Latvietis – pasaules čempions
Orientēšanās sacensības Sidnejā
 |
Rodrigo Slaviņš sacenšas M70 grupā – ceļā uz pēdējo punktu. FOTO Brigita Tamuža |
 |
No kreisās: Ilze Tāse, Ģirts Zīlišķis un Viesturs Tamužs. FOTO Brigita Tamuža |
Šī gada 11. oktobrī Pasaules veterānu sporta spēļu atklāšanā Sidnejā piedalījās dažādu sporta veidu pārstāvji no Latvijas, tajā skaitā arī deviņi orientieristi – Anna un Rodrigo Slaviņi, Rudīte un Ilmārs Limbēni, Brigita un Viesturs Tamuži, Ilze Tāse, Ivars Pucēns un Ģirts Zīlišķis.
Ar interesi pārskatījām orientēšanās sacensību dalībnieku sarakstu, cerībā tajā ieraudzīt kādu Austrālijas latvieša vārdu, taču diemžēl nevienu neizdevās atrast. Vēlāk tomēr vienu latvieti sastapām – pamanījis Latvijas karogu, mūs uzmeklēja Pēteris Graube no ASV.
Orientēšanās sacensības sākās ar sprintu pilsētas apstākļos jau pirms oficiālās spēļu atklāšanas. Pirmajā dienā bija jāskrien Makvorī Universitātes (Macquarie University) teritorijā, bet otrajā – Olimpiskajā parkā. Visu dalībnieku grupu distances bija interesantas, sevišķi otrajā dienā, kad īpaši svarīga bija pareizā ceļa varianta izvēle. Atšķirībā no skriešanas mežā, kur distances ir garākas, sprintā svarīga katra sekunde, pat neliela kļūda skrējēju var ierindot bezcerīgi zemā vietā. Kaut arī sprintā latvieši medaļas neizcīnīja, tā bija lieliska iespēja iesildīties pirms galvenajām sacensībām Austrālijas mežos.
13. oktobrī devāmies uz treniņu Litgovas (Lithgow) pilsētiņas apkaimē. Kartes nosaukums Garais purvs (Long Swamp) likās daudzsološs – vai tad mums Latvijā purvu trūkst, gan jau arī te nebūs tik traki! Taču bija gan, – ieraugot stāvās klinšu sienas un akmeņu veidojumus, sapratām, ka viegli nebūs, – ātra skriešana jāatliek uz citu reizi, bet šoreiz jāprot precīzi lasīt karti, kā arī jāiemanās pārvietoties pa eikaliptu mizu klāto pamatni, kas vietumis mijās ar akmeņiem, ļoti apgrūtinot skriešanu. Lēnā garā izstaigājām apkārtni, papriecājoties par skaistajiem dabas skatiem, kas pavērās no klinšu grēdām. Zinājām, ka turpmākajās divās dienās tam laika neatliks, – būs spraigi jācīnās par iekļūšanu A (labi) vai B (varētu būt labāk) finālā.
Pirmās dienas sacensības notika tajā pašā apvidū, kur treniņš. Manas grupas (W 45) distance nebija gara – tikai 3,6 kilometri, taču ļoti sarežģīta. Īpaši interesants likās sākums, kad vajadzēja meklēt starp klintīm un akmeņiem viltīgi izvietotos kontrolpunktus. Protams, ka kļūdījos! Beigās pietrūka arī spēka, jo nebiju vēl aklimatizējusies.
Arī otrajā dienā distances bija ļoti labi saplānotas. Līdzīgi kā pirmajā dienā – sākumā smalka orientēšanās, bet pēc tam kārtīgs skrienamais gabals. Diemžēl izvēlējos nepareizo taktiku – skrēju tur, kur vajadzēja domāt, tādēļ kļūdījos un vairs nevarēju paskriet, kur tas bija iespējams. Skaidrs, ka ar tādiem panākumiem varēju iekļūt tikai B finālā, kas galu galā arī atbilst manam līmenim. Citiem latviešiem veicās labāk – lielākā daļa iekļuva A finālā.
