Foto pa kreisi: Sidnejas skolas jaunāko klašu skolēni pēc liecību saņemšanas ar skolas pārzini M. Mooru. FOTO Pēteris Kļaviņš. Foto pa labi: Adelaides skolas izlaidums. FOTO Kārlis Ātrens.
Latviešu skolu izlaidumi
Sidnejas pamatskolas un Spēļu grupas eglīte
Sidnejas Latviešu namā Ziemassvētku svinības rit pilnā sparā, viena pēc otras. Sestdien 12. decembra rītā, nama priekšā bija krāsainiem baloniem izpušķoti vārti. Vārtos korejiešu valodā rakstīts – Jēzus mīl bērnus. Patukšā lielajā zālē notika korejiešu kristiešu bērnu koncerts.
Latviešu skolas Ziemassvētku sarīkojums notika Mārtiņa Siliņa zālē. Kādi 20 pamatskolnieki bija ērti apsēdušies telpas priekšā uz grīdas un skatījās skatītājos. Skolēni apmierināti čaloja savā starpā. Zāle bija pilna. Uz eglīti bija atnākuši kādi 60 vecāki, vecvecāki, skolotāji un palīgi. Spēļu grupas bērni turējās pie vecākiem, bet ziņkārīgi novēroja lielos bērnus. Sandra Dragūna bija savā ierastajā vietā pie klavierēm.
Sarīkojums sākās ar nopietno daļu. Prāvests Kolvins Makfersons bērniem stāstīja, ka Katru gad’ no jauna Kristus bērniņš nāk, un ka Ziemassvētki ir vairāk nekā eglīte, un vairāk nekā dāvanas. Sidnejas Latviešu Biedrības priekšsēdis Jānis Grauds pasniedza skolai mazu dāvaniņu; to saņēma skolas pārzine Māra Moore. Bija Ziemassvētku dziesmu dziedāšana, apsveikumi, pateicības un dāvanas. Skolēniem pasniedza liecības. Un pēkšņi, zvanu zvanīdams, ieradās pats Ziemassvētku vecītis!
Sākās bērnu priekšnesumi. Spēļu grupas bērni nodziedāja Cepu, cepu kukulīti, un Kārla Tuktēna uz klavierēm nospēlēja divus solo gabalus. Tad nāca lielais uzvedums – Alberta Kronenberga Mazais ganiņš. Piedalījās visi skolēni. Lai gan luga tā nebija, daudz no tā arī netrūka. Vija Sieriņa nolasīja tekstu. Māris Bruzgulis raidīja Kronenberga bildes uz liela ekrāna. Bērni stāstu iztēloja, un kur vajadzēja, pateica arī savu sakāmo. Stāsta gaitā bērni nodziedāja 3 attiecīgas dziesmas – Viens gans nomira, Vilki kauca un Dim dim dim... lieli svētki ziemelim. Mazā ganiņa lomā pārmaiņus bija Tālis Štubis un Aija Dragūna. Stāstā mazais cūku ganiņš bija noķēris zaķi un to pārnesis mājās. Naktī, kamēr ganiņš gulēja, zaķis aizbēga. Ganiņš nu gāja zaķi meklēt. Piedzīvojumi bija dažādi. Skatītāji sevišķi priecīgi nosmējās, kad Pēteris nelaida Ganiņu pa debesvārtiem iekšā, teikdams – Vēl viss garais mūžs tev priekšā, Gan jau kādreiz tiksi iekšā. Ar velna un raganas palīdzību ganiņš zaķi atrada. Mājup ceļā Ganiņš iegāja arī Ziemassvētku vecīša mājās. Priekšnesums brīnumlabi izdevās, lai gan bijis tikai četras reizes izmēģināts!
Ziemassvētku vecītis, apmierināts ar bērniem, dāvanas izdalīja, bet tad steidzās prom uz Melburnu, Adelaidi un Klimata konferenci Kopenhāgenā. Ja Ziemeļpolā izkusīšot ledus, viņam būšot jāpārvācas uz Dienvidpolu! Bet galdiņš bija uzklājies, un skolas saime varēja paēst. Līdz pulksten diviem skolai bija zāli jāatbrīvo nākamajai Ziemassvētku eglītei!
Baiba Harringtona
Laikrakstam „Latvietis“
Adelaides Latviešu skolas izlaidums
Skola pastāv jau 60 gadus
Adelaides Latviešu skolas 7. klases un 12. klases izlaidums notika sestdien, 12. decembrī Adelaides Tālavas mazajā zālē. Šogad arī bija ļoti svarīgas svinības. Adelaides Latviešu skola svinēja 60 gadus pastāvēšanu. Skola skaitās viena no vecākajām, ja ne pati vecākā latviešu skola Austrālijā.
