Tauta pulcējas Daugavmalā 18. novembrī Nacionālo bruņoto spēku vienību militārajai parādei.
FOTO Gunārs Nāgels
Tā mēs svinējām Latvijai 91
Svētku diena Rīgā
Latvijas Republikas proklamēšanas 91. gadadienā pilsētā valdīja svētku noskaņa, pie visiem namiem plīvoja sarkanbaltsarkanie valsts karogi, cilvēki priecīgi baudīja svētkus lielākoties kopā ar ģimenēm un draugiem.
Pulksten 8 no rīta pie Latvijas Valsts Universitātes pulcējās pāri par tūkstoš studentu un studenšu korporāciju locekļu, kā arī akadēmisko vienību locekļi, lai vienoti ar Valsts un korporāciju karogiem rokās dotos gājienā caur Rīgu uz Brāļu kapiem. Kapos pie mūžīgās uguns notika svētbrīdis, kuram sekoja gan LU, gan RTU rektoru īsas svētku uzrunas. Tad katras korporācijas locekļi pēc kārtas nolika ziedus pie Mātes Latvijas tēla pieminekļa. Vienoti izskanēja tūkstošbalsīgi dziedātā Latvijas Valsts himna.
9.30 no rīta ekumeniskajā dievkalpojumā Doma baznīcā, kas bija veltīts Latvijas Republikas proklamēšanas dienai, mācītājs Juris Rubenis aicināja sabiedrību paklusēt un ieklausīties sevī, norādot, ka atsacīšanās no runāšanas vairo mieru: „Iespējams, tas varētu būt jēgpilni tieši šodienas svētkos – mūsu mīļās Latvijas dibināšanas gadadienā – atrast vismaz pusstundu laika, lai apstātos un paklusētu. Iespējams, tieši tā varēsim saņemt būtiskākos impulsus, lai saprastu, kas mums un mūsu valstij patiešām ir vajadzīgs. Tā varētu būt pati dziļākā svinēšanas forma, un tas varētu būt pats auglīgākais laiks šajā dienā.“ Mācītājs Rubenis norādīja, ka patiesas dzīves pārmaiņas un krīžu risinājumi prasa ilgu laiku, neatlaidību un pacietību, uzsverot, ka ir jāuzticas garam ceļam, kuram ir jāvelta milzīga savas dzīves daļa.
11.00 Ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa. Mīlestība valstij tika apliecināta, liekot ziedus pie Brīvības pieminekļa. Iedzīvotāji izmantoja iespēju tikties ar Valsts prezidentu, un pieminekļa laukumā veidoja Mīlestības ceļu, kurā ikviens varēja guldīt savus ziedus.
12.00 Saeimas svinīgā sēdē Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS) īpaši uzsvēra, ka valsts ekonomiskās problēmas ir pārbaudījums Latvijas iedzīvotāju patriotismam, bet izkļūšana no krīzes iespējama tikai kopīgiem spēkiem. „Šajā laikā mums ir jāatbild vispirms pašiem sev – kur mēs esam, kāpēc mūsu valsts ir šādā situācijā un kā mēs katrs varam palīdzēt savai valstij,“ pārfrāzējot slaveno ASV prezidenta Džona Kenedija citātu, savā svinīgajā uzrunā teica Daudze. Saeimas priekšsēdētājs atgādināja, ka palīdzēt var ikviens pilsonis, arī nebūdams deputāts – vienkārši veikalā izvēloties Latvijā ražotu preci un nepadodoties mudinājumiem nemaksāt nodokļus. „Es saprotu, ka pašlaik daudziem klājas grūti. Bet esmu pārliecināts, ka tiklīdz mēs izrāpsimies no bedres, kurā bijām iekrituši, mēs atradīsim mehānismu, kā kompensēt tiem cilvēkiem, kas tagad saņem mazākas pensijas vai pabalstus,“ ar uzsvaru uz vārdu bijām teica Daudze.
