No kreisās: Krišjānis Putniņš, Didzis Felsbergs, Baiba Apine.
FOTO Gunārs Nāgels

Folkklubs ALA

Rīgā atvērts pirmais tautas mūzikas klubs

Sestdien, 28. novembra vakarā, Rīgā kuplā draugu un viesu lokā atklāja pirmo tautas mūzikas klubu Folkkubs ALA. Īpašs prieks un lepnums tādēļ, ka viens no kluba dibinātājiem ir Austrālijas latviešu sabiedrībā labi pazīstamais, arvien aktīvais Krišjānis Zintis Putniņš.

Ar ko tad šis klubs atšķirsies no citiem klubiem Rīgā? Pirmā atbilde jau ir nosaukumā Folkklubs, tātad, tautas klubs Jā, šajā klubā varēs ne tikai baudīt latviešu ēdienus, bet arī klausīties latviešu tautas (arī pasaules) mūziku, dejot tradicionālās latviešu dejas, uzdziedāt un piedziedāt pašiem... atpūsties īsti latviskā noskaņā.

Krišjānis Zintis Putniņš, Folkkluba ALA valdes loceklis stāsta: „Folkklubs ALA ir latviešu tautas folkloras cienītāju, folkloristu un domubiedru kopīgi izlolots projekts. Uzskatām, ka šādas vietas, kur iepazīt mūsu senču kultūru un tradīcijas līdz šim ir trūcis gan pašiem latviešiem, gan mūsu valsts ciemiņiem, kuri vēlas par visu latvisko uzzināt vairāk.“

Folkkluba ALA dibinātājiem ir plaša pieredze gan latviešu tautas folkloras jomā, gan tūrismā, klubā paredzētas dažādas programmas tūristu grupu iepazīstināšanai ar latvisko dzīvesveidu.

Kā tad radās ideja par šo Folkklubu, un kas ir tā dibinātāji?

Krišjānis Zintis Putniņš viens no Folkkluba ALA dibinātājiem dzimis 1988. gadā, Dienvidaustrālijā. 2004. gadā absolvējis Adelaides Latviešu vidusskolu. Studējis vizuālo komunikāciju un dizainu fakultātē Dienvidaustrālijas universitātē (University of South Australia). Aktīvi piedalījies Austrālijas latviešu sabiedrībā, apmeklējot gadskārtējo vasaras vidusskolu kā audzinātājs. Dejojis un vadījis Dienvidaustrālijas tautas deju kopu Auseklītis un dibinājis folkloras kopu Kalna Kalpi. Regulāri piedalījies citos latviešu mūzikas projektos, kā arī pārstāvējis Dienvidaustrāliju Latviešu jaunatnes apvienībā Austrālijā kā vicepriekšsēdis. Latvijā ir piedalījies Vispārējos dziesmu un deju svētkos. Baltikas festivālā un citos pasākumos piedalījies kopā ar Līvānu folkloras kopu Ceiruleits. Piedaloties tautiskā krodziņa Folkklubs Ala veidošanā, ir dažādas motivācijas un mērķi.

Pirmkārt, kā tautas un pasaules mūzikas mīlētājam un muzikantam ir vienmēr trūkusi vieta, kur var brīvi un ērti justies latviskā gaisotnē, kur skan latviešu mūzika. Vieta, kur var pats muzikāli izpausties un satikt citus līdzīgi domājošus cilvēkus. Krodziņš, kur ir iespējams tūristiem parādīt daļu no latviešu kultūras, mūziku un nacionālo virtuvi personīgā un autentiskā veidā. Galvenais mērķis ir popularizēt latviešu mūziku un dzīvesveidu tiem, kuriem tas ir kaut kas svešs. Liela daļa jauniešu uzskata tautas mūziku un folkloru par kaut ko dīvainu. Mērķis ir šos uzskatus mainīt. Otrais galvenais mērķis, ir atbalstīt Latvijas preci un lauksaimniecību. Šī mērķa izpildīšanai un sasniegšanai tiek pēc iespējas vairāk izmantoti tikai latviešu viskvalitatīvākie produkti. Latvijas nacionālās virtuves attīstīšana un adaptēšana 21. gadsimtam ir arī sasniedzams mērķis, kurš tiks realizēts Folkklubā alā.

