Arhibīskaps un 4 prāvesti

Rīgā dibināta jauna LELBĀL draudze

	No kreisās: prāv. Andris Abakuks, prāv. Klāvs Bērziņš, prāv. Lauma Zušēvica, arh. Elmārs Ernsts Rozītis, prāv. Ieva Graufelde. FOTO Gunārs Nāgels
	FOTO Gunārs Nāgels

Svētdien, 20. septembrī Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā Rīgā notika Rīgas Evaņģēliskās draudzes dievkalpojums ar svēto vakarēdienu un kristībām. Dievkalpojumā kalpoja prāvests Klāvs Bērziņš un arī viesojās LELBĀL arhibīskaps E. E. Rozītis, prāveste Ieva Graufelde (Zviedrija), LELBA Pārvaldes priekšniece prāveste Lauma Zušēvica (ASV) un prāvests Andris Abakuks (Lielbritānija). Dievkalpojuma laikā notika svētdienas skoliņa.

Pēc dievkalpojuma notika draudzes oficiālā dibināšanas kopsapulce, kurā pieņēma statūtus, ievēlēja prāv. Klāvu Bērziņu kā draudzes garīgo vadītāju un valdes locekļus Andri Bērziņu, Dzintru Bungs, Maiju Dzērvi-Markovsku, Ivaru Embrektu, Ievu Puriņu, Līgu Puriņu-Purīti, Ivaru Slokenbergu. Revīzijas komisijā ievēlēja Māri Slokenbergu un Ģirtu Zēgneru. Draudze būs reģistrēta saskaņā ar Latvijas Republikas Reliģisko organizāciju likumu, un darbosies neatkarīgi no Latvijā jau esošās luterāņu baznīcas.

Kopsapulcei sekoja sadraudzības galds ar līdzi ņemtajiem groziņiem.

Kas ir Rīgas Evaņģēliskā draudze?

Uz šo jautājumu Rīgas Evaņģēliskās draudzes iniciatori atbild: „Mēs esam neatkarīga evaņģēliski luteriska draudze, kura aicina visus, kuri vēlas lūgt Dievu un saņemt svētos sakramentus sadraudzīgā vidē. Mūsu draudzes simbols – gailis – atgādina ikkatram pamodināt savu sirdi Dievam. Mēs esam atvērti jaunām idejām, uzsveram mīlestību savam līdzcilvēkam un piekopjam tradīcijas, kādas bija raksturīgas latviešu luterāņu baznīcai pirms 2. pasaules kara un arī šodienas Rietumeiropas luterāņu baznīcās. Piemēram, mēs lūdzam Dievu, stāvot kājās, un mēs atbalstam sieviešu ordināciju un pilntiesīgu līdzdarbību draudzes garīgajā dzīvē. Dievkalpojumi ilgst apmēram stundu, un pēc katra dievkalpojuma pulcējamies baznīcas pagraba zālē uz sadraudzības galdu. Draudzē darbojas svētdienas skoliņa, notiek kristības un iesvētības.“

Nākamie Rīgas Evaņģēliskās draudzes dievkalpojumi notiks 18. oktobrī un 22. novembrī.

GN

Sveicināti, lasītāji!

Kas notiek Latvijā? Visi runā par dižķibeli, un tāpēc liekas, ja vārds ir nodefinēts, tad viss kārtībā. Nu tāda maza (vai varbūt mazliet palielāka) problēmiņa, kuru, visiem kopā strādājot, mēs kopīgi atrisināsim.

Bet tā tas nav. Vēl arvien valsts tiek izlaupīta, un tiek pielikti pūliņi, lai nodrošinātu mūsu austrumu kaimiņa ietekmi Latvijā. Tautas partijas priekšsēdetāja Mareka Segliņa teiktais, ka Valsts prezidenta pagājušā nedēļā sasauktā ārkārtas Ministru kabineta sēde „bija māžošanās“, atgādina rupju žestu, ko cits valdošo partiju pārstāvis rādīja tautai, kas bija pulcējusies pie Saeimas tūliņ pēc prezidenta ievēlēšanas pirms diviem gadiem. Pēc lietussargu revolūcijas, janvāra nemieriem un prezidenta ultimāta, iebaidītā valdība gan atkāpās, bet tomēr patur faktisko izlemšanas varu, jo Saeimu nepārvēlēja, un visas tās pašas partijas vēl tur sēž tai pašā skaitā.

Ja ziņo, ka Rīgas mērs apgalvo, ka latviešu valoda izmirs pēc pāris paaudzēm, un ja daži uzņēmēji uzskata, ka Latvija pēc 10 gadiem zaudēs savu neatkarību, tad vairs nevar vienaldzīgi noskatīties un nogaidīt līdz kamēr kāds atjāj ar baltu zirgu un izglābj mūsu nākotni. Bet kas notiek? Latvieši arvien lielākā skaitā pamet Latvijas zemi tieši ekonomisko apstākļu dzīti un izvēlas saistīt savu nākotni ar citu valsti, ar citu tautu. Kā redzējām nesenās pašvaldību un Eiroparlamenta vēlēšanās, latvieši pat nespēj iet balsot, un, ja iet, tad balso par tām pašām partijām, kuras nodrošinājušas to, ka pasaules finanšu krīze mūs skars it sevišķi smagi.

Paliek tāds iespaids, ka mēs rotaļājamies ar savu valsti, it kā tā nebūtu īsta valsts, bet tikai slaucamā govs. Īsts saimnieks slauks govi tikai tik daudz, lai pati govs vēl pārdzīvotu, bet paliek iespaids, ka dažs labs politiķis ir ar mieru izslaukt pēdējo, nosist lopu un izbarot to maitas putniem. Un latvietis, ka labs bauris, paklausīgi izlūgsies baronam nākamo pērienu.

Lūk, tādas ir šīs nedēļas pārdomas.

Gunārs Nāgels 2009. g. 23. septembrī.

Note: In Latvian, the word "Laikraksts" means "Newspaper" and "Latvietis" means "Latvian".