Sirdspuksti Baltijai

Sekmīgi noslēdzies Baltijas ceļa piemiņas pasākums

Latvijas Valsts prezidents Valdis Zatlers ar laikraksta „Latvietis“ un „Latviansonline“ pārstāvjiem pēc sarīkojuma pie Brīvibas pieminekļa. No kreisās: Ilze Nāgela, Laila Grosa, Arnis Gross un Olivers Gross, Valdis Zatlers, Gunārs Nāgels, Daina Grosa.

Valsts prezidents: Baltijas ceļš vienmēr būs kā simbols un garants Latvijas, Lietuvas un Igaunijas neatkarībai

23. augusta vakarā, plkst. 20.00, skanot dziesmai Atmostas Baltija latviešu, igauņu un lietuviešu valodās, Valsts prezidents Valdis Zatlers kā posma Viļņa – Rīga pēdējā kilometra galvenais skrējējs sniedza simbolisko vienotības rokas spiedienu latviešu orientieristu Guntara Poļa un Līgas Bērziņas ģimenei, posma Tallina – Rīga pēdējā kilometra skrējējiem, pie Brīvības pieminekļa, tādējādi noslēdzot 31 stundu garo stafetes skrējienu Sirdspuksti Baltijai. Atzīmējot divdesmito gadadienu kopš unikālās triju valstu – Igaunijas, Latvijas un Lietuvas – brīvības akcijas Baltijas ceļš, vairāk kā 62 000 baltiešu (aptuveni 50 000 latviešu, aptuveni 5000 lietuviešu un aptuveni 7000 igauņu) piedalījās 678 kilometrus garā skrējienā (Igaunijā – 213 km, Latvijā – 263 km, Lietuvā – 202 km), lai vēlreiz izjustu baltiešu vienotību, lai stiprinātu ticību triju valstu brīvībai un iedegtos par to nākotni.

Pēc emocionālā finiša Valsts prezidents pateicās katram skrējiena dalībniekam, atbalstītājam un organizatoram trijās Baltijas valodās: „Paldies, ka ļāvāt savai sirdij pukstēt vienotībā par Latviju, Lietuvu un Igauniju!“ Savā uzrunā viņš atzīmēja: „Šodien, protams, mēs visi esam lepni paši par sevi un par savām brāļu tautām, bet mums ir jāatceras, ka šeit mēs esam, tāpēc ka 70 gadus atpakaļ aiz mūsu tautu mugurām ciniski un noziedzīgi tika lemti mūsu likteņi. Un vairāk kā 50 gadu mums nebija savu valstu. Kāpēc mēs šodien atceramies Baltijas ceļu? Tāpēc ka tieši 20 gadus atpakaļ mēs paši sev noticējām un pateicām – šis pakts ir vēsture un nolemts aizmirstībai, mēs paši atgūsim savu neatkarību, mēs paši atjaunosim savas valstis. Un tad mēs sadevāmies rokās. Un daudzi no tiem, kas ir šeit un pie televizora ekrāniem, atceras sajūtas. Mēs jutām viens otru, mēs jutām spēku, mēs viens otru stiprinājām, un mēs bijām kā vairogs virs mūsu valstu topošās neatkarības no Tallinas caur Rīgu līdz Viļņai“.

Pasākumā Baltijas tautas video uzrunās sveica arī Igaunijas prezidents Tomas Ilvess un Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite. Igaunijas valsts vadītājs uzsvēra: „Visām trijām Baltijas valstīm – Igaunijai, Latvijai un Lietuvai kopīgs likteņa ceļš ejams kopš 18. gadsimta. Šajā ceļā ir bijuši šķēršļi, kurus izdevies pārvarēt, ir bijuši pretinieki, kurus esam uzvarējuši. Šajā ceļā ir uzglūnējuši naidnieki, kuriem bijām spiesti pakļauties. Mūsu kopīgo pieredžu un kopīgo sapņu piepildījums ir mūsu valstiskā un nacionālā brīvība. Mēs, kopīgi darbojoties, brīvību atguvām gandrīz pirms vienas paaudzes. Kopš tā laika esam pierādījuši savas spējas. Mēs spējām vakar, šodien un, neraugoties uz šī brīža saimnieciskajām grūtībām, spēsim arī rītdien. Dosimies ceļā un nesīsim šo zvērestu. Šodien un rīt Igaunijā, Lietuvā un Latvijā. Mūžīgi savās sirdīs un domās.“

