Latviešu skolu sarīkojumi

Lieli svētki Adelaidē

	Tautas dejas. FOTO Kārlis Ātrens
	Grāmatas "Austrālijas latviešu mākslinieki" atvēršanas Rīgā. Pirmā rindā no kreisās: LNMM direktore Māra Lāce, Ojārs Greste, Jānis Spalviņš, Latvijas Mākslinieku savienības prezidents Mārtiņš Heimrāts, Dace Embrekta, Dzidra Lūse. FOTO Gunārs Nāgels

Adelaides Latviešu skola 26. septembrī rīkoja savu gadskārtējo skolas sarīkojumu. Šī gada sarīkojums bija ļoti nozīmīgs Adelaides skolai, kura šogad svin savu 60 gadu pastāvēšanas jubileju. Kā bijušais skolas skolotājs un pašreizējais ALB priekšsēdis Bruno Krūmiņš teica: „Kad es mācīju skolā, man nebija nekāda ideja, ka skola pat pastāvēs 60 gadus.“

Sarīkojuma sākumā Gunta Rudzīte pasniedza skolai čeku par $1170 – daļa no Adelaides Latviešu biedrības kora sarīkojuma atlikuma. Adelaides Latviešu skola ir ļoti pateicīga par lielo veltījumu skolas darbībai.

Skolas bērni sarīkojumu sāka, uzvedot Raiņa lugu, kuru viņš rakstīja uz Ziemassvētkiem Zelta Zirgs. Lugai Zelta Zirgs šogad apritēja 100 gadu, un Adelaides Latviešu skola ir vienīgā skola visā pasaulē, kura šogad uzved šo lugu. Luga bija speciāli sagatavota Adelaides skolai un skolēnu spējām. Uzvedumā redzējām kā Antiņam (Liene Bruns) jāatstāj sava mirušo tēva mājas, kā viņš dodas pie karaļa (Aragon Rozītis-Olds) uz pili un ar Baltā Bērna (Raimonds Jaudzems) un Baltā tēva (Tamāra Līduma) padomu un palīdzību mēģina tikt klāt pie princeses Saulcerītes (Simbelīna Pūce), kura guļ Stikla kalnā, un kuru sargā cītīgi 7 kraukļi (Vineta Zveja, Sebastians Rozītis-Holding, Aksels Ceplītis, Matīss Lūsis, Daila Boag, Lucija Spanovska un Olivija Spanovska). Antiņam izdodas Saulcerīti uzmodināt. Tad vēl tikai atliek uzvarēt Melno Princi (Mārtiņš Līdums) un beidzot iegūt princeses Saulcerītes roku, turpretim krauklis ar Melno māti (Anitu Lauru) uz Stikla kalnu aizveda Melno Princi.

Lugas režisore bija skolotāja Rasma Celinska, kura nedēļām bija bērnus pirmklasīgi apmācījusi katru savā lomā. Liels paldies arī jāizsaka visiem skolēnu vecākiem, kuri bija nākuši talkā veidot uzvedumam dekorācijas, it sevišķi Danielai Ādamīdiņai un arī Astrīdai Baltūtis, kura organizēja, lai varētu aizņemties iespaidīgos kostīmus no Adelaides Lietuviešu teātra biedrības.

Otro sarīkojuma daļu iesāka ar apbalvojumiem, kurus pasniedza ALB priekšsēdis Bruno Krūmiņš. Skolēnus Mārtiņu Līdumu un Tamāru Līdumu apbalvoja ar Latvijas Republikas – Sabiedrības integrācijas lietas sekretariā-ta Goda Rakstu par piedalīšanos Bērnu zīmēšanas konkursā Apsveikums Latvijas Republikai 90 gadu jubilejā. Otrais apbalvojums bija Margotai Puķītei kā Etnisko skolu 2009. gada pamatskolas skolotāja (Ethnic schools primary teacher of the Year 2009). Trešais apbalvojums bija ilggadējai vidusskolas skolotājai un pašreizējai vidusskolas pārzinei Ilgai Vaselei par lielo un sajūsmas pilno darbu, kuru viņa veic skolas labā.

Pēc apbalvojumu pasniegšanas sekoja skolēnu individuālie priekšnesumi gan uz klavierēm, čello vai vijoles. Skolas koris arī Rasmas Celinskas vadībā starp instrumentāliem priekšnesumiem nodziedāja četras dziesmas, ar lielu prieku uzņemot toni no klavierēm un uz balsīm nodziedot – Čuči mana līgaviņa, Pidriķis, Pērkons veda vedekliņu un Ar vilciņu Rīgā braucu. Noslēgumā skolēni nodeju Zelta Danci. Pēc uzveduma lielais skatītāju pulks pakavējās, baudot kapučino un kūkas; bija arī loterija.

Zinta Līduma
Laikrakstam „Latvietis“

„Pelnrušķīte“ Melburnā

Sestdiena, 10. septembrī Melburnas Latviešu namā notika gadskārtējais MLB Daugavas skolas un Melburnas Latviešu vidusskolas sarīkojums.

Latviešu vidusskolas pārziņa Kārļa Brēmaņa ievadvārdiem un māc. Māras Saulītes vadītam svētbrīdim sekoja Daugavas skolas pārzines Ivetas Laines svētku uzruna.