12.30 Pirmo reizi Rīgas dome rīkoja svinīgo sēdi par godu Valsts svētkiem, un sēde tika atklāta, deputātiem dziedot Latvijas valsts himnu. Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) himnu dziedāja, tomēr vairāki viņa frakcijas biedri himnu nedziedāja, lai gan kājās bija piecēlušies. Ušakovs svinīgajā sēdē uzrunājot Rīgas domes deputātus sacīja, ka kopš neatkarības atjaunošanas šāda sēde Latvijas galvaspilsētas pašvaldībā notiek pirmo reizi, un viņš ir gandarīts, ka tieši viņam ir tas gods uzsākt šo nozīmīgo tradīciju. Rīgas mērs piedāvāja saviem kolēģiem politiķiem un amatpersonām, kas strādā citās pašvaldībās, ministrijās, valdībā, parlamentā uzsākt jaunu tradīciju – regulāri atskaitīsities iedzīvotājiem par padarītiem darbiem: „Pašlaik tas parasti notiek tikai īsi pirms vēlēšanām, kad mēs jau drīzāk varam runāt par priekšvēlēšanu kampaņu. Taču mums ir viena īpaša diena – Latvijas valsts dzimšanas diena. Tieši 18. novembrī valsts un pašvaldību vadītājiem būtu jāpastāsta par to, kas ir izdarīts gada laikā savā pilsētā vai novadā, ministrijā, valdībā vai parlamentā.[...] Ir pagājuši nedaudz vairāk par četriem mēnešiem, kopš strādā šī sasaukuma Rīgas dome. Mums bija jāuzsāk darbs apstākļos, kurus nevar nosaukt par viegliem. Lai pārvarētu krīzi, Rīgas domes vadība izvirzīja skaidras, pamatotas prioritātes – sociālo jomu, izglītību, drošību un ekonomisko attīstību.“
Pēc Rīgas domes priekšsēdētāja Nila Ušakova svētku uzrunas notika balvas Gada rīdzinieks 2009 pasniegšana, kuras ieguvējs Jaunā Rīgas teātra (JRT) režisors Alvis Hermanis pauda lepnumu gan par saņemto titulu, gan par iespēju pārstāvēt Rīgas kultūru daudzviet pasaulē. Režisors pašlaik Minhenē iestudē jaunu izrādi, tāpēc uz balvas saņemšanu bija ieradušies viņa vecāk, un Hermaņa sūtītos pateicības vārdus svinīgajā sēdē nolasīja režisora tēvs Voldemārs Hermanis. Viņš piebilda, ka dēls vienmēr ir lepojies, ka strādā teātrī, kas nes Rīgas vārdu, un vienmēr lepojies par savu trupu. No 38 pieteiktajiem balvas Gada rīdzinieks 2009 kandidātiem Hermani kā piemērotāko izvēlējās žūrija, un žūrijas viedoklis bija ļoti vienots.
14.00 11. novembra krastmalā tradicionālā Nacionālo bruņoto spēku vienību militārā parāde, kuru vērot bija ieradušies vairāki tūkstoši cilvēku. Daudziem skatītājiem rokās bija Latvijas karodziņi. Skatītāju vidū bija arī daudz ģimeņu ar bērniem, daudz jauniešu. Parādē piedalījās vairāk nekā 430 karavīru, zemessargu un arī robežsargu. Klātesošos valsts svētkos sveica Valsts bruņoto spēku augstākais vadonis Valsts prezidents Valdis Zatlers, savā uzrunā sveicot visus karavīrus Latvijas 91 gada jubilejā. Viņš aicināja pieminēt visus tos karavīrus, kuri piedalījušies Latvijas Brīvības cīņās, kā arī izteica lielu pateicību tiem, kas 90. gadu sākumā atjaunoja Latvijas armiju. Parādi komandēja NBS Rīgas garnizona priekšnieks pulkvedis Juris Zeibārts. Pēc parādes Valsts prezidents gāja sasveicināties ar sanākušajiem cilvēkiem, sveicot viņus valsts svētkos. Valsts prezidents Valdis Zatlers, uzrunājot karavīrus, pauda pārliecību, ka jāpalielina valsts izdevumi militārajām vajadzībām.
15.00 Lielajā ģildē Valsts svētku koncerts Valšu ritmos.
15.30 Latvijas Kara muzejā Kara flotes 90. gadadienai veltītas gleznu izstādes atklāšana.
16.00 Vecās Svētās Ģertrūdes baznīcā prāvesta Klāva Bērziņa vadībā notika LELBĀL paspārnē esošās Rīgas Evaņģēliskās draudzes Latvijas Valsts svētku dievkalpojums. To ar priekšnesumiem kuplināja ērģelniece Solvita Vanaga, tenors Guntars Vētra un mecosoprāns Māra Krauja--Reine. Bija kopā pulcējušies vairāk kā 100 tautiešu, kuri pēc dievkalpojuma pakavējās kopīgās sarunās baznīcas draudzes telpās pie kafijas un tējas tases un līdzatnesto groziņu gardumiem. (Sprediķi publicēsim nākamajā laikraksta numurā.)