Savukārt Lietuvas prezidente norādīja: „Stāvot Baltijas ceļā, visi bijām vienoti un dedzīgi vēlējāmies brīvību un neatkarību savām valstīm. Šis ceļš kļuva par triju tautu solidaritātes principu, un to noiet bija vieglāk kopīgi, nevis, ja katra valsts to būtu gājusi atsevišķi. Lietuva šodien kopā ar savām kaimiņvalstīm un draugiem svin Baltijas ceļa divdesmito gadadienu. Izveidots pirms divdesmit gadiem, tas joprojām iedvesmo tiekties pēc minētajām vērtībām – brīvības, neatkarības un vienotības. Lai šodien varētu īstenot šīs vērtības, ir vajadzīga apņēmība un gribasspēks no katra no mums. Šis starptautiskais skrējies ir viena no zīmēm tam, ka trīs tautas var kopīgi strādāt un censties sasniegt uzstādītos mērķus. Mūsu dzejnieks Justins Marcinkevičs sacīja: „Nav nekā skaistāka par tautu, kas apģērbusies ar cerību un gribasspēku“. Šo cerību un gribasspēku es novēlu visiem, kuri šeit ir sanākuši un ticu, ka šo mūsu ziņu un vēlējumu nodos gan latviešiem, gan igauņiem. Tas ir ļoti simboliski, ka šo ziņu tāpat kā pirms divdesmit gadiem, mēs nodosim ar rokasspiedienu. Tas ir īss, bet pats nozīmīgākais mirklis – kad tiek sadotas rokas, sirdij pukstot par Baltiju.“

Kopā ar Valsts prezidentu pēdējo kilometru skrēja arī viņa dzīvesbiedre Lilita Zatlere, Rīgas mērs Nils Ušakovs un 700 akcijas dalībnieki. Pie Brīvības pieminekļa skrējējus finišā sagaidīja vairāki tūkstoši Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāji.

Latvijas Valsts prezidenta kanceleja
Prezidenta preses dienests

Sveicināti, lasītāji!

23. augusts – datums, kad divas Latvijai svešas varas savā starpā sadalīja Austrumeiropu. Uzzīmēja Līniju, un to īstenoja. Vispirms Polijā, un tad pēc neilga laika visām Baltijas valstīm bija pilnīgi jāpakļaujas Līnijai. Kaut gan ne viena, ne otra Līnijas zīmētāja valsts vairs nav, tomēr ir spēki, kuri uzskata šo Līniju par svētu, un piestrādā, lai tā atkal īstenotos.

Bet pretī Līnijai baltieši veidoja Ceļu. Un Ceļš izrādījās spēcīgāks par Līniju. Jau likās, ka Ceļš bija sašķobījies, bet Sirdspuksti lika atcerēties Ceļa spēku.

Šādas domas nāca prātā 23. augustā pie Brīvības pieminekļa, kad tautas tur bija pulcējušās, lai sagaidītu skrējiena Sirdspuksti Baltijai finišu. Būtu ļoti viegli aizmirst, kā izskatījās šī pati vieta pirms 22 gadiem, kad miliči sargāja Brīvības pieminekli no demonstrantiem, kuri ar paceltām dūrēm sauca Dievs, svētī Latviju. Jau nākamajā, 1988. gadā uzdrīkstējās runāt par brīvību un pacelt Latvijas karogu. Un tad 1989. gadā izveidojās Baltijas Ceļš, par kuru varēja lasīt pat Saūda Arābijas laikrakstos.

Prezidenta Valda Zatlera kolosālā ideja – Sirdspuksti Baltijai – noteikti iedvesmoja tautu. Iedvesma ir vajadzīga, bet uz tās pamatiem jāliek darbs, un jāceļ mūsu valsts ārā no tās ķezas, kurā mēs paši to esam iegrūduši. Mums ir reālas iespējas zaudēt to, ko esam ieguvuši, un par ko bijām vienā vai otrā veidā cīnījušies divu paaudžu garumā.

Brīvība un labklājība. Tās nenāks pašas no sevis. Mums katram jāpieliek sava roka. Un jāizmanto savs intelekts. Jārīkojas ar prātu.

Latvieši ir gaiša tauta. Pierādīsim to visai pasaulei!

GN

Gunārs Nāgels 2009. g. 26. augustā.

Note: In Latvian, the word "Laikraksts" means "Newspaper" and "Latvietis" means "Latvian".