Daugavas skolas 8. klase kopā ar visiem skolas audzēkņiem uzveda ludziņu Nejaukā meitene Zeltene un viņas sods par slinku tautu meitu (Daina Jefimova), kura nevēlējās strādāt lauku darbus (ar izkapti pļaut div’ pļaviņas), bet labprātāk vēlējās ķert kukaiņus savai kolekcijai. Dabas aizsardzības inspektors (Andrejs Jaudzems) atklāj viņas nedarbus, un kukaiņu tiesa atrod Zelteni par vainīgu un nospriež viņai darba sodu!

Vidusskolas luga Mūsdienu Pelnrušķīte bija ārkārtīgi labi uzrakstīta – asprātīga un piemērota vidusskolas audzēkņiem. Kārlis Brēmanis bija izvēlējies Pelnrušķītes tēmu un pielāgojis to mūsdienīgiem apstākļiem. Divas māsas Sejasgrāmatā uzgājušas Dāvi un nevar sagaidīt ar viņu tikties skolas ballē. Dāvis laikam bija arī Pelnrušķīti uzlūdzis uz balli caur Sejasgrāmatu, bet viņas liktenis bija izpildīt Riebīgo māsu mājas darbus. RM aiziet uz Čapel ielu iepirkties un atved Pelnrušķītei vecmodīgu kleitu. Kamēr meitas pošas ballei, pie Pelnrušķītes atnāk Austrālijas Ministru prezidents Kevins Rads (Kārlis Brēmanis ar fotokopētu Kevina Rada sejas masku) un uzdāvina lielu $900 čeku. Tad atnāk Krustmāte/stiliste ar skaistu kleitu un tramvaja biļeti, piekodinot, ka tā tikai derīga līdz pusnaktij. Skolas balle ir masku balle. Kaut kādā brīdī draudzenes ieliek RM somā balzāma pudeli. Skolotāja to atrod, un RM tiek izsviestas no balles. Nu Pelnrušķītei izdevība aprunāties ar Dāvi (Kārli Ziedaru). Viņi uzsāk sarunu par kopējām interesēm – latviešu literatūru, it īpaši Jāni Raini. Dāvis iesaka Pelnrušķītei piebiedroties Raiņa interešu grupai internetā.... Skrienot prom no balles pusnaktī Pelnrušķītei nokrīt kurpe – un pārējais ir vēsture! Forši, ka KB bija piesaistījis Ingusu Purenu pie režijas.

Pirmo reizi Melburnas Latviešu vidusskola piebiedrojas Daugavas skolas gadskārtējam sarīkojumam. Ļoti jauki, ka skolas apvienojas arī šajā gadījumā, jo 18. novembra sarīkojums jau vairākus gadus ir kopējs. Sirsnīgāka sajūta. Kuplāka programma, un kuplāks apmeklētāju skaits.

Vecāku padome Bites Švolmanes vadībā bija gādājusi par bagātīgu ēdienu galdu – vecāku saštovēti skābi kāposti un cīsiņi, kā arī kafija un kūkas. Un kā jau kārtīgi letiņi, bez loterijas nevar iztikt. Laimesti bija bērniem ļoti piemēroti – pat vismodernākais skrituļdēlis (RipStik) parādījās laimestu klāstā.

VW
Laikrakstam „Latvietis“

Sveicināti, lasītāji!

„Vēsturi nevar izmainīt. Jāskatās tikai uz nākotni“. Tādu apgalvojumu nācās dzirdēt šonedēļ. It kā viss būtu ar to kārtībā – kas ir bijis, tas ir bijis. Nevaram vairs to mainīt.

Bet tad kāpēc visu laiku tiek mainīta mūsu pagātne? Latvijā pēdējās nedēļās ļoti populāra kļuvusi vadonības slavināšana, sākot ar vēsturiski apšaubāmo muzikālo drāmu Vadonis, un turpinot ar vairāku pazīstamu personību izteicieniem atbalstot stingru vadību. Tanī pašā laikā, šajās nedēļās svinējām mūsu valsts pirmā prezidenta, lielā demokrāta Jāņa Čakstes 150 gadu dzimšanas jubileju.

Ir ļoti bīstama parādība, kas aizsākās jau pirms pāris gadiem, atkārtoti teikt tautai, ka demokrātija nav nekur derīga un lai uzticas vadonim. Tā, apmēram, apgalvoja Tautas partijas tā laika Ministru prezidents Aigars Kalvītis teikdams, ka viņš netērēšot savu laiku doties balsot referendumā. Jo, lūk, viņa vadītā valdība labāk zin, kas ir valstij vajadzīgs.

Atcerēsimies, ka vadoņus neizvēlamies mēs, bet gan viņi paši sevi izvēlas. Atcerēsimies arī, ka Vadonim ir viegli ar vienu spalvas vilcienu bez ierunas iznīcināt Latvijas valsts suverenitāti, bet demokrātijā vienmēr būs kāds, kas vismaz skaļi teiks, ka tā nevajag.

Jāņa Čakstes un viņa domubiedru lielais nopelns bija veicināt demokrātijas jēdziena popularizēšanu tautā.

Šodien ir problēma ar Saeimu, bet tā nav problēma ar demokrātiju. Mainīsim satversmi un vēlēšanas likumu, lai neveicinātu sadrumstalotību. Ņemsim kā piemēru Austrāliju vai Lielbritāniju, kur vēlēšanas likumi vedina uz lielāku stabilitāti.

Nepalīdzēsim iznīcināt Jāņa Čakstes mantojumu!

Gunārs Nāgels 2009. g. 29. septembrī.

Note: In Latvian, the word "Laikraksts" means "Newspaper" and "Latvietis" means "Latvian".