Plakāts - Mākslinieks Jānis Galdiņš
Šķēle atgriežas politikā
„Es esmu gatavs kļūt arī par Latvijas premjeru.“
Pirmdien, 12. oktobrī Tautas partijas valde nolēma, ka tās vadībā atgriezīsies bijušais trīskārtējais premjers Andris Šķēle.
Šķēle atteicās no plašākiem komentāriem, bet īsā uzrunā paziņoja: „Es esmu gatavs kļūt arī par Latvijas premjeru.“ TP par Šķēles atgriešanos valdes priekšsēdētāja amatā gan lems 21. novembrī, kad notiks partijas kongress. Līdz kongresam partiju turpinās vadīt tās pašreizējais līderis, tieslietu ministrs Mareks Segliņš, līdz viņa pilnvaras oficiāli varētu pārņemt Šķēle, kurš līdz šim brīdim plāno oficiāli pieteikt savu kandidatūru TP valdes priekšsēdētāja amatam. Segliņš norādīja, ka pirms gada, kad viņš tika apstiprināts par TP vadītāju, valstī bija pavisam cita situācija, bet tagad pie varas esot jānāk tautsaimniekiem.
Uzrunājot žurnālistus, Šķēle sacīja, ka ir pagājuši septiņi gadi, kopš viņš ir pametis partijas vadību. Viņš esot ļoti rūpīgi apsvēris TP valdes piedāvājumu atkal kļūt par TP līderi un nolēmis piekrist. Viņam tika uzdots jautājums, vai viņam ir plāns valsts izvešanai no krīzes, uz ko Šķēle atbildēja apstiprinoši, taču atteicās komentēt, kāds tas ir. Tāpat Šķēle atteicās atklāt, kad viņš iecerējis kļūt par premjeru – pirms Saeimas vēlēšanām vai pēc. Viņš teica: „Es atgriezīšos par premjeru, tad, kad tautai būs nepieciešams [..], tad, kad jūs to sajutīsiet savos maciņos.“ Topošais TP līderis no žurnālistiem vienkārši izvairījās un pēc īsas sarunas aizdevās prom.
TP vadītājs Mareks Segliņš žurnālistiem uzsvēra, ka līdz 21. novembrim par partijas vadītāju tomēr jāuzskata viņš, un ka TP negrasās gāzt valdību un strādās Dombrovska vadītajā Ministru Kabinetā, bet Segliņš pauda cerību, ka Šķēle turpmāk daudz aktīvāk piedalīsies partijas darbā un biežāk apmeklēs valdes sēdes. Šķēle uzsvēra, ja partijas biedri piekritīs, tad viņš partijas vadību pārņems 21. novembrī, bet norādīja, ka ar viņa atgriešanos Latvijas problēmas netiks atrisinātas, un katram partijas biedram būs jāiegulda sava artava šajā Latvijas problēmu risināšanas darbā.
TP valde jautājumu par Šķēles aicināšanu atgriezties politikā skatīja pēc pašreizējā priekšsēdētāja Mareka Segliņa ierosinājuma: „Pēdējo pāris mēnešu laikā mēs esam saņēmuši ļoti daudzu TP biedru viedokļus mudināt Andri Šķēli šajā valstij izšķirošā brīdī aktīvi iesaistīties politikā un palīdzēt izvest valsti no krīzes. Cilvēki velk paralēles ar deviņdesmito gadu otro pusi, kad viena pēc otras Latviju skāra Bankas Baltija krīze un Krievijas krīze. Atcerēsimies, ka, tieši pateicoties Andra Šķēles izlēmīgajai politikai, Latvija toreiz ātri atgriezās uz attīstības ceļa. Arī šobrīd, es uzskatu, partijas un valsts priekšgalā visvairāk vajadzīgi tieši tāda līmeņa līderi kā Andris Šķēle – izlēmīgi, tālredzīgi, mērķtiecīgi, sabiedrību mobilizējoši, komandu konsolidējoši, ļoti kompetenti krīzes vadības un tautsaimniecības attīstības jautājumos.“
TP valdes sēdē Segliņš apliecināja, ka kongresā ir nolēmis atkāpties no partijas priekšsēdētāja amata, dodot iespēju par priekšsēdētāju ievēlēt Šķēli.