Izšķirošās sacensības notika ļoti sarežģītā apvidū, par ko liecināja kartes nosaukums Karvela labirints (Carwell’s Labyrinth). Tieši te beidzot piepildījās mūsu senlolotā cerība – 17. oktobrī Rodrigo Slaviņš kļuva par pasaules čempionu M 70 grupā. Savu 4,1 kilometru garo distanci, kurā bija 12 kontrolpunkti, viņš pieveica laikā 43 minūtēs un 7 sekundēs, pārliecinoši apsteidzot 2. vietas ieguvēju par 2 minūtēm un 16 sekundēm. Orientieristu sabiedrībā Rodrigo jeb Rodža ir ļoti populārs un cienījams sportists. Nekad neapnīk klausīties viņa stāstus no Latvijas orientēšanās vēstures, kas dažkārt sākas tā: „Tas notika diezgan nesen, 1969. gadā...“
Latvijā orientēšanās sports ir ļoti izplatīts un iecienīts, ne velti divus gadus pēc kārtas tas atzīts par populārāko sporta veidu valstī. Tā pievilcība slēpjas demokrātismā – jebkurš interesents jebkurā vecumā, bez priekšzināšanām un īpašas fiziskās sagatavotības var pievienoties orientieristu pulkam, izvēloties savām spējām atbilstoša garuma un sarežģītības distanci. Pašlaik Latvijā darbojas 38 orientēšanās klubi. Daudzi cilvēki pirmo reizi sākuši orientēties kluba Auseklis organizētajās sacensībās Magnēts, kas notiek Pierīgas mežos gan ziemā, gan vasarā. Mārtiņš Sirmais, Edgars Bertuks, Aija Skrastiņa un Inga Dambe – tie ir latviešu jaunās paaudzes orientieristi, kuri ar panākumiem pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas pārstāvējuši valsti dažādās starptautiskās sacensībās.
B. Tamuža
Laikrakstam „Latvietis“
„Flash mob“ dzied himnu
Pārsteigums pie Brīvības pieminekļa Rīgā
 |
FOTO Gunārs Nāgels |
Pirmdien, 2. novembra pievakarē, kad sāk jau krēslot, Brīvības pieminekļa tuvumā sāka pulcēties, apmēram, simts cilvēku, lai piedalītos tā dēvētajā flash mob akcijā. Tās laikā visiem kopā sanākušajiem bija paredzēts nodziedāt Latvijas valsts himnu.
Lielākā daļa starp pasākuma dalībniekiem bija jauniešu, bet bija arī vecāki cilvēki. Manīja arī vairākus, kas filmēja un fotografēja notiekošo.
Tieši plkst. 17 flash mob akcijas dalībnieki sapulcējās cieši laukumā pie Brīvības pieminekļa un, ar pret Brīvības pieminekli vērstiem skatiem, skaļi un pārliecinoši nodziedāja valsts himnu. Tiklīdz bija izskanējusi valsts himna, sapulcējušies klusi un ātri katrs devās tālāk prom savās gaitās.
Šajā akcijā ar interneta starpniecību tika aicināti piedalīties cilvēki, kuri apzinās, ka Latvija ir īstā vieta, kur latviešiem dzīvot, strādāt un vienam otru atbalstīt: Iesāksim valsts (kas esam mēs ikviens!!) jubilejas mēnesi patriotiski! Tie, kam ir ticība tam, ka viss Latvijā būs labi... Tie, kas apzinās, ka mūsu dzimtā zeme ir īstā vieta, kur latviešiem dzīvot, strādāt un vienam otru atbalstīt... Noejiet gar Brīvības pieminekli pirmdien, 2. novembrī un tieši l7:00 nodziediet valsts himnu kā lūgšanu par Latvijas nākotni! Dziedot – domājam labas domas Latvijai!
Vēl sekoja piebilde: Ja nu nepieciešams – notisšeit. Atceramies – katru pantiņu dziedam DIVAS reizes! Vīrieši atceramies – valsts himnas laikā pienākas noņemt cepuri, jo tā ir tautas svinīgā lūgšana, kurai jāizrāda cieņa. Pēc pēdējā akorda – dodamies tālāk savās ikdienas gaitās, neveidojot pūli!
Gan nemanīju nevienu, kas dziedātu no lapiņām vai notīm.
Šādu akciju mērķis ir pārsteigt un pievērst uzmanību, kas arī akcijas dalībniekiem izdevās. Flash mob ir izrāde, kuras pamatā ir nosacīta rīcības spontanitāte – cilvēki, iepriekš vienojušies ar mobilo telefonu īsziņām vai ar internetā saņemtām ziņām, ierodas vienā vietā, veic kādu darbību, kā piemēram, šajā gadījumā, nodziedot valsts himnu un tad izklīst. ∎
Sveicināti, lasītāji!
Atkal viens latvietis ir kļuvis par pasaules čempionu. Atbrauca uz Austrāliju un uzvarēja!
Latvijas valsts svinību mēnesis sācies ar flash mob pie Brīvības pieminekļa, visiem kopīgi nodziedot valsts himnu. Jautājums valodniekiem – kā pareizi latviski rakstīt flash mob? Varbūt zibpūlis?
Redakcija sveic šīs nedēļas jubilārus – Skaidrīti Dariusu un Juri Zemīti!
Vēl var pieminēt, ka ir pagājuši apaļi 20 gadi, kopš austrālieši tautas balsošanā izvēlējās neatteikties no britu karalienes kā Austrālijas valsts galvas. Gandrīz līdzīgi, ka daži latvieši vēlas pakļauties Zviedrijas karalim!
Gunārs Nāgels 2009. g. 3. novembrī.
Note: In Latvian, the word "Laikraksts" means "Newspaper" and "Latvietis" means "Latvian".