Baiba Apine stāsta: esmu dzimusi represēto ģimenē 50. gadu beigās. Mani vecāki satikās Sibīrijas nometnē, kur abi bija izsūtīti par dažādiem grēkiem. Tēvs bija jūrnieks, māte 40. gadu beigās okupētajā Latvijā kopā ar vairākiem citiem tā laika inteliģences pārstāvjiem (Elzu Stērsti, Maiju Silmali, Kurtu Fridrihsonu u.c.) darbojās tā sauktajā Franču grupā, par ko arī tika notiesāta uz 25 gadiem. Likumsakarīgi, ka skolas gaitas uzsāku tolaik vienīgajā skolā, kurā bija iespējams mācīties franču valodu – Anrī Barbisa 11. vidusskolā (tagad Rīgas Franču licejs), sekoja studijas Latvijas Universitātē. Līdz neatkarības atjaunošanai strādāju Valsts bibliotēkas Mūzikas nodaļā. Pēc 1991. gada sāku strādāt Francijas vēstniecības kultūras dienestā, pēc tam Latvijas Zinātņu akadēmijā – Francijas zinātniskās informācijas centrā. 2003. gadā strādāju pie Eirovīzijas mājaslapas – tulkoju tekstus franču valodā, un jau 6 gadus esmu gide franču valodā runājošiem tūristiem Baltijas valstīs. Strādājot šajā jomā, man vajadzēja daudz informācijas ne tikai par vēsturi, arhitektūru, kultūru, bet arī par mūsu tautas garamantām – dainām. Es sapratu, ka tieši to es neapzināti esmu meklējusi visu mūžu. Strādājot ar tūristiem, mani vienmēr izbrīnīja tas, ka Rīgā ir daudz un dažādi restorāni ar citu tautu virtuvēm, bet trūkst īstena latviešu krodziņa, kurā cilvēki varētu baudīt īsti latvisku atmosfēru, mūziku un virtuvi. Portālā draugiem.lv iesaistījos latviešu senticības domubiedru grupā, un, kad Didzis Felsbergs nāca klajā ar ideju par šāda krodziņa dibināšanu, es viņam pievienojos.

Didzis Felsbergs ir Folkkluba ALA dibinātājs un idejas attīstītājs: dzimis Cēsīs, dzimtas saknes nāk no Piebalgas puses, Taurenes. Skolojies un lielāko dzīves daļu pavadījis Jelgavā un viņa pamatizglītība ir agronoms – daiļdārznieks, bet 2001. g. pabeidzis Latvijas Universitātes Vadības zinātņu maģistratūru. Ar latviešu tautas dziesmām un dejām draugos kopš Atmodas laikiem 1988. gadā, kad iesaistījās LLA Agronomijas fakultātes folkloras kopā, apgūstot dančus un dziesmas. Aktīvi pētīja un studēja latviešu tradīcijas, cītīgi lasīja visu pieejamo literatūru par latviešu dzīvi un rituāliem sendienās. Kāzas ar sievu Līgu Soveri svinēja, ievērojot latviešu senču tradīcijas un tērpušies latviešu tautas tērpos. No 1991. gada strādāja Brīvdabas muzeja Vecpiebalgas nodaļā Vēveri par sektora vadītāju, kur pats apsaimniekoja 27 ha plašo 18. gadsimta ēku kompleksu dziļi meža vidū. Uzturēja šo muzeja kompleksu, iepazīstināja muzeja viesus ar Piebalgas novada vēsturi, bet ikdienā kopa lopus, strādāja meža un lauku darbus. Tur Vēveros piedzima trīs bērni. Visa ģimene dzīvoja gluži kā sendienās naturālā saimniecībā, ievērojot senču latviskās tradīcijas un svinot gadskārtu svētkus, uz kuriem sabrauca draugi no malu malām. Vecpiebalgas centrā veidoja folkloras draugu kopu, ar tā laika ierobežotajām iespējām mēģinot muzicēt un iemācīt dančus vietējiem iedzīvotājiem. Tas bijis grūts, bet laimīgs posms viņa dzīvē. Kad mežā guva traumu, nevarēja vairs strādāt lauku darbus un nācās pamest ierasto dzīves vietu un turpmāk dzīvoja Jelgavā. Strādāja dažādos amatos, bet brīvajā laikā darbojās Jelgavas folkloras kopā Dimzēns, ar kuru kopā ir uzstājies dažādos folkloras festivālos daudzās pasaules valstīs. Tagad dzīvu un strādā Rīgā par daiļdārznieku. Didzis izjūt, ka viņam trūkst iespējas Rīgā piepildīt savu aicinājumu un ievērot latviskās senču tradīciju, ja nedarbojas kādā folkloras kopā. Tad iedomājās, ka varbūt Rīgā vēl ir daudz cilvēku līdzīgā situācijā.

Kas tad notiks Folkklubā šomēnes?

