanas stratēģija vislielāko atbalstu paredz labdarībai, tālāk līdzīga daļa paredzēta sportam un kultūrai, bet mazliet mazāk – izglītībai. Bet faktiski, lai arī šogad atbalstīta virkne labdarības projektu, visvairāk naudas ticis sportam. Turklāt pētījums liecina, ka dāsni atbalstītais basketbols nebūt nav pirmajā vietā. Pēc iedzīvotāju domām vislielākajam atbalstam būtu jābūt Latvijas Olimpiskajai komitejai un hokejam, kā arī bobslejam, kam no valsts mežiem šoreiz ziedots 70 tūkstoši latu. Ceturto vietu ieņem basketbols, piekto – futbols. Šim sporta veidam ziedots ceturtdaļmiljons.
Pieteikšanās ziedojumiem netiek speciāli izsludināta. „Līdz šim nevienu organizāciju neesam mudinājuši pieteikties, viņi var pieteikties paši. Process nosaka, ka no augusta līdz oktobrim var iesniegt,“ saka LVM pārstāvis Tomass Kotovičs.
LVM ziedojumi veikti ar finanšu ministra akceptu. Lai gan jau pagājušā gada pavasarī sākās aktīvas diskusijas par iespējamu liegumu valsts uzņēmumiem ziedot, tomēr gada laikā būtiskas izmaiņas nav notikušas. Uz īsu brīdi gan tika ierobežotas nodokļu atlaides ziedotājiem, bet jau pēc dažiem mēnešiem politiķi nobalsoja par lielo atlaižu atjaunošanu.
„Acīmredzot, šīs sabiedriskā labuma organizācijas kūrē atsevišķas politiskās partijas, viņiem, manuprāt, to es nevaru pierādīt, iespējams, arī materiāli labumi vai arī morāli kādi labumi, un viņus apmierina šī te kārtība,“ atzīst 9. Saeimas deputāte Ilma Čepāne, kura cīnās par ziedojumu kārtības maiņu. Šobrīd vēl notiek diskusijas par to, vai lielākajiem ziedojumiem no valsts uzņēmumu kasēm nevajadzētu notikt ar visas valdības akceptu.
Latvijas TV raidījums „De facto“
Latvijas Televīzija
Laikrakstam „Latvietis“
Sveicināti, lasītāji!
Janvāris latviešiem Austrālijā mēdz būt sarīkojumu ziņā tukšāks mēnesis. Ir nometnes, saieti un vasaras vidusskola, bet maz kas cits. Tomēr laikraksts Latvietis, tāpat kā jebkurš nedēļas laikraksts, turpina iznākt katru nedēļu bez pārtraukuma.
Šonedēļ mums ir raksti no vairākiem jauniebraucējiem no Latvijas. Uzreiz jāpiebilst, ka viens raksts ir vēstule no 1949. gada, kad Austrālijā bija ļoti savādāki apstākļi jauniebraucējiem nekā tagad. Ja 1949. gadā ceļošana bija tikai vienā virzienā, proti, no Eiropas uz Austrāliju, tad tagad notiek kustība abos virzienos. Ja Latvijas latvieši pārceļas uz Austrāliju, lai dibinātu uzņēmumus (skat. rakstu par Kērnsu šai numurā), tad tai pašā laikā Austrālijas latvieši pārceļas uz Latviju, lai tur dibinātu uzņēmumus (skat. rakstu par Folkklubu ALA laikraksta Latvietis 65. numurā) .
Lasiet noslēgumu intervijai ar Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministri Tatjanu Koķi! Vai kāds Austrālijā ir izmantojis intervijā minētās iespējas neklātienē no Austrālijas iegūt izglītību Latvijā?
Interesantas ir ziņas, ka par valsts valodas lietošanu sabiedrības informēšanai paredzētā atklātā informācijā, neievērojot spēkā esošās valsts valodas normas (jeb ārkārtīgi rupjām latviešu valodas kļūdām, valodas kropļošanu) 2009. gadā sodītas 22 personas. Ir skumji redzēt, ka daži vēl turpina šķelt sabiedrību, patvaļīgi neievērojot esošās valsts valodas normas.
Būsim vienoti ar vienu valodu!
Gunārs Nāgels 2010. g. 15. janvārī.
Note: In Latvian, the word "Laikraksts" means "Newspaper" and "Latvietis" means "Latvian".