Izlaiduma aktu uzsāka ar absolventu karogu ienešanu. Šogad 12. klasi vidusskolā beidza Laura Daenke, bet pamatskolas 7. klasi beidza Anita Laura, Ravi Baltutis un Aragon Rozītis-Olds. Pēc kopīgi nodziedātas tautas lūgšanas skolas padomes priekšniece Lilita Daenke sveica visus klātesošos viesus, bijušos pārziņus un skolotājus, kā arī absolventus un skolniekus. Lilita novadīja īsu svētbrīdi, kurā viņa bērniem pastāstīja par Adventes svecītēm un to nozīmi.
Pirmā absolventu apsveicēja bija Dace Dārziņa kā vidusskolas dibinātāja un bijusī ilglaicīgā pārzine. Viņa drusku pastāstīja par skolas vēsturi un par vidusskolu. Nākamais runātājs bija Aivars Līdums. Viņš bija skolnieks pašā pirmajā Adelaides latviešu skolas klasē. Viņš nedaudz pastāstīja par savām atmiņām no skolas laikiem un par agrāko skolas vēsturi. Nākamais apsveicējs bija Latvijas Republikas goda konsuls Dienvidaustrālijā Dr. Valdis Tomanis. Viņš apsveica absolventus un skolu Latvijas Republikas vārdā un arī dalījās ar dažiem agrākiem skolas stāstiem, kad skolā bija ap 100 skolēnu, un viņa dziedāšanas skolotājs bija Bruno Krūmiņa kungs. Krūmiņa kungs apsveica absolventus ar mazu dāvanu no ALB un stāstīja kā viņam veicās skolā gan kā skolotājam, gan pārzinim. Nākamais apsveicējs bija Pēteris Strazds, kurš pildīja divas amatus – gan kā LAAJ vicepriekšsēdis Dienvidaustrālijā, gan kā DLOA priekšsēdis. Viņš pasniedza 18. novembrī izsludinātos Latvijas Republikas goda diplomus skolotājai un pārzinei Ilgai Vaselei un skolotājai Margotai Puķītei. Beidzamie apsveicēji bija Daugavu Vanadzes un Kārlis Ātrēns no skautu organizācijas. Abi apsveica absolventus ar mazu piemiņu. Daugavu Vanadzes arī pasniedza ziedus absolventu vecākiem par bērnu vešanu uz skolu.
Pēc apsveikumu runām skolas padome pasniedza visiem skolotājiem un palīgiem ziedus, un vidusskolas skolēni apsveica pamatskolas absolventus ar ziediem, aicinot uz vidusskolu.
Pēc apsveikumiem, sākot no mazākām klasēm, visiem bērniem izsniedza liecības. Absolventi tad īsi uzrunāja visus klātesošos viesus. Tad pamatskolas absolventi nodeva skolas karogu 5. klases skolniekiem. Sekoja šampanietis, jubilejas torte, kliņģeris un kafijas galds. Bija jauks un svinīgs 2009. gada skolas mācību gada noslēgums.
Zinta Līduma
Laikrakstam „Latvietis“
Sveicināti, lasītāji!
Redakcija ir atceļojusi uz Melburnā, un tāpēc šīs nedēļas izdevums iznāk mazliet vēlāk nekā parasti.
Gada beigās ir skolu izlaidumi, eglītes, organizāciju gadskārtējie ziņojumi. Austrālijā notiek gatavošanās Jaunatnes dienām. Viss notiek mierīgi un neatlaidīgi.
Tai pašā laikā Latvijā varu un mantu klusi, mierīgi un neatlaidīgi piesavina cilvēki, kuriem neinteresē nedz Latvijas valsts pastāvēšana, nedz arī latviešu tautas pastāvēšana. Tiek veidotas koalīcijas, kuru mērķi ir skaidri redzami, bet kurus bieži izliekās neredzam. Kad Rīgas vicemērs un valsts vadības tīkotājs Ainārs Šlesers radio intervijā Latvijā pirms dažām nedēļām skaidri deklarēja, ka jādraudzējas ar Krieviju un Krievijas uzņēmumiem, lai tie darbotos Latvijā, un „lai viņi pārnes savus darbiniekus“ tad intervētāji nelūdza nekādus paskaidrojumus, kādā veidā Latvijai nāktu pa labu tas, ka iepludinātu papildus darbiniekus no mūsu austrumu kaimiņa.
Satraucošs ir arī Delnas atklājums, ka katrs trešais Latvijas iedzīvotājs atbalsta kukuļu došanu. Skaidrs, ka aptaujātie nesaprot, ka sistēmiska kukuļdošana ir viens zars no vispārējās korupcijas, kas paturēs mūsu valsti pie nabadzības, jo visa korupcija ir vienkārši zagšana no valsts. Zagšana no pensionāriem, kuriem nevar maksāt normālas pensijas, un zagšana no slimiem bērniem, kuriem valsts nevar garantēt medicīnisko aprūpi.
Šīm lietām ir jāmainās!
Gunārs Nāgels 2009. g. 17. decembrī.
Note: In Latvian, the word "Laikraksts" means "Newspaper" and "Latvietis" means "Latvian".