Vispirms jau šo ceturtdien aizsāksies karaokes ceturtdienas, kad īpaši tiks gaidīti karaokes cienītāji. Ikviens varēs dziedāt latviešu sadzīves dziesmas kopā ar Maskačkas spēlmaņiem. Piektdienas vakaros uzstāsies latviešu tautas mūzikas profesionāļi, bet pamatmuzikantu sastāvam varēs pievienoties ikviens, ņemot līdz savus instrumentus vai izmantojot Folkkubā ALA uz vietas esošos. Šomēnes piektdienās muzicēs Kristīne Kārkle un draugi. Trešdien, 9. decembrī būs jaunā CD albuma Sviests 3 prezentācijas vakars. Īsi pirms Ziemas saulgriežiem būs puzuru darināšanas vakars. Pēc Ziemassvētkiem Folkklubā muzicēs austrāliešiem jau pazīstamā Laiksne. Katru otro sestdienu klubā notiks deju vakari Hāgenskalna muzikantu pavadījumā, un skanēs visiem pazīstamās sadzīves dziesmu melodijas. Citās sestdienās spēlēs folkloras kopas un bardi. Ikdienā klubā skanēs muzikālie ieraksti ar pasaules un latviešu tautas melodijām, kā arī Radio Oira – Latvijas folk radio. Tāpat kluba apmeklētāji draugu kompānijā varēs spēlēt galda spēles.

Tā nu doma, izveidot latviešu tradīciju klubu, ir realizējusies dzīvē, te ir gaidīts ikviens, kam dārgs senču garīgais mantojums.

Kluba dibinātāju doma, ideja un misija ir radīt vietu latviskās dzīves ziņas kopšanai, popularizēšanai un pasaules tradicionālās kultūras apmaiņai, regulāri organizējot folkloras kopu un tautas muzikantu uzstāšanos un rīkojot tautas deju vakarus. Folkkluba darba laiks ir no 12 līdz 01, nedēļas nogalē līdz pēdējam apmeklētājam. Muzikālie un deju vakari sāksies plkst. 20.00. Folkklubs atrodas Vecrīgā, Audēju ielā 11. e-pasts – info@folkklubs.lv

IN

Sanpaulo latvieši atzīmē Latvijas Valsts svētkus. FOTO Daina Gūtmane

Brazīlijā kopā ar Latviju

Vienlaicīgi ar Latvija dzied himnu

Arī latvieši Brazīlijā bija vienoti ar latviešiem Latvijā un ar vislabākajām domām par mūsu Latviju bija kopā ar pārējiem pasaulē 18. novembrī. Laika starpība ar Latviju ir mīnus 4 stundas tātad, kad Latvija bija plkst. 21 vakarā, Brazīlijā bija plkst. 17 pēcpusdienā.

Jau agri no rīta pie Nova Odesas pašvaldības nama tika uzvilkts Latvijas karogs kopā ar Brazīlijas, Sanpaulas (Sao Paulo) apgabala un pilsētas karogiem. Pie Latvijas karoga bija Dienvidamerikas un Karību Latviešu apvienības (DAKLA) priekšsēdētāja Daina Gūtmane. (Skat.šeit)

Pēcpusdienā precīzi plkst. 17.00 Sanpaulas pilsētā Latviešu Luterāņu baznīcā tie, kas varēja ierasties, nodziedāja Dievs, svētī Latviju. Mācītājs Roberts Pontusks teica Dieva vārdus. Draudzes locekle Ilona Gulbe nolasīja dzejoļus par Latvijas karogu un ar 18. novembri. DAKLA priekšsēdētāja Daina Gūtmane apsveica draudzi, nolasīja Latvijas Valsts prezidenta Valda Zatlera uzrunu tautiešiem 18. novembrī. Viņa pastāstīja par stāvokli pašlaik Latvijā, un kādēļ prezidents tā sevišķi lūdza, lai visi esam kopā un stiprinām Latviju un viens otru. Sekoja saviesīgs brīdis, paceļot prozit ar šampanieti Latvijas dzimšanas dienā.

Plkst. 20.00 vakarā Nova Odessa pilsētā notika sarīkojums arī Pirmā Latviešu Baptistu baznīcā. ∎

Sveicināti, lasītāji!

Ir jau pagājusi pirmā Adventes svētdiena, kad Doma laukumā Rīgā iedegta 15 metru augstā Ziemassvētku egle. Sācis darboties Ziemassvētku tirdziņš.

Gads tuvojas beigām, un Austrālijas latvieši un viesi gatavojas doties uz Adelaidi, kur notiks Jaunatnes dienas un janvārī 3x3.

Vēl ir nedaudz laiks iegādāties biļetes lidojumam!

Gunārs Nāgels 2009. g. 2. decembrī.

Note: In Latvian, the word "Laikraksts" means "Newspaper" and "Latvietis" means "Latvian".