Eiropas Kultūras mantojuma dienas 2009

Šogad Latvijā tās veltītas Latvijas Brīvības cīņām

	Gājiens no Brāļu kapu ieejas vārtiem līdz Ziedu altārim. FOTO Gunārs Nāgels
	Aizsardzības ministrs Imants Lieģis pārdomu brīdī Rīgas Brāļu kapos. FOTO Gunārs Nāgels

11. septembrī Rīgas Brāļu kapu ansamblī notika Eiropas kultūras mantojuma dienu 2009 Latvijas brīvības cīņas 1919 atklāšana. Atklāšana sākās ar gājienu NBS kapelāna vadībā no Brāļu kapu ieejas vārtiem līdz Ziedu altārim, kur LR Kultūras ministrs Ints Dālderis, LR Aizsardzības ministrs Imants Lieģis, NBS komandieris ģmaj. Juris Maklakovs, LR Saeimas pārstāvji un citi nolika ziedus.

Brāļu kapu malā, blakus liepu gatvei stāvēja Nacionālo Bruņoto spēku orķestris un Rīgas 1. ģimnāzijas meiteņu koris Sapnis. Skanot Latvijas valsts himnai, uzvilka Latvijas karogu. Tam sekoja Eiropas Savienības himna, un ES karoga uzvilkšana.

Vilis Daudziņš vadīja pasākuma nākamo daļu, atgādinot klātesošiem par Brīvības cīņu un Brāļu kapu nozīmi. Nāve nekad nav skaista, bet kritušie un šajos kapos apglabātie ir izcīnījuši Latvijai brīvību.

Šogad aprit 90 gadi kopš Latvijas Brīvības cīņām (ko bieži sauc arī par Latvijas atbrīvošanas karu). Līdz ar citām jaunām Eiropas valstīm, arī neatkarīgas Latvijas valstiskums tika pasludināts uz Krievijas impērijas drupām 1918. gada 18. novembrī, tomēr tieši 1919. gads bija izšķirošais Latvijas valsts vēsturē – būt vai nebūt demokrātiskai un neatkarīgai Eiropas valstij. Virknei jaunizveidoto un neatkarību atguvušo Eiropas valstu (piemēram, Polija, Igaunija un Somija) pēc Pirmā pasaules kara beigām nācās izcīnīt ilgākus vai īsākus karus, tādējādi cenšoties pierādīt savu tautu politiskās pašnoteikšanās tiesības. Dažām valstīm šajos politiskajos juku laikos nebija lemts izdzīvot, tomēr Latvija Brīvības cīņu rezultātā, lai gan ekonomiski izpostīta, apliecināja savas turpmākas pastāvēšanas tiesības.

Ikviena valsts cenšas saglabāt un popularizēt sava valstiskuma apliecināšanas piemiņu. Šīgada Eiropas kultūras mantojuma dienu mērķis ir atklāt Latvijas un Eiropas sabiedrībai raksturīgākos objektus, kas saistīti ar Latvijas Brīvības cīņām.

Sekoja ekskursija pa Brāļu kapiem, kuras laikā arhitekti un restaurētāji rādīja un stāstīju par izredzēm un darbu progresu – restaurācijas procesā esošais Ziedu altāris, plānotā un projektētā piemiņas vieta Svešumā kritušajam latviešu karavīram II depozitārijā un piemiņas plāksnīšu nomaiņas procesa gaita.

Brāļu kapu sānu ieeja ir caur Strēlnieku vārtiem Varoņu ielā. Tie uzcelti jau pirms kara, bet nekad nebija oficiāli atklāti, un tagad ir restaurēti pēc daudziem padomju okupācijas gadiem. Pēc ekskursijas pasākums turpinājās pie Strēlnieku vārtiem.

Šai mirklī arī ieradās Rīgas mērs Nils Ušakovs, un kopā ar kultūras ministru Intu Dālderi un aizsardzības ministru Imantu Lieģi atklāja restaurēto Rīgas Brāļu kapu Strēlnieku vārtu kompleksu.

Eiropas Kultūras mantojuma dienu laikā 11. un 12. septembrī 23 Latvijas Brīvības cīņām nozīmīgākajos objektos notika 29 izglītojoši pasākumi, simulācijas, teatralizēti uzvedumi, dzīvās bildes un citas aktivitātes, kas mudinātu sabiedrību apzināties savas valsts brīvības vērtību un svinēt mantojumu kā kvalitatīvas cilvēka dzīves daļu.

Atklāšanas pasākumu organizēja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija, sadarbībā ar Rīgas pieminekļu aģentūru. Pasākuma režisors bija Guntis Gailītis. Eiropas kultūras mantojuma dienu norisi Latvijā atbalsta Valsts Kultūrkapitāla fonds.

(Rakstā izmantoti Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas materiāli)

Pēdējā brīdī

Par Valsts prezidenta sasauktās Ministru kabineta ārkārtas sēdes 15. septembrī ziņosim nākamnedēļ.

Preses brīfingā pēc sēdes Prezidents Valdis Zatlers teica, starp citu:

„Ir vidēja termiņa vīzijas trūkums. Visi ministri ir tik ļoti koncentrēti uz to, kas jādara šodien un bija jādara vakar. Šajās reformās šajā gadā nav bijis nekā pozitīva, bet ir, kā Jūs teicāt, algu samazinājumi, skolu un slimnīcu pārstrukturēšana un slēgšana. Tiem pozitīvajiem rezultātiem būtu jābūt nākamajā gadā, varbūt pat 2011. gadā, un šī vīzija ir jādod, jo tā motivēs ierēdņus strādāt, jo pastāvošajā neziņā arī ierēdņi nestrādā ar pilnu atdevi.

Tāpat mani neapmierināja atbilde par to, ko darīt ar Rīgas 1. slimnīcas augsti kvalificēto kolektīvu vai dažiem mikrokolektīviem, kas tur ir. Nevar teikt, ka tas ir sociālās nodrošināšanas jautājums un Rīgas Dome viņiem sameklēs darbu! Tas ir Veselības ministrijas uzdevums pirms šāda ļoti jūtīga, nepopulāra un smaga lēmuma pieņemšanas parūpēties par to, lai šī pastāvošā medicīnas vērtība, šie mikrokolektīvi ar unikālo pieredzi tiktu veiksmīgi pārstāvēti citos kolektīvos, kas tagad veido veselības aprūpi Rīgā.“

Sveicināti, lasītāji!

Eiropas Kultūras mantojuma dienas 2009 Latvijā aptvēra veselu virkni pasākumu. Nākošajā laikraksta numurā ziņosim par restaurētā Autotanka pieminekļa atklāšanu.

Nedēļas nogalē Rīgā notika mūsdienu kultūras forums Baltā nakts, kura ietvaros parādījās liels brīnums Rīgas Ļeņina pieminekļa vietā – uzpūšama lelle. Par to arī ziņosim nākamnedēļ.

Garā redakcijas sleja šoreiz atvietota ar pēdējā brīža ziņām.

Gunārs Nāgels 2009. g. 16. septembrī.

Note: In Latvian, the word "Laikraksts" means "Newspaper" and "Latvietis" means "Latvian".