16.00 Rīgas Latviešu biedrības namā koncerts Piemini Latviju!
16.00 Latvijas Okupācijas muzejā dokumentālā filma Mēs bijām brīvi Latvijas pilsoņi .
17.30 Valsts prezidenta rīkotais svētku koncerts Lielajā ģildē.
18.00 Lāpu gājiens no Kārļa Ulmaņa pieminekļa līdz Okupācijas muzejam.
18.30 – 23.00 Vecrīgā, kā arī citās vietās pilsētā, arī Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā varēja skatīt gaismas festivāla Staro Rīga gaismas objektus.
20.00 Valsts prezidenta svētku uzruna pie Brīvības pieminekļa. Šajā uzrunā Valsts prezidents (skat. Laikraksts Latvietis 1. lpp.) norādīja, ka tikai mēs paši varam cīnīties arī pret savtību un alkatību, panākot to, ka visi, kas ir apzaguši valsti un savus līdzcilvēkus, stājas tiesas priekšā: „Neviens negaidīs uz mums, kamēr izberzēsim miegu no acīm. Mums pašiem jādara viss, lai veicinātu ekonomisko izaugsmi.“ Prezidents cildināja sabiedrības aktivitāti Lielajā talkā, skrējienā Baltijas ceļa atceres laikā, kā arī akcijās Lielie bērnu slimnīcai, Paēdušai Latvijai, Labestības diena, Latvijas lepnums.
20.00 – 23.00 Iedzīvotāji bija aicināti īpašā noskaņā baudīt vēsturisko Latvijas Republikas proklamēšanas vietu – Nacionālo teātri.
21.00 Latvijas valsts himnas dziedāšana kopīgi ar tautiešiem visā pasaulē bija šīs dienas vienotības kulminācija. Daugavmalā bija pulcējušies tūkstošiem svinētāju, kas bija kuplāks pulks nekā citus gadus vēroja militāro parādi 11. novembra krastmalā. Valsts prezidents ar kundzi dziedāja himnu Daugavmalā, un tam sekoja svētku uguņošana 11. novembra krastmalā. Un vēl lielāks bija svētku salūta vērotāju pulks, jo tiem tūkstošiem, kas bija Daugavas malā, pievienojās vēl tūkstošiem TV skatītāju. Tūliņ pēc svētku salūta, Latvijas Televīzijas 1. kanāla žurnālists Jānis Geste tiešā raidījumā intervēja laikraksta Latvietis redaktoru Dr. Gunāru Nāgelu un palīgredaktori Ilzi Nāgelu. ∎
 |
Nacionālo bruņoto spēku vienību militārā parāde. FOTO Gunārs Nāgels |
 |
Brīvības piemineklis. FOTO Gunārs Nāgels |
Lasiet laikrakstā par Valsts svētku svinībām Rīgā, Melburnā, Kanberā, Sanšainkrastā (Sunshine Coast), Kērnsā (Cairns), Pertā, Sidnejā, Zelta piekrastē, Brisbanē, Jelgavā, Šanhajā, Stokholmā, Vācijā, Toronto un Filadelfijā!
Sveicināti, lasītāji!
Vai jūs visi dziedājāt valsts himnu kopā ar citiem tautiešiem visā pasaulē?
Šonedēļ laikraksts ir pārpilns ar ziņām par Latvijas Valsts svētku svinībām visā pasaulē. Svinējām gan Latvijā, gan Austrālijā, gan Ķīnā, gan daudzās citās laikrakstā minētās, gan neminētās vietās.
Publicējam saīsinātu versiju no Dr. Rasmas Šildes-Kārkliņas svētku runas, ko viņa teica vairākos Austrālijas latviešu centros.
Laikraksts šoreiz ir pilnībā veltīts valsts svētkiem, un līdz ar to mums ir ļoti daudz interesantu ziņu, kuru publicēšana ir atlikta uz nākamajiem laikraksta numuriem.
Turpinām strādāt!
Gunārs Nāgels 2009. g. 25. novembrī.
Note: In Latvian, the word "Laikraksts" means "Newspaper" and "Latvietis" means "Latvian".