Šķēle uzsvēra, ka TP arī turpmāk būtu jāatbalsta pašreizējā valdība, kamēr tā vēl bauda Valsts prezidenta un Saeimas uzticību. TP paziņojumā norādīts, ka patlaban „uzdevums numur viens ir tāda nākamā gada valsts budžeta pieņemšana, kas veicinātu Latvijas tautsaimniecības atdzimšanu. [...] Tas nozīmē, ka ļoti rūpīgi jāizvērtē ne tikai katras iniciatīvas īslaicīgie ieguvumi, bet arī sekas, ko uz bezdarba un cilvēku ienākumu līmeni, kapitāla un personu migrāciju, drošību, sabiedrības veselību un konkurētspēju nākotnē atstās tās pieņemšana vai noraidīšana.“
Šķēle uz politikas skatuves uznāca 1995. gada nogalē kā bezpartejisks premjers un divas reizes vadījis valdību, pēc tam nolēma dibināt savu partiju. 1998. gadā viņš izveidoja Tautas partiju kā politisko spēku, kurš spētu uzvarēt gaidāmajās 7. Saeimas vēlēšanās, kas tai vēlāk arī izdevās.
Jau ilgāku laiku tiek runāts par Šķēles iespējamo atgriešanos, kā pamatojumu šādai varbūtībai minot faktu, ka Tautas partijas reitings jau ilgāku laiku ir zem 5%, kas ir robeža iekļūšanai Saeimā. Bijuši gan arī pretēji viedokļi – viens no tāda paudējiem bija nu jau agrākais, bet tagad no TP izslēgtais Tautas partijas deputāts Dzintars Ābiķis.
Masu medijos Šķēles uzvārds arvien bijis viens no pirmajiem novērtējumos par ietekmi valstī, kaut arī pēdējos gados Šķēle gan no aktīvās politikas bija aizgājis, un viņa vārds vairāk tika minēts saistībā ar dažādiem biznesa projektiem.
Šķēle trīs reizes ir bijis premjers: no 1995. gada 21. decembra līdz 1997. gada 13. februārim, no 1997. gada 13. februārim līdz 1997. gada 6. augustam un no 1999. gada 16. jūlija līdz 2000. gada 5. maijam. ∎
Sveicināti, lasītāji!
Šī ir bijusi trauksmaina nedēļa. Pirmkārt, Latviju pārlidoja ziņa, ka laikraksta Diena galvenā redaktore un vadošie žurnālisti aizgājuši no darba avīzē. Mistiskie īpašnieki mūsu visu avīzei, kuri nevēlējās sevi atklāt. Jau agrāk kaltie plāni tikt vaļā no neērtās redakcijas... Un tagad runas par to, ka žurnālisti, iespējams, dibinās jaunu laikrakstu, lai varētu turpināt izteikties. Ļoti pazīstams stāsts.
Ne mazāk satraucošas ziņas ir tās, ka Tautas partijas, tā sauktais, ierindas biedrs Andris Šķēle, grāmatas „Kampējs. Stāsts par Andri Šķēli un vērdiņu“ subjekts, ir izlēmis atgriezties politikā. Pēdējā laikā viņš ir sludinājis lata devalvāciju un nodokļu samazināšanu. Dažām biznesa aprindām tas varētu nākt par labu, bet kā ar Latvijas valsti?
Annas Žīgures komentāri uzrakstīti jau labu laiku pirms Andra Šķēles paziņojuma, bet tie ir jo sevišķi aktuāli, redzot, kas notiek mūsu valstī. Kurā citā valstī var ietekmīgo mēdiju īstie īpašnieki palikt anonīmi? Kur citur atdod slimnīcas anonīmiem pircējiem par sviestmaizi, kamēr veselības ministre mazgā rokas un atsakās no jebkādas atbildības?
Rūpīgi tiek veidots scenārijs, lai ieviestu jaunu vadoni. Dažas aprindas jo biežāk skandina domu par tautas vēlētu prezidentu. Visu vainu par dižķibeli uzgrūž rietumu bankām, bet ne tām partijām un tiem cilvēkiem, kuri to patiešam veicināja. Sākusies nomelnošanas kampaņa pret ārzemju latvieti, aizsardzības ministru (Lieģis sašķēlis ministriju un NBS). Bijušais premjers, bet tagad privātpersona Aigars Kalvītis tiekas ar Vladimiru Putinu un apspriež, kā labāk varēs draudzēties ar Krieviju. Rīgas Dome atbalsta Rīgas iekarotāju – Sarkanarmijas – godināšanu.
Vai mēs šo visu pieļausim?
Gunārs Nāgels 2009. g. 13. oktobrī.
Note: In Latvian, the word "Laikraksts" means "Newspaper" and "Latvietis" means "Latvian".