Skats no Bastejkalna Rīgā uz Brīvības pieminekli 2009. gada 22. decembrī. FOTO Ženija Freimane.

Ziemassvētki sabraukuši...

Dievs Betlēmē un mūsos

Ziemsvētkiem un ticībai ir kas būtiski kopējs: Ziemsvētkos Betlēmē piedzima Jēzus Kristus, Dieva Dēls. Ticībā Viņš piedzimst Tevī, manī. Notiek brīnums, ne mazāks par pirmo Ziemsvētku brīnumu. Viņš kļūst par īstenību, kas spēj iedvesmot dzīvi, tai dot jaunu jēgu, izturību, prieku.

Protams, ne jau Betlēme dara Kristu, ne jau mūsu ticība veido Dievu. Viņš pats ir tas Nācējs, Veidotājs. Tas, kam labpatīk iemiesoties. Dievs ir ienācis pasaulē. Arvien par jaunu tas izraisījis jautājumu: Kā var notikt tādas lietas – kā var Mūžīgais ienākt mūsu ierobežotā, piesārņotā, šaurā laikā un telpā, manā dzīvē?

Ziemsvētki ir laiks, kad mēs dzirdam šo vēsti īpaši krāsaini un skaisti. Ziemsvētku gaismas un dziesmas, mīļas dāvanas un vēstules liecina par šo brīnišķo Mūžības pieskārienu mūsu dzīvei, par ticības brīnumu, ka varam kļūt Dieva bērni.

Tieši kad nakts ir tumša un vēsa, kad apstākļi ir grūti daudziem Latvijā un visā pasaulē, kad daudzi nezin, kā iztikt pašiem un ģimenei, kad ārējie apstākļi maz liecina par to, ka būtu jau kas būtisks mainījies uz labo pusi – tieši tad ļausim mūsos ienākt Dievā dibinātai cerībai, kas lielāka par mums un mūsu spējām, šai gaismai, kas spīd tumsībā un spēj izgaismot to.

2010. gada mude ir Kristus iedrošinājums nebīties – ticiet Dievam un ticiet man! (Jņ 14:1)

Tā izriet no Ziemsvētku brīnuma, ka „Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū...“ (Jņ 1:14). „Mūsu vidū“ varbūt ne tikai senos laikos, bet patiesi „mūsu vidū“ – tagad. „Mūsu vidū“ pat ar turpinājumu „un mēs skatījām Viņa godību, tādu godību, kā Tēva Vienpiedzimušā Dēla, pilnu žēlastības un patiesības“.

+ Elmārs Ernsts Rozītis
LELBĀL arhibīskaps

Dalībnieki vai novērotāji?

Ap. darb. 2:21
„Un ikviens, kas tā Kunga vārdu piesauks, tiks izglābts.“

Mīļie lasītāji!

Ir atkal pienākuši Ziemsvētki – Kristus dzimšanas svētki. Šis ir tas laiks, kad sanākam kopā ar draugiem un darba biedriem eglītes svinību sarīkojumos, svētbrīžos, dievkalpojumos, mielastos. Ar prieku un sajūsmu piedalāmies dziedāšanā, dāvanu izdalīšanā, dzeju deklamēšanā, ēšanā un visās citās šī gadalaika izdarībās.

Pieminot Kristus dzimšanu – Viņa nākšanu pasaulē, – jautāju katram no jums – vai esat Kristus dzimšanas svētku dalībnieki, vai tikai novērotāji?

Viena no skaistākajām dziesmām, ko dziedam svētkos ir Prieks pasaulei, tas Kungs ir klāt! Nu Ķēniņš zemei dots! Lai visas sirdis gavilē, Par Pestītāju pasaulē, Un debess zeme dzied!

Ziemsvētku laiks ir prieka pilns laiks. Eņģeļi, kas parādījās ganiem laukā, pasludināja šo prieka vēsti:

„Nebīstieties, jo redzi, es jums pasludinu lielu prieku, kas visiem ļaudīm notiks: Jo jums šodien Pestītājs dzimis, Dāvida pilsētā, kas ir Kristus tas Kungs.“

Šī ir tā labākā vēsts, kas jebkad pasaulē atskanējusi. Bet diemžēl daudzi to nesaprot. Kaut gan šos vārdus dzirdējuši, nav īsti sapratuši to nozīmi. Daudzi novēro, noklausās, bet nekad neņem dalību, nesaņem šo Dieva doto dāvanu.

Tik ļoti daudzi ar asarām acīs un dziļi izjūtu dzied Klusa nakts, Svēta nakts... Jūs bērniņi nāciet... Ak, Tu svētīga, Ak tu priecīga, bet nedz svētība, nedz prieks ir viņu dzīvē. Šīs dziesmas ir sentimentālas un aizved mūs atpakaļ bērnībā. Tas ir jauki, bet ja tas ir viss, tad diezgan bēdīgi. Ja Ziemsvētki nav nekas vairāk kā jauka tradīcija, kas liek uz īsu brīdi aizmirst pasauli un tās problēmas, tad esam palaiduši garām īsto svētku nozīmi, un esam vēl arvien tikai vērotāji.

Īstais prieks, īstā svētība nāk, kad no sirds mēs piesaucam tā Kunga vārdu. Kad saprotam, ka Viņš nāca pasaulē, lai mūs atpestītu no grēka un nāves varas.

Ir bēdīgi zināt, ka maz cilvēkiem ir īsta izprašana par grēku un tās nopietnību. Tik daudzi dzīvo paštaisnībā un tukšā cerībā, paļaudamies uz sevi un savu iedomāto labumu. Tik daudzi ir pazuduši. Varbūt arī Tu esi viens no tiem?

Mēs piedzimstam grēkā. Mēs ienākam pasaulē atšķirti no Dieva. Salīdzināšana ar Dievu mums ir nepieciešama. Dieva Vārds skaidri māca, ka grēka alga ir nāve – mūžīga nāve. Mums glābiņš ir vajadzīgs. Paši sevi nevaram atbrīvot no grēka, un tieši tādēļ Kristus nāca pasaulē. Vārds Jēzus nozīmē – „Viņš glābs!“ Tikai Viņa pie krusta izlietās asinis var nomazgāt mūsu grēku un mūs izglābt no mūžīgās pazušanas un nekas cits.

Ziemsvētki ir Dieva mīlestības izpausme. Lasām Jāņa ev.3:16-18

„Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību, jo Dievs Savu Dēlu nav sūtījis pasaulē, lai Tas pasauli tiesātu, bet lai pasaule caur Viņu tiktu glābta. Kas tic Viņam, netiek tiesāts, bet, kas netic, ir jau spriedumu dabūjis, tāpēc, ka nav ticējis Dieva vienpiedzimušā Dēla Vārdam.“

Kad ticam, kad piesaucam Kristus Vārdu, kad savus grēkus atzīstam, nožēlojam un uzticam pestīšanu tikai Jēzum vien, tad neesam vairs vērotāji, bet dalībnieki ne tikai Ziemsvētku priekā, bet dalībnieki visā Dieva pilnībā.

Zemosimies Viņa priekšā, atvērsim sirdi Viņam, nebūsim tikai novērotāji, bet ticībā uz Viņu būsim dalībnieki.

Vēlu ikkatram lasītājam piedzīvot Ziemsvētku īsto prieku un svētību.

Prāv. Kolvins Makfersons
(Colvin MacPherson)

Sveicināti, lasītāji!

Kamēr ziemeļpuslodē Ziemassvētku laiks ir sabraucis lielā sniegā, tikmēr Austrālijas kontinentā piedzīvojam +30°C līdz 40°C.

Vai daba nav brīnišķīga un dažreiz neizprotama?

Gunārs Nāgels 2009. g. 23. decembrī.

Note: In Latvian, the word "Laikraksts" means "Newspaper" and "Latvietis" means "Latvian".